Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Valkā šogad plānots siltināt vismaz desmit daudzdzīvokļu namus

Inga Karpova

2018. gada 13. aprīlis 00:00

411
Valkā šogad plānots siltināt vismaz desmit daudzdzīvokļu namus

Valkā ir sākusies pašvaldības īpašumā esošo daudzdzīvokļu māju siltināšana. Pirms divām nedēļām būvniecības darbi iesākās daudzdzīvokļu namā Merķeļa ielā 13a, tuvākajā laikā process uzsāksies vēl trijos namos – Merķeļa ielā 13, Stendera ielā 3 un Raiņa ielā 18.

Lai arī pirms siltināšanas procesa uzsākšanas dzīvojamā fonda apsaimniekotāji – SIA “Valkas namsaimnieks” – māju iedzīvotājus sasauca uz vairākām informatīvajām sapulcēm, kā arī māju pārvaldnieki veica iedzīvotāju aptaujas, tomēr joprojām valcēniešus satrauc jautājumi un neziņa par siltināšanas procesā izlietotās naudas atmaksu. Jāatzīst, tas ir saprotams, jo katrs normāli domājošs cilvēks, kurš plāno savu budžetu, vēlas skaidrību, par ko un cik būs jāmaksā. Lai vairākos jautājumos rastu skaidrību, “Ziemeļlatvija” uz sarunu aicināja SIA “Valkas namsaimnieks” valdes locekli Ivo Meļķi.
 
- Iedzīvotāji vēlas zināt, vai maksa par siltināšanu būs pierēķināta klāt jau marta rēķinam par komunālajiem maksājumiem?
-  Martā vēl nebūs. Visticamāk, ka iedzīvotājiem būs jāsāk maksāt pēc renovācijas pabeigšanas. Siltināšanas process varētu ilgt no diviem līdz pat četriem mēnešiem. Tas atkarīgs no darbu apjoma. Iedzīvotāju aptaujā bija iekļauts šis jautājums par maksāšanas uzsākšanu, taču, lai iedzīvotājus pēc iespējas mazāk skartu jebkādas izmaiņas, kas bieži vien rada satraukumu, visticamāk, maksāšana sāksies pēc darbu pabeigšanas. Gribu teikt, ka iedzīvotājiem jārēķinās, ka siltināšanas gaitā varētu vēl būt izmaiņas maksājuma gala summā. Piemēram, kāds dzīvokļa īpašnieks pa šo laiku dzīvoklī būs nomainījis logus un tas viņam samazinās maksājumu. Tas nozīmē, ka siltināšanas gaitā katram dzīvoklim vēl veiksim pārrēķinu. Noteikti būs arī izmaiņas veicamajos darbos. Tas iedzīvotājus neskars finansiāli, bet jau tagad zinām, ka Merķeļa ielā 13a ventilācijas sistēma būs jāierīko nedaudz savādāk, nekā tas paredzēts projektā. Turklāt tā būs nedaudz lētāka. Tas ir praksē pierādījies, ka vienmēr celtniecības darbu laikā laukā “izlien” lietas, ko projektējot nevarēja paredzēt.

- Jūs teicāt, ka siltinot mājas, visās tiks sakārtota vai ierīkota jauna ventilācijas sistēma. Taču Valkā, siltinot pirmo māju Ausekļa ielā 46, ventilācijas sistēmas ierīkošana netika iekļauta, tāpēc iedzīvotāji sūdzējušies, ka dažos dzīvokļos ir pelējums.
- Atklāti sakot, tas bija pirmais mājas siltināšanas projekts, tāpēc baidījāmies, ka, ja vēl iekļausim ventilācijas sistēmas ierīkošanu, tas sadārdzinās izmaksas. Tolaik arī siltināšanas noteikumi neprasīja obligātu to ierīkošanu. Pašlaik ventilācijas sistēmas ir obligāta prasība. Kas attiecas uz Ausekļa ielas 46. māju, tās pārvaldnieks joprojām nezina, kurā dzīvoklī ir problēmas ar pelējumu, jo nav saņemta šāda informācija. Visticamāk, dzīvokļa īpašnieks bija pārdevis dzīvokli pēc renovācijas un viņam tā sapelējusī siena jau bija pirms tam. Tas, kas nopirka, iespējams, iedomājās, ka mājoklis pelēt sācis pēc siltināšanas. Esam noskaidrojuši, ka viens dzīvoklis pelē, bet tam pārbūves rezultātā ir aiztaisītas ciet visas ventilācijas lūkas. Tas ir loģiski, ka dzīvoklī nebija vispār nekādas gaisa plūsmas. Pašlaik dzīvokļos ejam pārbaudīt ventilācijas sistēmas, jo tāda ir ugunsdrošības prasība. Tas nepieciešams, lai zinātu, kurās mājās ir problēmas un šo lietu risinātu. Pašreizējie pārbaudes rezultāti liecina, ka situācija ir dažāda, bet ne katastrofāla.

- Nereti sarunās par māju siltināšanu izskan iedzīvotāju viedoklis, ka būvnieki izmanto pašus dārgākos celtniecības materiālus. Vai šo procesu kāds uzmana un kontrolē?
- Protams, ka tas viss tiek kontrolēts. Jāsaprot, ka katrai mājai ir siltināšanas projekts, kurā ir paredzēti arī izmantojamie materiāli. Tas nenozīmē, ka, piemēram, ja projektā ir paredzēts izmantot “Paroc” siltināšanas materiālu, tad nevar izmantot citu firmu ražojumus. Tikai šim materiālam ir jābūt sertificētam un ar visiem atbilstošajiem parametriem piemēram, siltuma noturīgumam, ir jāatbilst projektam. Ko nozīmē dārgi vai lēti materiāli. Pieļauju, ka siltināšanas materiālam cena celsies, jo šogad daudzviet Latvijā siltina mājas, tāpēc ražotāji un piegādātāji reaģē un paceļ cenu. Tas ir viens būtisks aspekts. Otrs – ir jāstāv rindā, lai vispār dabūtu siltināšanas materiālu. Siltināšanā visiem izmantojamiem materiāliem ir jābūt sertificētiem un jāatbilst standartiem. Jāuzsver, ka nemaz nav tik daudz siltināšanas materiāla, kas atbilstu šīm stingrajām prasībām. Pie manis arī ir nākuši runāt par dārgajiem materiāliem. Tad saku – ja jūs zināt, ka šie materiāli ir dārgi, tad nosauciet, kuri ir lēti.Diemžēl viņi to nezina. Cilvēkiem ir tāds priekšstats, ka izmantojam pašu dārgāko, bet alternatīvu nevar ieteikt. Turklāt darbu veicējam ir līgums ar celtniecības materiālu piegādātāju un neviens piegādātājs neriskēs “iesmērēt” dārgus un nekvalitatīvus materiālus. Pēc darbu pabeigšanas mājai ir vēl piecu gadu garantija. Tas nozīmē, ja šajā laikā parādās kaut kādi misēkļi, atbildību nes darbu veicēji un piegādātāji. 

- Pēc jūsu teiktā var saprast, ka iedzīvotājiem interesē un viņi nāk pie jums runāt par renovāciju.
- Domāju, ka varēja būt lielāka atsaucība. Ir tādi, kas atnākuši tāpēc, ka grib iepazīties ar projektu, izzināt, kādi materiāli tiks izmantoti. Interesējas, vai siltināšanas gaitā dzīvokļos tiks nomainīti radiatori. Turklāt uz katra jaunā radiatora būs siltuma skaitītājs. Taču jāņem vērā, ka pakalpojuma izmantotājs nemaksās tikai par sava dzīvokļa siltuma patēriņu. Ir jau arī koplietošanas telpas un stāvvadi. Provizoriskie aprēķini rāda, ka aptuveni 30 procenti no mājas kopējā siltuma izlietojuma būs jāmaksā par koplietošanas telpām.

- Šopavasar vienlaikus notiks piecu māju renovācija. Vai šim procesam gaidāms turpinājums?
- Jāteic, ka pašlaik finanšu institūcijā “Altum” dokumentu kārtošanas procedūra rit daudz raitāk. Ja viss notiks, kā iecerēts, līdz šī gada beigām vēl četri daudzdzīvokļu nami tiks siltināti. Tie būs Rūjienas iela 4, Domes bulvāris 1, Stendera iela 2, Merķeļa iela 15 un Raiņa iela 14. Vēl reizi sasauksim iedzīvotāju sapulci Merķeļa ielā 15, jo pēdējā sapulcē nebija kvoruma. Lai banka piešķirtu kredītu, ir nepieciešams vismaz 75 procenti liels iedzīvotāju atbalsts. Šai mājai vēl ir iespēja iegūt vairāk attiecināmās izmaksas, jo ir mainīti noteikumi. Tas nozīmē, ka “Altum” atmaksās lielāku daļu no siltināšanai iztērētajiem līdzekļiem. Uzsveru, ka iedzīvotāji paši atmaksā bankā ņemto siltināšanai paredzēto kredītu, bet pārējo – “Altum”. Rēķinot matemātiski, mājas iedzīvotāji atmaksā  aptuveni pusi siltināšanai iztērēto līdzekļu. Jāatceras, ka neviena komercbanka kredītu bez procentiem nepiešķirs. Sākotnēji bija diezgan bēdīga situācija. Arī šajā plānošanas periodā situācija neko daudz neuzlabojās. Pirmie banku piedāvājumi bija par pieciem, sešiem un pat septiņiem kredītprocentiem. Pašlaik mums izdevies panākt no 2,9 līdz 2,95 procentiem. Gribu atgādināt, ka mājām iepirkumi noslēdzās jau pērn vasarā un nepilnu pusgadu strādājām ar bankām, lai iegūtu pēc iespējas izdevīgākus noteikumus. Bankas ļoti detalizēti vērtē kreditēšanas objektus – ja mājas kopējais komunālo maksājumu parāds būs lielāks par pieciem līdz septiņiem procentiem, mums ar banku nav iet ko runāt, jo kredītu nepiešķirs. Man tiešām ir prieks, ka esam ieguvuši izdevīgus kredītprocentus un vairs neesam situācijā, ka, piemēram, Valmieras pilsētas māju siltināšanai piešķir zemākus kredītprocentus, bet mums – augstākus. Nereti, jautājot bankas pārstāvjiem, kāpēc mums tiek piešķirti neizdevīgi kredītprocenti, saņemu atbildi, ka Valkas iedzīvotājiem ir zemāka maksātspēja, tāpēc ir jāmaksā vairāk. Bankas viedokli var saprast, jo pastāv lielāks risks, līdz ar to kredīts ir ar augstāku procentu likmi. Jāteic, ka uz doto brīdi banku jautājums ir sakārtots. Kā būs turpmāk, vai bankas kredītu piešķirs uz šādiem noteikumiem, skatīsimies.

- Dīvaini, bankas pārmet iedzīvotāju maksātnespēju, bet pašlaik pilsētā katastrofāli trūkst brīvu dzīvokļu.
- Tā ir, dzīvokļu tik tiešām trūkst. Jāatceras, ka māju siltināšanas projektus uzsākam tajos namos, kas atbilst visiem noteikumiem. Pilsētā vēl ir daudz māju, kur nepieciešama renovācija, piemēram, Semināra iela 4, Kūru iela 9, bet iedzīvotāju maksāšanas disciplīna vēl nav pietiekamā līmenī. Kaut gan pēdējā laikā arī šīm mājām ir krietni uzlabojusies maksājumu disciplīna.

- Vai māju pārvaldniekiem ir jāseko līdzi siltināšanas gaitai?
- Mēs cenšamies iesaistīt. Tikai jāatceras, ka pārvaldnieks nav ne būvuzraugs, ne autoruzraugs, tāpēc gluži komandēt celtniekus gan nevajadzētu. Lai uzraudzītu procesu, katram objektam ir savs būvuzraugs. Merķeļa ielas 13 un 13a procesu uzraudzīs būvuzraugs valcēnietis Pēteris Gudrinieks. Protams, ja kāds iedzīvotājs redz vai uzskata, ka tiek darīts kaut kas nepareizi, viņam ir tiesības informēt un to vajag darīt ne tikai būvuzraugu, bet arī SIA “Valkas namsaimnieks”. Šādos gadījumos informējam gan būvuzraugu, gan autoruzraugu, lai viņi pārbauda saņemto informāciju, vai tas tā ir vai nav.

- Māju iedzīvotāju sapulcēs esat informējuši, ka samaksa būvuzraugam par veicamajiem pienākumiem Merķeļa ielā 13a ir astoņi tūkstoši eiro. Tiek uzskatīts, ka tā ir liela alga?
- Jā, tā tas ir. Esam par to informējuši, jo iedzīvotājiem ir jāzina, par ko viņi maksā. Jāteic, ka P. Gudrinieka piedāvājums bija lētākais, ko piedāvāja pārējie kandidāti. Dažas firmas prasīja pat divreiz lielāku samaksu par būvuzraudzību. Pirms tam apzinājām vairākus iespējamos būvuzraugus un izvēlējāmies vietējo, jo tas arī ir svarīgi, lai nepieciešamības gadījumā būvuzraugs būtu sasniedzams, nevis, piemēram, viņš uz Valku brauktu no Rīgas. Parasti būvuzraugs savu samaksu kalkulē no projekta kopējās vērtības – tas ir no 1,5 līdz 2,5 procentiem. Ar to ir jārēķinās. Sekoju līdzi cenām lielākās pilsētās par būvuzraudzību un autoruzraudzību, jāsaka, ka Valkā vēl viss ir normas robežās.

- Pēc siltināšanas mājas būs vizuāli pievilcīgas ar kosmētiski izremontētām kāpņu telpām un arī jaunām pastkastēm. Vai sakārtos arī mājai piegulošo teritoriju un pagalmus?
- Pēc renovācijas apkārtne tiks savesta kārtībā, bet lielākas izmaiņas būs tikai vienai mājai. Tās gaidāmas Merķeļa ielā 15. Šai mājai projektā bija iekļauti arī labiekārtošanas darbi, bet, kā jau teicu, uz doto brīdi šis process ir nedaudz iekavējies, jo vēl nav iegūts 75 procentu iedzīvotāju balsu.