Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Ivars Ādamsons: Lielajiem ražotājiem neonikotinoīdi ir ļoti nepieciešams produkts

LETA
Bizness

2018. gada 26. aprīlis 22:21

358
Ivars Ādamsons: Lielajiem ražotājiem neonikotinoīdi ir ļoti nepieciešams produkts

Pirms lēmuma, vai noteikt plašākus bitēm kaitīgā insekticīda - neonikotinoīda - lietošanas ierobežojumus, zinātniekiem jāveic padziļinātāks insekticīda ietekmes uz vidi novērtējums, aģentūrai LETA uzsvēra aptaujātie lauksaimnieki.


LOSP dalīborganizācijas, biedrības "Lauksaimnieku apvienība" valdes priekšsēdētājs, Smiltenes pagasta zemnieks Ivars Ādamsons norādīja, ka lielajiem ražotājiem neonikotinoīdi ir ļoti nepieciešams produkts, jo aizsargā augus augšanas sākuma stadijā no kukaiņiem. Arī pārtikas kartupeļu audzētājiem nav analoga attiecīgajam insekticīdam.


Pēc viņa sacītā, aizliedzot neonikotinoīdus, vajadzēs vairākkārt miglot kultūraugus ar parasto insekticīdu, kaut gan līdz šim pietika ar neonikotinoīdu kā darbīgo vielu. "Šo produktu aizliedzot, vasaras rapšu un kartupeļu audzēšanā profiliktiski pret iespējamiem kaitēkļu nodarītiem postījumiem mums vajadzēs daudz vairāk lietot citus insekticīdus, miglojot augus. Es apšaubu, vai tas būs labāk," teica Ādamsons.


Viņš arī pauda viedokli, ka līdz šim līdz galam neesot pierādīta neonikotinoīdu kaitīgā ietekme uz apputeksnētājiem. "Ja tiešām neonikotinoīdi ir tik kaitīgi, tad tas būtu jāpierāda ar zinātniskiem pētījumiem," uzsvēra Ādamsons, piebilstot, ka bišu skaits pēdējos gados pieaug nevis samazinās, līdz ar to nav liecību, ka bites masveidā ietu bojā šo preparātu lietošanas dēļ.


Pēc Ādamsona teiktā, ir virkne citu ķīmisko savienojumu, ko izmanto, piemēram, kosmētikā un sadzīves ķīmijā, kas cilvēka veselībai ir vēl kaitīgāki nekā attiecīgie augu aizsardzības līdzekļi, tos pareizi lietojot. Līdz ar to EK priekšlikums aizliegt insekticīda - neonikotinoīda - lietošanu nav atbalstāms, iekams laboratoriski nav pierādīta tā kaitīgā ietekme uz vidi. Tāpat pastāvot bažas, ka aizliedzot vienu preparātu, tirgū tā vietā parādīsies kāds cits vēl kaitīgāks.


Lauksaimnieks arī uzskata, ka līdz ar nenonikotonoīda plašākas lietošanas aizliegumu tiktu apdraudēta Latvijas lauksaimnieku konkurētspēja globālā līmenī, jo vairākus kultūraugus būtu grūtāk audzēt, kā rezultātā vietējā lauksaimniecības produkcija sadārdzināsies, un tā vietā lielākos apmēros ienāks ievestā produkcija, piemēram, no Krievijas.


Zemnieku saimniecības īpašnieks Aldis Ločmelis norādīja, ka pirms lēmuma par atbalstu vai noraidījumu EK priekšlikumam būtu nepieciešams saņemt padziļinātākus zinātniskos pētījumus, ņemot vērā reģionu īpatnības. Tāpat esot jāuzklausa visu pušu - gan lauksaimnieku, gan sabiedrības, gan arī agronomu - viedokļi. "Mēs esam vairāk ziemeļu valsts un mūsu reģionam ir grūtības bez šī preparāta izaudzēt vasaras rapsi un ne katru gadu izaug ziemas rapsis," sacīja Ločmelis. Vasaras rapsis esot viena no kultūrām, kas zemniekiem ienes peļņu un līdz ar to ieņēmumus valsts budžetā.


Latvijas Biškopības biedrības pārstāvis Jānis Vainovskis pauda atbalstu EK priekšlikumam plašākam neonikotinoīdu lietošanas ierobežojumam, ja Latvijas lauksaimniekiem daļēji tiek kompensēti zaudējumi no neiegūtās peļņas.


Vainovskis paskaidroja, ka neonikotonoīdu lietošanas dēļ iet bojā ne tikai bites, bet arī kamenes. Tāpat, pēc viņa teiktā, šis preparāts negatīvi ietekmē arī cilvēku veselību. "Kaut kādā brīdī šīs vielas var nonākt līdz cilvēkam, kurš var nezināt, ka tās apēdis. Ne vienmēr produkts būs kaitīgs vai slikts, bet tas atstāj ietekmi uz veselību, jo ir neirotoksīns," skaidroja Vainovskis. Pēc viņa teiktā, vēl kaitīgāki cilvēka veselībai ir fungicīdi.


Vienlaikus Vainovskis piekrita, ka daļu lauksaimniecības kultūru, piemēram, vasaras rapsi neonikotonoīdu lietošanas būtu praktiski neiespējami izaudzēt tik lielos apmēros kā patlaban.


Biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Arnolds Jātnieks aģentūrai LETA teica, ka "Zemnieku saeima" neatbalsta EK priekšlikumu, jo tas būtiski apgrūtinātu lauksaimniecisko ražošanu, ierobežojot vairāku kultūru audzēšanas iespējas. Pēc viņa teiktā, tirgū nav pieejami alternatīvi augu aizsardzības preparāti, kas būtu līdzvērtīgi aizsardzībā pret kaitēkļiem. Tāpēc, iekams nav rasta labāka alternatīva, esošos augu aizsardzības līdzekļus nedrīkst aizliegt lietot, pretējā gadījumā ražas apmēri samazināsies un Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāji zaudēs konkurētspēju globālā līmenī.


Jātnieks teica, ka, lemjot par EK priekšlikumu, būtu jāņem vērā speciālistu-agronomu un Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) viedoklis. Attiecīgais lēmums jāatstāj lauksaimniecības politikas veidotāju ziņā. "Mēs atbalstām Zemkopības ministrijas (ZM) pozīciju, kura ir paudusi savu nostāju," teica Jātnieks.


LETA jau ziņoja, ka 27.aprīlī EK Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas sanāksmē plānots skatīt EK priekšlikumu par ierobežojumu noteikšanu augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu imidakloprīds, klotianidīns un tiametoksams lietošanai. Tās ir neonikotinoīdu grupas insekticīdu darbīgās vielas, kuras lieto lauksaimniecības kaitēkļu ierobežošanai, izsmidzinot uz kultūraugiem un apstrādājot sēklas pirms sējas vai lietojot granulu veidā, kā arī aplejot, mērcējot vai laistot ar zemas koncentrācijas darba šķidrumu.


ZM sagatavotajā pozīcijā teikts, ka Latvija neatbalsta EK priekšlikumu pilnībā aizliegt to lietošanu augu audzēšanai ārpus siltumnīcām. Tiek uzsvērts, ka neonikotinoīdi ir svarīgas augu aizsardzības vielas Latvijas rapša, kartupeļu, augļu un dārzeņu audzētājiem, kā arī stādaudzētājiem. Tāpat neesot pieejamas citas praktiskas alternatīvas kaitēkļu ierobežošanai šiem neonikotinoīdu lietojumiem.

Kategorijas

Kategorijas