Pašvaldība necenšas ieklausīties atšķirīgā viedoklī

2018. gada 17. aprīlis 00:00

1431

Pašvaldība necenšas ieklausīties atšķirīgā viedoklī

Drīz pēc tam, kad publiskā telpā parādījās Valkas novada domes priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa viedoklis “Valkas novadā visi ir savējie”, redakcijā ieradās biedrības “Florbola klubs “Valka”” vadītājs Ilvars Rullis. Viņš vēlējās izteikt savas domas saistībā ar 10. aprīļa “Ziemeļlatvijā” publicēto Ingas Karpovas viedokli “Par maz novērtējam savējos” un pašvaldības vadītāja viedokli “Valkas novadā visi ir savējie”. Turklāt V. A Krauklis savā vēstījumā vairākkārt pieminējis arī florbola klubu, tāpēc tā vadītājs uzskata, ka viņam ir jāsniedz skaidrojums.

Sarunas sākumā I. Rullis uzsver, ka izlasījis abus viedokļus. Vērtējot redakcijas sleju, I. Rullis atzīst, ka jau vismaz pusotru gadu Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas lielam vairumam vecāku esot tāds viedoklis, bet nez kāpēc to negribot dzirdēt pašvaldība. I. Rullis apgalvo, ka viņš zina, ko domā vecāki, jo aizvadītajā mācību gadā aktīvi darbojās gan skolas Vecāku padomē, gan arī Skolas padomē. Šajās tikšanās reizēs kopā sanāca visu klašu vecāku izraudzīti pārstāvji, skolotāji un arī Skolēnu pašpārvaldes pārstāvji. Savukārt pašvaldību pārstāvēja pašvaldības vadītāja vietnieks Viesturs Zariņš. Katrā tikšanās reizē šīs tēmas, kuras savā viedoklī pieminējusi I. Karpova, esot virmojušas gaisā. Tāpēc vēl jo vairāk esot dīvaini, kāpēc pašvaldības vadītājs uzskata, ka tagadējo 9. klašu vecāku sapulcē izskanējušie viedokļi ir viltus ziņas, nevis kā demokrātiskā valstī pieņemts – domu apmaiņa un diskusijas par tēmām, kas satrauc skolēnu vecākus.

   “Žurnāliste tā nedomā viena un šīs problēmas nav izzīdusi no pirksta. Viņa savā rakstītajā atspoguļojusi vecāku noskaņojumu,” uzskata I. Rullis. Viņš uzsver, ja jau reiz kāds to ir pateicis atklāti, tad pašvaldībai teiktajā ir jāieklausās un jāsāk tam pievērts uzmanība. Lai gan V. A Krauklis uzskata, ka ar atbalstu savējiem viss ir kārtībā, I. Rullis tā nedomā. Piemēram, kāpēc basketbola internāta audzēkņiem ēdināšana ir bezmaksas, bet pārējiem ģimnāzistiem, kuri cīnās par savu komandu uzvarām, par pusdienām jāmaksā no savas kabatas. Ja pašvaldības vadītājs, izmantojot savu atpazīstamību un administratīvos resursus, spēj sarunāt ar sponsoriem, lai basketbola internāta audzēkņiem būtu atmaksāta gan ēdināšana, gan sporta apģērbs, kāpēc viņš nevarētu to izdarīt arī pārējo sporta klubu labā. Šajā mācību gadā ģimnāzijas 9. klasi absolvēs trīs ļoti labi florbolisti, kuriem ir gan sportiskā izaugsme, gan arī viņi laukumā cīnās profesionāli, kā tautā mēdz teikt, kā zvēri. Taču I. Rullim arī kā florbola trenerim ir bažas, ka kāds no puišiem varētu aiziet turpināt iegūt izglītību Valmierā, jo nav jau nekāds noslēpums, ka florbolistiem tur ir lielākas perspektīvas un izaugsmes iespējas. Ja pašvaldība puišiem piedāvātu kaut daļu no “ekstrām”, ko piedāvā basketbolistiem, tad, iespējams, jaunie perspektīvie florbolisti nepamestu Valku, te mācītos un turpinātu spēlēt savā komandā. Viņš iesaka pašvaldības atbildīgajām amatpersonām izrēķināt, vai nav izdevīgāk vietējām sporta zvaigznēm segt ēdināšanas izdevumus, nevis no novada budžeta savstarpējos norēķinos pārskaitīt naudu citām pašvaldībām. I. Rullis atgādina, ka pašlaik katra pašvaldība cīnās, kā māk, lai tikai saglabātu skolēnu skaitu, jo no tā ir atkarīgs finansējums. Taču valcēniešiem radies priekšstats, ka pašvaldība domā – gan jau vietējie neaizbēgs, tāpēc visi resursi un spēki jāpieliek, lai Valkā mācītos jaunieši no citām vietām.
   Savā viedoklī V. A. Krauklis min, ka “Valkas sporta internātā jaunieši, smagi trenējoties, top par profesionāliem basketbolistiem”. Turklāt pašvaldība treneriem esot piedāvājusi tādu pašu atbalstu, ja abi klubi (domāts florbola un volejbola – redakcijas piezīme) spēj nodrošināt šādu profesionālu treniņa darbu divas reizes dienā. I. Rullis atzīst, ka pērn V. A. Krauklis viņu kopā ar florbolistu Klāvu Bošu uzaicinājis uz sarunu un rosinājis citās pašvaldībās meklēt jaunus puišus, līdzīgi kā sporta internātā, kas varētu trenēties florbolā. Taču I. Rullis uzskata, ka pašlaik jau Valkā ir gandrīz 170 florbolisti – gan zēni, gan pusaudži, gan pieaugušie, kuriem ir vēlme darboties. Turklāt I. Rullis kā sertificēts florbola treneris strādā arī Valkas sporta skolā. Treneris uzskata, ka sportistu jau ir pietiekami, ir tikai jāstrādā. Tikai viens bet – trūkst treneru. Lai komandām piesaistītu kaut vienu jaunu speciālistu, ir jāmaksā adekvāts atalgojums un vēl jābūt kādam “burkānam”, kāpēc viņš vēlētos dzīvot un strādāt Valkā. I. Rullis kā treneris un kluba vadītājs lepojas, ka florbolā iesaistās vietējie, nevis viesspēlētāji. Tāpat vairāki vietējie sportisti, sākot spēlēt Valkā, ir spējuši izsisties līdz augstākās līgas spēlēm. I. Rullis pašlaik mēģina atjaunot arī florbola sieviešu komandu. Savulaik Valka izcēlusies ar šādu spēcīgu komandu. Lai tas atkal tā būtu, tam nepieciešams regulārs treniņu darbs.
    I. Rullis atzīst, ka šogad novada dome klubam ir piešķīrusi pašvaldības finansējumu – sešus tūkstošus eiro. Taču šo līdzekļu pietiek, lai samaksātu biedru naudu Latvijas Florbola savienībai, samaksātu spēļu dalībmaksu un transporta izdevumus. Kluba vadītājs atzīst, ka reizēm izdodas ietaupīt uz transporta izdevumiem un tad atļauties komandas spēlētājiem jaunus formas tērpus vai arī iegādāties kaut ko no inventāra. Katru gadu biedrība sniedz detalizētu finanšu atskaiti par katru iztērēto eiro centu. Turklāt biedrībai ir noslēgts līgums ar pašvaldību, kurā ir ietverti vairāki nosacījumi, kur var tērēt nodokļu maksātāju naudu. Viens no striktajiem nosacījumiem, ka to nevar izlietot algām, tā jāizlieto biedrības uzturēšanas izdevumu segšanai. V. A. Krauklis uzsver, ka florbolisti saņēmuši vislielāko atbalstu, kamēr basketbola internāts – vismazāko, tikai četrus tūkstošus eiro. Taču, vai pašvaldības vadītājam nešķiet pareizi, ka florbola klubā darbojas tikai vietējie novada iedzīvotāji, kamēr basketbola internātā – tikai viens novada jaunietis, pārējie ir no citām Latvijas vietām. I. Rullis uzsver, ka vietējā sporta sabiedrība nav pret sporta internāta darbību, taču savā starpā mēdz “uzvārīties” par neviennozīmīgo attieksmi un atbalstu. Kluba vadītājs ir pateicīgs par pašvaldības atbalstu atsevišķās pozīcijās, bet tomēr reizēm esot skumja sajūta. Kaut vai par to, ka pirms katras sporta internāta vai profesionālās komandas “Valka/Valga” spēles pašvaldība ir sagatavojusi “karsto” informāciju sociālajos tīklos un novada domes mājaslapā, bet par florbola vai volejbola spēlēm šādas informācijas nav vai parādās novēloti un tikai tad, ja pats uzprasoties. Tāpat arī pēc katras spēles ir informācija, bilžu galerija, kā arī pilnīgi katru basketbola spēli apmeklē pats V. A. Krauklis.
    “Vai spēļu atspoguļošana nav pašvaldības resursu izmantošana, ja to dara pašvaldības darbiniece?” jautā I. Rullis. Turklāt ir zināmi vairāki gadījumi, ka dēļ basketbola spēles tiek pārlikti citu pasākumu sākuma laiki. Piemēram, dēļ basketbola spēles pērn tika mainīts Lāčplēša dienas svinīgā pasākuma sākums. I. Rullis šaubās, vai tas tiktu darīts dēļ citām sporta veidu sacensībām.
     I. Rullis sociālajos tīklos pats apkalpo kluba lapu. Tas prasa laiku. Arī katra basketbola spēle tiekot fotografēta un to dara novada domes darbiniece. Vietējie sporta dzīves organizatori bieži vien ir neizpratnē, kāpēc viena sporta veida popularizēšanai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, bet pārējiem – tik vien kā dēļ ķeksīša.
     I. Rullis pats personīgi ir ieguldījis enerģiju darbā ar vietējiem uzņēmējiem, lai florbola klubam sagādātu finansiālu atbalstu. Viņš iespējamiem sponsoriem ir piedāvājis variantu samaksāt rēķinu par sporta tērpu iegādi, izstrādājis detalizētu piedāvājumu paketi ar iespēju atbalstītājiem reklamēties, bet diemžēl saņēmis atteikumu vai vispār uzrunātie uzņēmēji nav pat snieguši atbildi. Tikai pēc neilga laika kluba vadītājs redzējis, ka šī uzņēmēja reklāma parādās basketbola spēlēs un uz basketbolistu sporta tērpiem. I. Rullis saprot, ka viņš blakus V. A. Krauklim ir mazs un melns, bet, ja pašvaldības vadītājs nosmeļ krējumu arī pie vietējiem uzņēmējiem, kas atlec pārējiem klubiem?
    I. Rullis pie izdevības vēlējās atgādināt V. A. Krauklim, ka pirms pieciem gadiem viņš savā priekšvēlēšanu kampaņā sportistiem solījis izveidot vienu sporta klubu ar nosaukumu “Valka”, kas būtu kā “jumta” organizācija visiem vietējiem sporta klubiem. Sportisti atbalstīja šo ieceri, uzskatot, ka vienota organizācija ļautu, piemēram, izdevīgāk un ar lielākām atlaidēm iegādāties sporta tērpus. Turklāt, ja visiem novada sportistiem būtu vienoti tērpi ar katra sporta kluba emblēmu, kuru katrs sportists pārstāv, aizbraucot uz sacensībām citviet Latvijā, visi atpazītu valcēniešus. Bijusi arī iecere, ka klubam ar laiku būtu viens algots menedžeris, bet diemžēl šis solījums ir izkūpējis gaisā. Tāpat bijis solījums, ka vienotais klubs strādās ar sponsoriem un piesaistītos uzņēmēju ziedotos līdzekļus piešķirs pēc vajadzībām. Taču pašlaik gandrīz visa nauda tiek sporta internātam.
    Sarunas nobeigumā I. Rullis atzīst, ka, iespējams, kādam viņa viedoklis šķitīs kā sūkstīšanās, bet viņš aicina arī pārējos vietējos sporta klubus atklāti iesaistīties šajā viedokļu apmaiņā un beidzot izrunāt sasāpējušos jautājumus un problēmas. To, ka tās ir, zina katrs, kurš apgrozās vietējā sporta sabiedrībā, tikai diemžēl baidās atklāti runāt. I. Rullis saprot, ka atklātība ne vienmēr tiek atbalstīta, jo nav nekāds noslēpums, ja kādam no sporta klubiem nebūs pašvaldības atbalsta, tad pastāvēt un darboties ir gaužām sarežģīti. I. Rullis cer, ka ar savu atklātību spēs kaut vai mazliet rosināt pašvaldības vadību un sporta dzīves organizatorus pārskatīt savu nostāju un kaut ko mainīt attieksmē pret vietējiem – ne tikai sportistiem, bet arī visiem ģimnāzistiem. Ja V. A. Krauklis spēj sarūpēt sponsorus, kas nemaz nav tik viegls un patīkams darbs, tad šos līdzekļus tērēt ne tikai sporta internātam, bet arī pārējiem. Vai citi sportisti nav pelnījuši mūsdienīgu izskatu un labu sporta inventāru?
    Arī “Ziemeļlatvija” aicina vietējo sporta sabiedrību nevārīties savā sulā, bet beidzot atklāti pateikt, kas viņus uztrauc. Iespējams, tas varētu vainagoties ar vismaz kaut kādām izmaiņām. Turklāt neviens neapšauba V. A. Kraukļa ieguldījumu novada sporta dzīves attīstībā un nākotnē, bet tomēr vietējā sabiedrībā ir viedoklis, ka tas nenotiek īsti pareizi.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pašvaldība necenšas ieklausīties atšķirīgā viedoklī

Kategorijas