Der zināt

2018. gada 20. aprīlis 00:00

Kam jāiziet pirmās palīdzības sniegšanas kursi?

Kursi Latvijā obligāti ir jāiziet autovadītājiem, ieroču nēsātājiem, policistiem un citu profesiju pārstāvjiem, piemēram, auklēm, kuras sniedz individuālus pakalpojumus, kā arī mediķiem, medicīnas studentiem un ar sportu saistītām profesijām. Pasaulē atsevišķās valstīs pirmo palīdzību atsevišķi māca topošajiem vecākiem.
Pirmās palīdzības mācībās, kas ir kursu teorētiskās daļas, skata gan sadzīviskas traumas, gan arī apgūst palīdzību ceļu satiksmes negadījumos, atdzīvināšanas ABC, iepazīstina ar nepieciešamo aptieciņas saturu un citus tematus. Par palīdzību tiek uzdoti jautājumi arī teorijas eksāmenos.
Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka pirmās palīdzības apmācības apliecība ir derīga piecus gadus, kas nozīmē, ka piecu gadu laikā kopš kursu apguves jāiegūst autovadītāja tiesības. Savukārt Eiropas dokumentos sacīts, ka jau pēc trīs mēnešiem liela daļa no pirmās palīdzības prasmēm, kas ir apgūtas, ievērojami samazinās un pēc dažiem gadiem līdzinās nullei. Tāpēc neatliekamās palīdzības mediķi vēlas panākt, ka pirmās palīdzības kursus atkārtoti izietu ik pēc pieciem gadiem.
Apmācību sniedzējs, Latviešu Samariešu apvienība, norāda, ka zināšanas ik pēc pieciem gadiem vēlams atjaunināt, lai glābējiem būtu vienāda zināšanu bāze.

Kas jāzina par solārija lietošanu?

Solāriji iedegumu rada ar ultravioletā starojuma palīdzību. Jāatgādina, ka starojums ir viens no faktoriem, kas izraisa ādas saslimšanas, tostarp vēzi, bet vienlaikus ķermeni padara pievilcīgāku, apgādā organismu ar vitamīniem D un E, veicinot to uzsūkšanos.
Latvijā ir aizliegts solārija pakalpojumus sniegt patērētājiem, kuri jaunāki par 18 gadiem, izņemot, ja minētā persona uzrāda ģimenes ārsta vai dermatologa izziņu, ka tās veselības stāvoklis ir atbilstošs pakalpojuma saņemšanai, informē Veselības inspekcija. Tā veic solārija pakalpojuma sniegšanas vietu higiēnas prasību izpildi, kā arī kontroļu mērķis solārijos ir droša, cilvēka veselībai nekaitīga pakalpojuma sniegšana un infekciju slimību izplatīšanās riska novēršana patērētāju vidū.
Ministru kabineta noteikumi nosaka prasības pakalpojuma sniegšanas ierobežojumiem un patērētāju informēšanai par ultravioletā starojuma radītiem riskiem veselībai, solārija telpām un aprīkojumam, kā arī personālam. Tāpat solārijos jālieto atbilstošas lampas. Solārija darbiniekiem ir jābūt zināšanām par ādas uzbūvi un fizioloģiju, starojuma fizikālo raksturojumu un tā fizioloģisko iedarbību uz cilvēka organismu un sekas. Katram klientam jābūt nodrošinātām ultravioletā starojuma aizsargbrillēm, kā arī salvetēm vai citiem līdzekļiem kosmētikas noņemšanai. Solārija darbiniekam pēc katra klienta solārija iekārta un UV starojuma aizsargbrilles ir jātīra un jādezinficē.
Solāriju salonos redzamā vietā ir jābūt izlasāmiem noteikumiem, par ko atbildību uzņemas arī pats klients, piemēram, solāriju nevajadzētu regulāri apmeklēt pašam uz savu galvu, bet gan konsultēties ar ģimenes ārstu. Ieteicams lietot kādu aizsargkrēmu – tādi ir solārija lietošanas iesācējiem un jau pieradušai ādai. Tāpat ir vērts zināt, ka nedrīkst sauļoties saulē un solārijā vienā un tajā pašā dienā, kā arī starp pirmajām divām sauļošanās reizēm jāpaiet vismaz 48 stundām.
Ja uz ādas parādās nepārejošs uztūkums vai pušumi vai ja ir izmaiņas pigmenta dzimumzīmēs, jāmeklē ārsta palīdzība. Solāriju nedrīkst lietot cilvēki, kuriem radinieki slimojuši ar ādas vēzi un lieto spēcīgus medikamentus. Otrkārt, kuriem ir ādas problēmas, cieš no saules apdegumiem, kā arī ir daudz lielu dzimumzīmju (vismaz divu milimetru diametrā).

Zobārsti un higiēnisti atgādina zelta likumus

Martā tika atzīmēta Starptautiskā mutes veselības diena, kuras mērķis ir pievērst uzmanību mutes veselības problēmām un veicināt izpratni par zobu higiēnas nozīmīgumu. Zobārsti un higiēnisti arī ikdienā aicina ievērot zelta likumus, lai zobi, smaganas un mutes veselība būtu nevainojama, izstāstot instrukcijas, kā vispareizāk ir uzturēt mutes higiēnu.
Veseli zobi, smaganas un skaists smaids ietekmē pašvērtējumu, dzīves kvalitāti un savstarpējās attiecības, jo uz apkārtējiem atstāj nozīmīgu iespaidu.
Lai zobi un smaganas būtu tīras un veselas, par mutes higiēnu jārūpējas pastāvīgi. Zobi ir jātīra vismaz divas reizes dienā – pēc brokastīm un vakarā tieši pirms gulētiešanas – vismaz divas minūtes ar fluorīdus saturošu zobu pastu. Pēc tīrīšanas liekā zobu pasta jāizspļauj, taču ieteicams muti neskalot.
Jāpievērš uzmanība fluorīdu koncentrācijai zobu pastā – pieaugušajiem tai jābūt 1000–1500 ppm, bet bērniem – ar koncentrāciju 1000 ppm. Šos ciparus var atrast uz zobu pastas kārbiņas. Ja zobu pasta fluorīdus nesatur, tā nespēj nodrošināt efektīvu kariesa profilaksi.
Zobu birste vai elektriskās zobu birstes uzgaļi ir jāmaina ik pēc trim mēnešiem, jo sariņi nodilst un samazinās aplikuma noņemšanas efektivitāte.
Tīrot zobus, vēlams īpašu uzmanību pievērst smaganām, kur aplikums uzkrājas visvairāk. Zobu birstes sariņus nepieciešams vērst pret smaganu – augšžoklī uz augšu, apakšžoklī uz leju. Tīrīšanu nepieciešams veikt 45 grādu leņķī.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Der zināt

Kategorijas