Uz pilsētu – ar dubļainiem zābakiem

2018. gada 13. aprīlis 00:00

344

Sākoties pavasara atkusnim, sociālie tīkli burtiski vārās no Ceriņu ielas iedzīvotāju komentāriem par neizbrienamo un neizbraucamo ielu. Pērn novembrī Ceriņu ielā sākās rakšanas darbi, jo pašvaldība uzsāka īstenot ūdenssaimniecības attīstības projekta trešo kārtu. Tā ietvaros Ceriņu ielā tiek sakārtotas pazemes komunikācijas. Būvniecības darbus veic valmierieši – SIA “Woltec”.

Jāpiebilst, ka jau pirms šī projekta Ceriņu ielas bēdīgais stāvoklis ne reizi vien ir aprakstīts “Ziemeļlatvijā”. Lielākā problēma ir tā, ka privātmājas ir uzceltas vietā, kur faktiski pašvaldība nav uzbūvējusi ielu ar visām tai pienākošajām lietām, piemēram, novadgrāvjiem. Turklāt iela nav asfaltēta.

Situāciju uzskata par ārkārtēju
Tas nozīmē, ka vasarā iedzīvotāji nevar atvērt logus, jo mājas un dārzus burtiski ietin putekļu mākoņi, kad pa ielu aizbrauc kāds auto, bet pavasaros un rudeņos iela pārvēršas par īstu dubļu jūru. Šopavasar šī situācija iedzīvotājus ir nokaitinājusi līdz baltkvēlei, jo aizvadītā gada novembrī uzsāktie ielas rakšanas darbi stāvokli ir pasliktinājuši tiktāl, ka to nevar ne izbraukt, ne iziet kājām. Faktiski Ceriņu ielas iedzīvotāji jūtas kā ķīlnieki.
“Cik ilgi vēl būs jāpacieš šis bardaks, kas notiek Valkā, Ceriņu ielā? Kurš atbildēs par sapostīto ielu?” jautā Ceriņu ielas iedzīvotāja Sandra Bogdanova. Viņa stāsta, ka kājām aiziet uz veikalu ir neiespējamā misija. Lai aizietu līdz pilsētai, jāmēro divas reizes garāks ceļš caur Rūjienas ielas mikrorajonu. Pērn ziemā viņa strādniekiem jautājusi, kāpēc māls jārok ziemā, jo neviens normāls cilvēks tā nedara. Viņai atbildēts, ka ziemā viņiem arī esot jāstrādā. Valcēniete uzskata, ka visvairāk Ceriņu ielu izbraukājot tie, kuri brauc uz autoservisu, lai gan tam paredzēta Mazā Ceriņu iela. Taču tas netiek ņemts vērā. Pirms vairākiem gadiem iedzīvotāji cīnījušies, lai tiktu ierobežota satiksme uz neasfaltētās ielas. Vasarā jādzīvo pastāvīgos putekļos. Turklāt vēl padomju laikā iedzīvotāji ieguldīja paši savu naudu, lai no taciņas taptu ceļš.
Privātmāju iedzīvotājus neapmierina arī tas, ka neasfaltēto ielu izbraukā privātā autoservisa klienti. Šo problēmu vairākkārt ir mēģinājusi atrisināt novada domes Saimniecisko lietu komiteja, lemjot par ierobežojošu ceļazīmju uzstādīšanu, bet diemžēl neveiksmīgi. Tam piekrīt arī Ceriņu ielas 14. mājas īpašniece Ruta Nuķe. Viņa atceras, kā paši iedzīvotāji maksājuši par 200 metru garās ielas ierīkošanu, lai no Brutuļiem atvestu granti, bet no Virešiem – šķembas. Pirms tam, lai nokļūtu līdz mājām, bijis jāmēro ceļš pa šauru dubļainu taciņu. R. Nuķe ilgus gadus nostrādājusi komunālās saimniecības jomā, tāpēc uzskata, ka tas, kas pašlaik notiek Ceriņu ielā, ir kaut kas ārkārtējs. Pirmdien nācies piedzīvot, kā pašvaldības smagā mašīna no dubļiem vilkusi laukā bedrē iekritušo SIA “ZAAO” smago mašīnu un vieglo auto, kas bija dubļos iegrimis līdz logu stikliem. R. Nuķe domā, ka tas ir tāpēc, ka jau ziemā būvnieki ar biezu smilšu kārtu apbēra pie mājām esošās akas. Arī viņas aku, ko savulaik pati bija ierīkojusi un zemē ielikusi grodus, būvnieki gribēja apbērt, skaidrojot, ka tā vairs nebūšot vajadzīga, bet R. Nuķe to aizliegusi darīt. Viņa nevaino iegrimušo automašīnu šoferus, jo viņi nevarēja zināt, ka dēļ būvniecības darbiem ir radušās nepārvaramas bedres ar ūdeni. Turklāt dēļ šiem diviem negadījumiem veselu diennakti Ceriņu ielas iedzīvotāji dzīvojuši bez ūdens.

Amatpersonas atzīst
situācijas nopietnību
Novada domes izpilddirektors Guntis Bašķis atzīst, ka, iespējams, tā bijusi kļūda, ka pašvaldība atļāva būvniekiem ūdenssaimniecības projektu uzsākt pērn ziemā. Pašvaldība ieklausījās būvnieku lūgumā, jo projekts jāpabeidz jau šogad oktobrī. Turklāt būvniecības darbi notiek ne jau tikai Ceriņu, bet arī Poruka, Merķeļa, Strautu, Smilšu, Ērģemes, Kūru, Zvaigžņu ielā un Domes bulvārī. Arī viņš kā amatpersona katru dienu saņem vairākus telefonzvanus no neapmierinātajiem Ceriņu ielas iedzīvotājiem. Kamēr pilnībā neatkusīs zeme, diemžēl izraktās ielas stāvokli neizdosies uzlabot tiktāl, ka gājēji ar sausām kājām pa to varēs iet. Pagājušonedēļ būvnieki uzveda granti un šķembas, bet tas situāciju daudz ko neuzlaboja.
To, ka Ceriņu ielas stāvoklis tik tiešām ir katastrofāls, atzīst arī SIA “Woltec” darbu vadītājs Igors Kovaļovs. “Ziemeļlatvija” ar darbu vadītāju sazinājās trešdienas rītā, kad viņš kopā ar G. Bašķi atradās Ceriņu ielā un, uz vietas izvērtējot situāciju, lēma, ko un kā darīt, lai iedzīvotājiem atvieglotu izkļūšanu no savām mājās. I. Kovaļovs skaidro, ka uzsāktos būvniecības darbus varēs turpināt tikai nākamajā nedēļā, kad, cerams, būs atkususi ne tikai zemes virskārta, bet visa zeme. Situāciju sarežģī arī tas, ka, lai izraktu trīs līdz četrus metrus dziļus grāvjus, atklājies, ka šajā ielā pārsvarā ir tikai māls. Tas nozīmē, ka pagaidām, kamēr tas ir sasalis, ūdens neiesūcas zemē, bet plūst pa ielas virskārtu, radot neizbrienamos dubļus. Būvnieki cenšas glābt situāciju, berot granti un šķembas, bet tas neko daudz nelīdzot. I. Kovaļovs lēš, ka līdz jūnijam, kamēr netiks pabeigti pazemes komunikācijas ievilkšanas darbi Smilšu ielā, tikmēr arī Ceriņu ielas iedzīvotājiem būs jāsadzīvo ar šīm neērtībām. Viņš domā, ka pašvaldībai vajadzētu beidzot ķerties klāt Ceriņu ielas sakārtošanai, to varētu izdarīt jau šī projekta ietvaros. Darbu vadītājs pieļauj, ka arī Smilšu ielā būs visnotaļ sarežģīta situācija, jo iela ir šaura, līkumota un, visticamāk, pēc darbu uzsākšanas dienā pa to nevarēs braukt. Būvnieki sadarbībā ar pašvaldību lems, kuros laikos Smilšu ielu varēs izmantot transportlīdzekļu vadītāji, lai iedzīvotāji tiktu savās mājās.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Uz pilsētu – ar dubļainiem zābakiem

Kategorijas