Dejotāji pietur Palsmanē

2018. gada 3. maijs 00:00

219

“Nākamgad atkal noteikti brauksim!” sola Sveķu internātpamatskolas interešu izglītības skolotāja Velga Janoviča, taujāta, kā patika “Deju pietura Palsmanē”.

Šādi tika nosaukts Latvijas speciālo izglītības iestāžu deju festivāls, kas aprīļa nogalē notika Palsmanes kultūras namā un ko pirmo reizi rīkoja Palsmanes internātpamatskola speciālo izglītības iestāžu skolēniem, lai viņi parādītu savas mākslinieciskās prasmes dejā.

Nākamgad jau vērtēs
Ieradās dejotāji no astoņām skolām – jau pieminētās Sveķu internātpamatskolas Gulbenes novadā, Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem, Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra un no piecām internātpamatskolām – Kokneses internātpamatskolas – attīstības centra, Zālītes speciālās internātpamatskolas (Iecavas novadā) un no Gaismas (Stopiņu novadā), Dzelzavas (Madonas novadā) un Gaujienas (Apes novadā) internātpamatskolām.
Festivālā uzstājās arī mājinieki - Palsmanes internātpamatskolas audzēkņi, sākot no pirmsskolas sagatavošanas grupiņām līdz vecākajiem arodkursiem, un parādīja pavisam septiņus priekšnesumus: gan tautas dejas, gan līnijdejas, gan balles dejas. Dejas viņiem māca skolotājas Gunita Skare un Indra Mize.
Festivāla īpašie viesi bija Alise Matuka un basketbola kluba “Valka/Valga” karsējmeitenes, un mūziķis, TV3 šova “X Faktors” uzvarētājs Arturs Gruzdiņš. Par dalībnieku izklaidi parūpējās arī Palsmanes internātpamatskolas sporta skolotājs Toms Cers, iejūtoties dejotāja ādā, kurš visu laiku nokavē savu uzstāšanos. Festivāla organizēšanā savu ieguldījumu deva arī Palsmanes internātpamatskolas bijušais kolēģis Dzintars Ziediņš.
Festivāls “Deju pietura Palsmanē” tika sarīkots divās daļās. Pirmajā skolēni dejoja tautas dejas un tautas rotaļu dejas, otrajā – mūsdienu un balles dejas (ritma dejas, līnijdejas, valsi, sambu, čačača un tamlīdzīgi).
Priekšnesumi šoreiz vēl netika vērtēti un vietas netika dalītas, bet dalībnieku balsojuma rezultātā tika noteikta skatītāju simpātija, un šis tituls tika dejotājiem no Rīgas skolas.
“Nākamajā gadā gan plānojam organizēt šo pasākumu nevis vairs tikai kā deju festivālu, bet arī kā deju konkursu, jo pagaidām Latvijā speciālo izglītības iestāžu skolēniem netiek iespēja sevi apliecināt ar vērtējumu. Viņiem nav ne skašu, no konkursu. Ir tikai festivāli, kuros uzstāšanos nevērtē. Taču saglabāsim iespēju piedalīties tikai festivālā tiem, kuri negrib, lai viņus vērtē konkursā,” teic Palsmanes internātpamatskolas deju skolotāja Indra Mize.

Spējām jāļauj izpausties
Tam, ka arī speciālo izglītības iestāžu audzēkņiem ir nepieciešami konkursi pašdarbībā, piekrīt arī Sveķu pamatskolas interešu izglītības skolotāja Velga Janoviča.
“Izglītības sistēmā tiek piedāvātas gan olimpiādes, gan skates, kur mūsu bērni ir apdalīti, jo nevar piedalīties. Taču viņiem ir talants, ir spējas, un savu spēju robežās šādos pasākumos kā Palsmanē viņi ļoti labi jūtas un var sevi parādīt diezgan labi. Šāds deju festivāls ir vajadzīgs arī vairāku citu iemeslu dēļ, - mēs mācāmies satikties, mācāmies redzēt un saskatīt, ko citi ir iemācījušies, iegūstam labas idejas,” pozitīvo uzskaita V. Janoviča.
Daloties iespaidos par festivālu “Deju pietura Palsmanē”, skolotāja teic, ka ļoti paticis piedāvājums skolēniem dejot arī tautiskās dejas, jo iepriekšējie deju festivāli tās īpaši nepopularizēja. Taču tas, ka puse no Palsmanē redzētā repertuāra bija tieši latviešu tautiskās dejas un tautisko deju rotaļas, apliecinājis, ka speciālajās izglītības iestādēs tās dejo.
“Sagaidot Latvijas simtgadi, mēs šādi arī aktualizējam latviskās vērtības un tradīcijas, un tas ir ļoti pozitīvi,” piebilst V. Janoviča.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dejotāji pietur Palsmanē

Kategorijas