Vērtējums stingrs, bet uz Deju svētkiem tiek visi

2018. gada 17. aprīlis 00:00

3165

Vērtējums stingrs, bet uz Deju svētkiem tiek visi

“Vai varēsit pabeigt teikumu, kas sākas “Uz Rīgu, uz Deju svētkiem brauc... ?” To dejotājiem no 15 tautas deju kolektīviem, kuri piektdien vēlu vakarā – jau pēc pulksten 23 – Smiltenes pilsētas kultūras centrā gaidīja žūrijas vērtējumu, jautāja Agris Daņiļevičs, viens no septiņiem žūrijas locekļiem.
Atbilde, ovāciju un aplausu pavadīta, sekoja nekavējoties - “visi”, jo tā tas arī ir: šovasar XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku lieluzvedumā “Māras zeme” dejos visi Valkas deju apriņķa kolektīvi no Smiltenes, Valkas un Strenču novadiem: gan jaunieši, gan vidējā paaudze, gan seniori.
Žūrija šogad
ar punktiem “neapber”
Piektdien, 13. aprīlī, Smiltenes kultūras centrā noslēdzās svētku deju kolektīvu koprepertuāra pārbaudes un svētku dalībnieku atlases skate svētku lieluzvedumam “Māras zeme” un latviešu skatuvisko deju koncertam “Vēl simts gadu dejai”. Mūsu novadu deju kolektīvus vērtēja iespaidīga žūrija – izcili horeogrāfi un latviešu tautas dejas lietpratēji.
Uz to, ka šis ir Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku gads, norādīja arī sapostie dejotāji, jo ne viens kolektīvs ir ticis pie jauniem, skaistiem tautas tērpiem.
Taču žūrijas vērtējums kolektīviem nebija tik labvēlīgs, kā iepriekšējā 2017. gadā, kad Augstākās pakāpes un I pakāpes ieguvēju bija vairāk, nekā šogad. Šoreiz Augstāko pakāpi (to nosaka iegūto punktu skaits) žūrija piešķīra tikai Smiltenes pilsētas kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvam “Ieviņa”.
Taujāts, vai kolektīvu sniegums žūrijas skatījumā šogad ir krities, žūrijas pārstāvis Jānis Purviņš (horeogrāfs, deju lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskais vadītājs, Deju svētku virsvadītājs) tam nepiekrīt. Viņš atgādina, ka 2017. gadā, gatavojoties skatei, katrs kolektīvs varēja mācīties tikai divas dejas pēc pašu izvēles, taču šogad repertuārā apgūstamo deju skaits katrai deju kolektīvu grupai (A, B, C, D, E, F) ir lielāks. “Tas arī bija noteicošais, kāpēc ir šādi punkti, jo divas dejas sagatavot vienas sezonas laikā ir vieglāk. Turklāt tiem kolektīviem, kas pagājušajā gadā bija saņēmuši augstākās pakāpes vērtējumus, bija jāgatavo vēl papildu repertuārs arī otrai programmai. Es negribētu piekrist teikumam, ka ir kritums. Varbūt, ja salīdzinām ciparus ar cipariem, taču man šķiet, ka šogad jau redzam mākslas darbus. Nepietiek tikai ar to, ka soli tehniski izdejo precīzi, kaut gan arī zīmējums ir svarīgs, citādi Deju svētkos rakstu neizveidosim, taču svarīgs ir arī katra dejotāja līdzpārdzīvojums, kas šodien bija daudziem kolektīviem. Liels paldies visiem dejotājiem un kolektīvu vadītājiem, jo skates ir tā reize un iespēja mums, svētku veidotājiem un horeogrāfiem, redzēt “dzīvo” izpildījumu un nojaust, kādi būs svētki. Un svētki būs jaudīgi,” pēc skates “Ziemeļlatvijai” sniegtajā intervijā atzīst J. Purviņš.
Žūrijas vērtējumu ietekmē arī tas, ka tai ir, ar ko salīdzināt. Smiltenē piektdien tika vērtēts jau 24. deju apriņķis, un līdz tam žūrija bija noskatījusies gandrīz 1250 dejas.
Žūrijas pārstāvis, horeogrāfs un Deju svētku virsvadītājs Agris Daņiļevičs tūlīt pēc skates “Ziemeļlatvijai” sniegtajā intervijā atzīst, ka kvalitātes skalu kopumā no galvas ātrumā pateikt ir grūti, jo tad jāskatās kopējie cipari, taču uzsver, ka mākslā objektivitāte ir diezgan stiepts jēdziens, proti, katram žūrijas loceklim ir savi kritēriji, sava dejas stilu piekrišana vai noliegšana.
“Apsveicu visus jūsu deju apriņķa dejotājus ar nonākšanu Deju svētkos, jo tā ir liela lieta. Kauns par jūsu dejotājiem noteikti nav. Visi ir ļoti pieklājīgā līmenī. Ir kolektīvi, kam vēl jāpiestrādā un pie kuriem Reinim (Valkas deju apriņķa virsvadītājam Reinim Rešetinam – redakcijas piezīme) vēl vajag pieskriet un pastrādāt, bet līdz svētkiem vēl ir laiks. Man patīk, ka Smiltenē var just, ka te joprojām caurstrāvojas Ievas Adāvičas valdīšanas laiks un Dagmāras Bārbales un Māras Lejas rokraksts. Šiem trijiem “vaļiem”, uz ko Smiltenē deja turējās, ir laba maiņa, – Reinis (Rešetins – redakcijas piezīme) ir labs vadītājs. Viņam sanāk, un tas ir ļoti labi, ka šajā pusē ir atkal kāds jaudīgs, stiprs vadītājs. Protams, Reinim vēl jāmācās un jāpilnveidojas, taču pamats ir labs, lai nākotnē atkal būtu kāds cilvēks, ap kuru griežas Smiltenes dejošana,” savu viedokli izteic A. Daņiļevičs.
Ar tehniku nepietika,
vajadzēja “spridzināt”
Aptaujātie dejotāji atzīst, ka ir prieks par to, ka tiek uz Dziesmu un deju svētkiem, vēl jo vairāk, zinot, ka citviet Latvijā ir kolektīvi, kuriem pēc skatē saņemtā vērtējuma tādu iespēju nebūs, taču ir arī kolektīvi, kuri cerēja uz lielāku punktu skaitu. Tas dejotājiem ir svarīgs, jo nosaka katra kolektīva atrašanās vietu “Daugavas” stadionā, dejojot Dziesmu un deju svētku lielkoncertā. Labākie kolektīvi parasti dejo skatītāju priekšā.
“Kādu vērtējumu bijām pelnījuši, tādu dabūjām. Šoreiz nenospridzinājām kā pagājušajā gadā. Ar tehniku vien nepietiek,” domā Blomes jauniešu deju kolektīva “Atspēriens” un Birzuļu jauniešu deju kolektīva “Piesitiens” mākslinieciskā vadītāja Evita Kaķīte- Brasa.
“Zinu, ka Blomes “Atspēriens” nenodejoja tik spīdoši kā pagājušajā gadā (tad kolektīvs skatē ieguva augstāko pakāpi – redakcijas piezīme), bet, vienalga, cerējām uz augstāko pakāpi. Pietrūka ļoti maz. Savukārt Bilskas kolektīvs, ar kādu atdevi strādāja, tādus punktus arī ieguva,” teic E. Kaķīte-Brasa.
Sekojot līdzi citu Latvijas deju apriņķu kolektīvu rezultātiem atlases skatēs, viņa secina, ka šogad žūrijas vērtējums ir stingrāks. Vienīgi esot žēl, ka šogad pēc skates Smiltenē deju kolektīvu vadītāji nav varējuši uzzināt, kur kolektīvi ir kļūdījušies un kur bijušas nepilnības, kas labojamas, jo neviens no žūrijas neko nav paskaidrojis. “Gribētu, bet nezinām, vai dejojām nepareizi, vai nebijām pareizi saģērbušies, vai nebija pareizā emocija. Ar mums, vadītājiem, žūrija pēc skates nerunāja,” teic E. Kaķīte-Brasa.
Nedaudz iespaidos par mūsu novadu kolektīvu sniegumu ar “Ziemeļlatviju” dalījās žūrijas pārstāvis Jānis Purviņš, kurš arī veidojis horeogrāfiju deju lieluzvedumam ”Māras zeme”.
Visaugstāk viņš vērtē izpildījumu, kurā bijis redzams dejotāju līdzpārdzīvojums. “Mani ļoti sajūsmināja Kārķu senioru kolektīva izpildītā “Aud, māmiņa, villainītes” (Jāņa Purviņa horeogrāfija) – redakcijas piezīme), ko dejotāji iznesa ar pašapziņu un lepnumu. Tad, protams, D grupā “Ieviņa” ir ne tikai šās puses pērle, bet, neapšaubāmi, arī visas Latvijas kontekstā. To arī rāda vērtējums. Tad vēl man ļoti patika E grupas kolektīvs, kas jūsu apriņķī šajā grupā saņēma augstāko vērtējumu (Grundzāles pagasta “Rieda” – redakcijas piezīme),” iespaidos dalās J. Purviņš.
Uzziņai

Valkas deju apriņķa deju kolektīvu skates rezultāti
B grupa (jaunieši)
Smiltenes tehnikuma jauniešu deju kolektīvs “Amatnieki” (vadītāja Anda Kalniņa) – II pakāpe, 47,1 punkts

F grupa (seniori)
Valkas novada Kārķu pagasta tautas nama senioru DK “Lustiņdancis” (Evija Strazda) – I pakāpe, 42,5 punkti

E grupa (vidējā paaudze)
Smiltenes novada Grundzāles pagasta DK “Rieda” (Inga Ķestere) –
I pakāpe, 44,6 p.
Valkas novada Kārķu tautas nama DK “Medneši” (Ineta Zute) –
II pakāpe, 38,6 p.
Valkas novada Valkas pagasta saieta nama “Lugažu muiža” DK “Spriņģi” (Maira Šaka) – II pakāpe, 36,4 p.

C grupa (jaunieši)
Smiltenes novada Blomes kultūras nama DK “Atspēriens” (Evita Kaķīte-Brasa) – I pakāpe, 44,3 p.
Smiltenes novada Grundzāles pagasta DK “Riedēni” (Inga Ķestere) –
I pakāpe, 41,5 p.
Smiltenes novada Birzuļu tautas nama DK “Piesitiens” (Evita Kaķīte-Brasa) – II pakāpe, 38,6 p.
Strenču novada kultūras centra DK (Ineta Lezdiņa) – II pakāpe, 39,2 p.
Valkas novada jauniešu interešu centra “Mice” DK “Vendīgs” (Vineta Skutāne) – II pakāpe, 38,3 p.

D grupa (vidējā paaudze)
Smiltenes kultūras centra DK “Ieviņa” (Reinis Rešetins) – augstākā pakāpe, 57,2 p.
Strenču novada kultūras centra DK “Tīne” (Ineta Lezdiņa) – I pakāpe, 52,3 p.
Smiltenes novada Palsmanes pagasta DK “Cīrulis” (Aija Zeibote) –
II pakāpe, 47,9 p.
Smiltenes novada Smiltenes pagasta DK “Sanācēji” (Anda Kalniņa) –
III pakāpe, 44,4 p.
Smiltenes novada Variņu pagasta DK “Varis” (Laila Legzdiņa) –
III pakāpe, 42,6 p.

Valkas deju apriņķa atlases skates žūrija
Žūrijas priekšsēdētāja – horeogrāfe dejas nozares Konsultatīvās padomes vadītāja, Dziesmu svētku mākslinieciskās padomes locekle, Deju svētku virsvadītāja Zanda Mūrniece.
Horeogrāfs, deju lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskais vadītājs, Deju svētku virsvadītājs, Liepājas deju apriņķa virsvadītājs Jānis Purviņš.
Horeogrāfs, deju lieluzveduma “Māras zeme” mākslinieciskais vadītājs, Deju svētku virsvadītājs Jānis Ērglis.
Latvijas Nacionālā kultūras centra skatuviskās tautas dejas eksperte, deju lieluzveduma “Māras zeme” projekta vadītāja Maruta Alpa.
Horeogrāfs, Deju svētku virsvadītājs Agris Daņiļevičs.
Horeogrāfe, Deju svētku virsvadītāja Ilze Mažāne.
Koncerta “Vēl simts gadu dejai” mākslinieciskā vadītāja Gunta Skuja.

+ 2

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vērtējums stingrs, bet uz Deju svētkiem tiek visi

Kategorijas