Pilsētu apsēduši skaļu un nekaunīgu putnu bari

2018. gada 10. aprīlis 00:00

536

Pilsētu apsēduši skaļu un nekaunīgu putnu bari

“Katru rītu pulksten sešos mūs pamodina kovārņu skaļā ķērkšana. Ap šo laiku putniem sākas darba diena, tāpēc viņi uzvedas skaļi un nekaunīgi. Pagalmā visu mašīnu jumti ir noķēzīti. Nezinu, kā lai cīnās ar šiem nekauņām,” neizpratnē jautā valcēnietis Ivars Meļķis, kurš dzīvo daudzdzīvokļu namā Raiņa ielā 14.

Ik pa laikam valcēnieši sūkstās par skaļajiem, nekaunīgajiem un agresīvajiem putniem. Reizēm tie mēdz uzbrukt pat cilvēkiem, ja sajūt apdraudējumu mazuļu perēšanas laikā.

Centra skvērā top jauna ligzda
Pirms pāris gadiem Lugažu laukuma lielajos kokos ligzdojošie putni lidojot uzbruka cilvēkiem. Turklāt kovārņi ne tikai skaļi uzvedas, bet arī izrevidē un piemēslo apkārtni, kur atrodas atkritumu urnas. Tāpat putni savu nekaunīgo dabu demonstrē pilsētas kapos, apgāzdami vāzes un čiepdami puķes.
I. Meļķis ievērojis, ka kovārņu bars dzīvo ne tikai Raiņa ielas 14. nama pagalma kokos, bet pašlaik jau vij jaunu ligzdu vienā no ozoliem Raiņa un Rīgas ielas skvērā. Aizvadītajā piektdienā “Ziemeļlatvija” pārliecinājās, ka tik tiešām tā arī ir un ievēroja, ka putni ielas malā lasa žagarus. I. Meļķis atgādina, ka skvērā, meklēdami patvērumu no saules, bieži vien uz soliņiem atpūšas iedzīvotāji. Kas viņus sagaida, ja turpat augšā dzīvos kovārņi? Viņš pamatoti satraucas, ka putni varētu apķēzīt atpūtnieku galvas.
Turklāt vīrietis novērojis, ka putni bez problēmām barību atrod atkritumu konteineros, kas atrodas daudzdzīvokļu namu ieskautajā iekšpagalmā. Tur nereti pensionāres, rūpējoties par bezsaimnieka kaķiem, atstāj sauso barību, kuru arī bieži noēd putni. Lai noskaidrotu, ko varētu darīt, I. Meļķis devies pie novada domes Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas vadītājas Ineses Vehi, bet pēc sarunas secina, ka šai problēmai pagaidām risinājuma nav.

Iesaka sadzīvot
un sadalīt dzīves telpu
I. Vehi “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka tiešām I. Meļķis vērsies pie viņas ar šīs problēmas izklāstu, bet viņa nesaredz risinājumu, kā no pilsētas varētu padzīt putnus. Amatpersona atgādina, ka visā Latvijā pieaudzis kovārņu, vārnu un krauķu skaits, tāpēc šāda problēma neesot tikai Valkā.
“Cilvēkiem un putniem ir jāsadzīvo un jāsadala kopējā dzīves telpa,” uzskata I. Vehi. Viņa uzsver, ka pilsētas teritorijā putnus aizbaidīt, piemēram, ar šāvieniem, neatļauj likums, zāģēt kokus, kur ligzdo putni, arī nedrīkst, tādēļ iedzīvotājiem nav cita varianta, kā mēģināt sadzīvot ar šiem kaimiņiem.
Lai noskaidrotu ornitologa (zinātnieka, kurš novēro un pēta putnus) viedokli, “Ziemeļlatvija” sazinājās ar Ilzi Priednieci, kuras dzimtā puse ir Strenču novads. Uz jautājumu, kā varētu cīnīties ar nekaunīgo un skaļo kovārņu bariem, I. Priedniece skaidro, ka kovārņi nedzīvo lielās kolonijās. Tie esot krauķi. Turklāt kovārņi ligzdo koku dobumos un māju pažobelēs, bet krauķi kokos būvē ligzdas. Krauķu kolonijas apmetas vietās, kur bez problēmām var atrast barību. Tas nozīmē, ka pilsētas vide šiem putniem ir labvēlīga, jo viņi bez problēmām izrevidē atkritumu konteinerus un pat pārknābj atkritumu maisus, kas novietoti tiem blakus. Ne velti “Ziemeļlatvija” bieži saņem iedzīvotāju sūdzības par izmētātajiem atkritumiem, jo nedēļas beigās konteineri ir pārpildīti, tāpēc maisi tiek novietoti blakus.
I. Priedniece iesaka gādāt, lai atkritumu urnas būtu slēgta tipa ar vākiem, tad putni tik viegli netiks klāt barībai. Vēl viens no veidiem cīņai ar uzmācīgajiem putniem ir skaņu signāli. Piemēram, Rīgā, lai atbaidītu kaijas no sēdēšanas uz Brīvības pieminekļa zvaigznēm, tiek atskaņots briesmu signāls, kuru kaijas uztver kā brīdinājumu netuvoties šai vietai. Taču, vai to darīs mazas pašvaldības, ornitoloģe šaubās.
“Ziemeļlatvijai” atliek vien secināt, ka vienīgais reālais risinājums ir gādāt, lai atkritumu urnas būtu pietiekamā skaitā un iedzīvotāji savus atkritumu maisus varētu tur ievietot, nevis liktu zemē, kur tos jau gaida krauķi.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pilsētu apsēduši skaļu un nekaunīgu putnu bari

Kategorijas