Pārdomu vērtais

2009. gada 20. septembris 08:16

740

Valdība nesen publiskojusi to līguma tekstu, kas noslēgts ar starptautiskajiem aizdevējiem. Noticis gan apmēram kā ar Molotova-Rībentropa paktu, kuram bija bēdīgi slavenais slepenais pielikums.

Nav īsti saprotams, kas valdības darbībā varētu būt tik slepens, ka tauta to nemaz nedrīkstētu zināt. Valsts noslēpumus taču regulē pavisam citas drošības vajadzības.

Maz gan laikam būs to avīžu lasītāju, kuri pievārēs visu līguma tekstu, jo tā ir visai grūti baudāma lasāmviela. Stilistika labi pazīstama tiem, kas pieredzējuši Brežņeva valdīšanas gadus. Varbūt ataust prātā, kā katru gadu tika pieņemti un publicēti gari penterējumi, kas saucās "Darbaļaužu sociālistiskās saistības par godu ...". Ļoti dīvaina ģenētiska pārmantojamība.

Ir, protams, viena būtiska nianse. Ja "sociālistisko saistību" apsolījumus reti kurš atcerējās pēc nedēļas, tad vismaz Starptautiskais Valūtas fonds ir gana jaudīgs, lai vilktu ar pirkstu līdzi katram līguma burtam.Politiķu strīdiem jautājumā par nodokļu palielināšanas it kā nepieciešamību ir principiāls raksturs, bet daļēji šo tematu esmu skāris iepriekšējās nedēļas komentārā.

Lai cik dziļā dižķibelē esam nokļuvuši, daži procesi mūs dara cerīgus. Piemēram, Latvijas eksports sāk pārsniegt importu. Tā kā tiek ieviesta prasība automašīnu degvielai pievienot biodegvielu, kas ir pašražots produkts, tad atkal importu būs iespējams samazināt par 40 miljoniem.

Un beidzot - mums aizvien ir cilvēki, kuri dižķibelē saglabā veselīgu dzīves uztveri. Tāds, piemēram, 95 gadu vecumā ir "Ziemeļlatvijas" autors smiltenietis Alberts, kura vitalitāti var apskaust visi nošņurkušie.

Kad politiķi komentē vēsturiAr vēsturi es domāju zinātni, akadēmisku pētījumu nozari, kas balstās uz dokumentiem un citām pārbaudītām liecībām. Par šo jautājumu daudz tika runāts, kad pasaule atzīmēja Molotova-Rībentropa pakta parakstīšanas 70. gadadienu, veicot Polijas valsts vēsturē ceturto sadalīšanu.

Likās dīvaini, ka šajā atceres gadadienā Polijā ieradās Vladimirs Putins, kurš minēto paktu gan atzina par amorālu, bet nepieciešamu no PSRS politikas viedokļa. Poļi uzreiz saprata, ka šāda nostāja ir amorāla, bet nopietnie vēsturnieki pašā Krievijā uzsvēra, ka politiķu uzdevumos neietilpst vēsturnieku faktu komentēšana pēc ikbrīža vajadzības.

Poļi gaidīja arī Putina vārdisku nosodījumu poļu karagūstekņu un civilpersonu apšaušanai Katiņā 1940. gadā. Šis tas tika paveikts Jeļcina laikā, ir zināmi ap 17 tūkstošiem nošauto uzvārdi, ir dokumentu publicējumi divos sējumos, tomēr aizvien vēstures pētniekiem nav pieejami daudzi slepenie fondi, bet, pats galvenais, Krievijā nav noticis tiesas process, kas reabilitētu visus nogalinātos.

Putins rezultātā ieguva atzinību Krievijas sabiedrības lielākajā daļā, bet poļu sabiedrībā šī vizīte desmitkāršoja naidu pret Maskavas politiku un līdz ar to pret krieviem vispār. Naidu pret lielo Austrumu kaimiņu poļi nesuši sirdī vienmēr.

Atceros septiņdesmito gadu pašu sākumu, kad poļu celtnieki būvēja naftas vada "Družba" pārsūknēšanas staciju netālu no Ilūkstes, bet Ilūkstē katrs otrais iedzīvotājs saprot poliski. Jau tolaik šie strādnieki atklāti pavēstīja: "Mēs vienalga krievus piežmiegsim (priščipim)."Vēstures skaidrojumos zinātnieku aprindās būtisku pretrunu nav, pretrunas rada politiķi un tie, kas piekalpo valdošajai kliķei.

Paziņojumu cenaKrievijas prezidents Medvedevs pēdējā laikā mīl pārsteigt sabiedrību ar drūmiem situācijas raksturojumiem. Pērkama un ietekmējama tiesu sistēma, vispārēja ierēdņu patvaļa un korumpētība, alkoholisma dēļ puse produktīvā vecuma vīriešu mirst pirms 55 gadu sasniegšanas. No svētās mutes Dieva ausī. Un viss.

Komentētāja Latiņina mēdz uzsvērt, ka viņa gatava vērtēt tikai darbus, nevis paziņojumus. Bet Medvedevam nav nekādas programmas, kā situāciju labot. Kārtējā lielvalsts pasaules acu priekšā iet bojā. To nesaku es, to apgalvo gan impērists Prohanovs, gan eiropeiski domājušā Albaca.

Lai mazāk domātu par savu tautu, Krievijas elite norūpējusies par kaimiņvalstīm. Ar šādu ieganstu Maskavas pilsētas mērija aicināja ciemos jauno Rīgas vadību Nila Ušakova vadībā. Pasākumam tika piešķirts izteikti politisks iekrāsojums, bet ne gluži visas ieceres izdevās nevainojami. Piemēram, Ušakova rīkotajā pieņemšanā neieradās pats Maskavas galva Lužkovs.

Acīmredzot Lužkovs sapratis, ka 11. oktobra vēlēšanās viņam amats tiek apdraudēts, vismaz Putins paredzējis viņa pilnvaru ierobežošanu. Par to liecina fakts, ka par Maskavas pilsētas milicijas priekšnieku pēc četru mēnešu cīkstiņiem zem tepiķa iecelts cilvēks no Orlas, kurš nav no Lužkova komandas.

Rīgas prokrievisko dreifu uzmanīgi vēro NATO valstu galvaspilsētās. Tā nav nejaušība, ka ASV virs Rīgas demonstrē savu modernāko kaujas lidmašīnu lidojumus, bet jaunās vēstnieces amatam Vašingtona atsūtījusi necerēti augsta ranga diplomāti.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pārdomu vērtais

Kategorijas