Ceļu vietā – “dubļu vannas”

2018. gada 6. aprīlis 00:00

365

Siltais laiks darījis savu – uz grants autoceļiem iestājies šķīdonis, sagādājot problēmas galvenokārt pagastu iedzīvotājiem, kuri šos ceļus izmanto biežāk nekā pilsētnieki.

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) atgādina, ka šķīdoņa laikā braukšanas apstākļi uz grants ceļiem būtiski pasliktināsies, jo ceļa segas ir pārmitrinātas, zaudē nestspēju, kā rezultātā veidojas bedres un iesēdumi. Greiderēšanas darbus šķīdoņa laikā nav iespējams veikt, lai ceļus neatgriezeniski nesabojātu.

Vainu saredz
neregulārā kopšanā
LAU sabiedrisko attiecību speciālists Miks Lūsis skaidro, ka šķīdonis uz grants ceļiem veidojas, kad uz autoceļa nonāk liels apjoms ūdens nokrišņu veidā vai kūstot sniegam, un izteikti tas ir pavasarī un rudenī. Šķīdoņa laikā ceļu lietotājiem jārēķinās, ka uz grants ceļiem strauji veidosies bedres un iesēdumi, kurus pārmitrinātās segas konstrukcijas dēļ nebūs iespējams kvalitatīvi novērst ar autoceļu greiderēšanu un jauna materiāla iestrādi, tādēļ braukšanas apstākļi būs apgrūtināti.
Savs skatījums par to, kāpēc pavasaros un rudeņos grants ceļi ir tik bēdīgā stāvoklī, ir Valkas novada Ērģemes pagasta zemniekam Kristapam Sulam. Arī Ērģemes pagastā, sākoties šķīdonim, ir bedraini, dubļaini un grūti izbraucami ceļu posmi.
“Ja pirms atkušņa no ceļiem būtu laicīgi nošķūrēts sniegs, tad situācija tagad nebūtu tik slikta un segums nebūtu tik ļoti pārmitrināts. Taču kļūda, manā skatījumā, ir jau pašos pamatos. Mums ceļus var nosaukt par vannām. Malas ir uzaudzētas, jo regulāri tās nekopj un nepļauj. Tagad ūdenim nav kur palikt, un ceļu virsmas rūgst. Manā skatījumā, arī “Latvijas valsts meži” mazliet dara kļūdas. Kad notiek mežizstrāde, “Latvijas valsts ceļi” ar “Latvijas valsts mežiem” nav saskaņojuši, kurš par kuru pusi atbild, un paliek tā saucamās zaļās joslas (vidēja diametra apaugums), kas noēno ceļus un tie ilgāk žūst,” domā K. Sula.
Zemnieks pieļauj, ka situācija uz lauku ceļiem nekļūs tik dramatiska, lai mašīnas un tehnika iesēstos. “Pavasarī klimatiskie apstākļi mainās strauji, un saule un vējš mitrumu no ceļa seguma ātri izvilks. Pagaidām man ar smago tehniku uz lauka arī vēl nav ko darīt. Minerālmēslu kaisīšana un zemes aršana varētu sākties aptuveni pēc nedēļas,” domā K. Sula.
Šķīdonis nav gājis secen arī Smiltenes novadā esošajiem grants ceļiem.“Nupat jau ir traģēdija,” teic Smiltenes pagasta Ilgu iedzīvotājs Uldis Kalniņš, “jo pa valsts nozīmes ceļu pirms pagrieziena uz Ilgām jābrauc ar lielu švunku, lai varētu izbraukt. Ceļam vairs nav seguma, tas ir nogreiderēts. Ir “māla un dubļu vanna” un vaļņi.” Smiltenietis piebilst, ka jau ir runājis ar vietējiem ceļu uzturētājiem, taču viņiem nepārmet, jo saprot, ka ceļu remontam ir tik naudas, cik ir, un, iespējams, uzturētāju prioritāte ir vēl sliktāki ceļi.

Prioritāte - avārijas posmi
M. Lūsis uzsver, ka ka šķīdoņa laikā LAU galvenais uzdevums ir nodrošināt valsts grantēto autoceļu caurbraucamību. “Greiderēšanas darbi šķīdoņa laikā netiks veikti. Greiderēšanu, iesēdumu, bedru vai citu defektu novēršana ir iespējama pie optimāla mitruma grants seguma, tas nedrīkst būt pārmitrināts. Šķīdoņa laikā LAU pēc valsts ceļu pārvaldītāja “Latvijas Valsts ceļi” norādēm uzstādīs masas ierobežojuma zīmes, kas liedz pārvietoties transportam, kas smagāks par 10 tonnām, kā arī veiks avārijas posmu remontdarbus vietās, kur būs apdraudēta ceļa caurbraucamība,” norāda M. Lūsis. LAU vērsusies pie Latvijas Meža īpašnieku biedrības, Latvijas Neatkarīgo Mežizstrādātāju asociācijas un autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto, aicinot pārvadājumu veikšanai izmantot nakts sasalumu, vai arī atteikties no pārvadājumiem uz brīdi, kamēr ceļi apžūst.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ceļu vietā – “dubļu vannas”

Kategorijas