Izsaka pateicību barikāžu dalībniekiem

2018. gada 13. aprīlis 00:00

Lai godinātu un izteiktu pateicību tiem cilvēkiem, kuri 1991. gada barikāžu laikā parādīja drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, deva ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī morāli un materiāli atbalstīja barikāžu dalībniekus, Barikāžu dalībnieku biedrība 10. aprīlī svinīgā un emocijām piesātinātā pasākumā Smiltenes pilsētas kultūras centrā 11 barikāžu dalībniekiem no Smiltenes novada pasniedza Pateicības rakstus.

“Ikdienā mēs vairākas reizes viens otram paejam garām, tikai acu skatieniem satiekoties, un pat ne tuvu neaizdomājamies par notikumiem, kuri mums devuši brīvu valsti, par cilvēkiem, kuri cīnījušies, kuriem sirdī tobrīd bija pārliecība, ka Latvija vienmēr ir bijusi brīva. Manas atmiņas par barikāžu laiku ir niecīgas salīdzinājumā ar jūsējām. Tas bija satraukums mājās par to, kas notiek Rīgā, tā lielā nedrošības sajūta par to, kā viss izvērtīsies, vai notiks tas, uz ko cerējām, vai vilšanās. Šodien, sakot jums paldies un pasniedzot Pateicības rakstus, būs iespēja kopā atcerēties tā laika notikumus un uzzināt jūsu iesaisti. Ir svarīgi to dzirdēt, lai mēs spētu vēl vairāk novērtēt. Jūs rīkojāties absolūti nesavtīgi, ar lielām bailēm par savu ģimeni un nedomājāt par sevi,” pasākumā, uzrunājot klātesošos 1991. gada barikāžu dalībniekus, teica Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.
Ar savu klātbūtni pagodināja 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības Apbalvošanas komisijas priekšsēdētājs un Saeimas deputāts Romualds Ražuks un 1991. gada Barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais.
Viena no barikāžu dalībniecēm smilteniete Aina Čukure saka, ja šodien atkārtotos 1991. gada janvāra notikumi, seniore nedomājot aizstāvētu savu zemi. “Pagājuši vairāk nekā 25 gadi un mana pārliecība nav mainījusies. Latvija ir mūsu zeme, un tā ir jāaizstāv. Protams, bija baiļu sajūta, jo mājās palika dēls, meita jau bija lielāka. Visspilgtāk atceros epizodi, kad izsludināja trauksmi, lika uzmanīties, bet cilvēki skrēja kā traki. Priecājos, ka arī mūsdienās ir labi jaunieši, kuri novērtē brīvību, bet diemžēl ir arī tādi, kas posta un grauj mūsu Latviju,” noteic A. Čukure.
Katrs glabā savu stāstu par tā laika notikumiem, un tos ir vērts apzināt. “Sākšu ar sevi. Toreiz biju Bauskas milicijas darbinieks, aizstāvēju Iekšlietu ministriju. Mana meita 20. janvārī pa Latvijas radio dzirdēja vēsti, ka tētis gājis bojā apšaudē. Preses dienesta ļaudis vēl ilgi par to man atvainojās. Kad beidzu dienestu, novilku uzplečus, kopā ar Romualdu un Bauskas cīņubiedriem nodibinājām 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrību, jau pirmajā sapulcē mums bija skaidrs, ka ir jāapzina visi barikāžu dalībnieki, jo šis ir tāds fakts Latvijas vēsturē, kas jāatceras un jāzina visiem mūsu iedzīvotājiem. Sabiedrībā iegājies teikt, ka uz barikādēm bija visa Latvijas tauta. Tad jau par barikāžu dalībnieku var ieskaitīt arī savu tobrīd astoņus gadus veco meitu, kas pa radio dzirdēja briesmīgo vēsti. Joprojām ļoti labi atceros viena tukumnieka stāstu. Tautas frontes vadītājs neņēma viņu līdzi autobusā uz barikādēm, jo teica, tu esi pārāk vecs, tev jāpaliek mājās. Viņš iesēdās vilcienā un katru dienu brauca uz barikādēm. Šis vīrs bijis Sibīrijas nometnēs, barikādēs Rīgā viņam kabatā bija zīmīte, kurā teikts – manas nāves gadījumā paziņojiet sievai, adrese tāda un tāda,” stāsta R. Zaļais.
Viņš atceras, ka daudziem dalībniekiem kabatās bijušas arī zīmītes ar asinsgrupu, daudzviet Rīgā bija izvietoti medpunkti, kas, paldies Dievam, nebija nepieciešami. “Jūs, barikāžu dalībnieki, visi sapratāt to nopietnību. Tādi bijāt 45 tūkstoši. Jūs cīnījāties un esat tādi paši kā Ziemassvētku kauju dalībnieki, tikai viņi atšķirībā no jums cīnījās izmantojot ieročus,” nozīmīgumu uzsver R. Zaļais.
1991. gada barikādes ir notikums, ko mūsu bērni un mazbērni ar lepnumu var stāstīt jebkurā pasaules vietā. “Izvērtējot notikumus un to nozīmīgumu, Latvijas mērogā rezultāts tam bija uzreiz. Cilvēki ar savu varonību gatavi apturēt lielāko asins izliešanu, neļāva gāzt likumīgu Latvijas valdību. Amerikāņu zinātnieki apbrīno vēl šobaltdien, ka nevardarbīgā ceļā, bez ieročiem, pasaulē, kurā jau tad un tagad vēl vairāk valda nesaskaņas un terorisms, latvieši ar savu gribu, spēku, disciplinētību un nevardarbīgo pretošanos panāca savu. Tas pasaules mērogā ir kaut kas neatkārtojams,” noslēgumā saka 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības Apbalvošanas komisijas priekšsēdētājs R. Ražuks.

Uzziņai
Pateicības rakstus saņēma 1991. gada barikāžu
dalībnieki:

Guna Almeistere
Aina Čukure
Vija Grosberga
Indra Java
Dagnija Kalniņa
Dzintra Klapere
Gunta Ķikāne
Mudīte Lasmane
Ansis Nātre
Māra Puķīte
Valdis Rudzītis

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Izsaka pateicību barikāžu dalībniekiem

Kategorijas