Vecumdienās – gandrīz viss kā jaunībā

2018. gada 8. maijs 00:00

“Vai varēju iedomāties, ka mans vecais pēkšņi pēc 70 gadu jubilejas sāks trakot un meklēt mīļākās? Kopā taču esam draudzīgi nodzīvojuši 30 gadus. Pēkšņi atklājās, ka viņam svarīgāka par visu ir gulta. Vai nav smieklīgi? Visam dzīvē taču ir savs laiks. Mums taču bija labi kopā! Mēs braucām ekskursijās, gājām uz koncertiem, audzējām tomātus siltumnīcā, mājās svinējām svētkus, pulcinājām ap sevi radus, draugus. Un te pēkšņi viss sabruka,” sūrojas seniore.
Sirds pamestajai sievai ir pilna ar dusmām, bezspēcību un aizvainojumu. Sākumā domājusi, ka gan jau večukam trakums pāries. Agrāk taču nekas neliecināja, ka viņš ir tik kārs uz sievietēm. Bijusi gan cita problēma - atkarība no alkohola. Taču dzīvesbiedre palīdzējusi to pārvarēt. Un nu jau vairākus gadus vecais vīrs uz alkoholu pat neskatījies. Taču sācis skatīties uz kaut ko citu... Dzīvesbiedre vispirms pieķērusi savu vīru ar kamiņieni zem rokas sasarkušus iznākam no parka. Pēc tam kādā vakarā viņš ilgi nenācis mājās. Sieva devusies meklēt uz dārzu. Dārza mājiņas durvis bijušas slēgtas. Izsitusi logu, un tad šis nācis pretī lūgdamies: “Nevajag, nevajag!” Krekls no biksēm bijis ārā. Sieva tomēr iegājusi dārza mājiņā un tur uz kušetes ieraudzījusi puspliku vīra bijušo darbabiedreni - piedzērušos līdz kliņķim. “Izlamāju, izdzinu ārā otru! Atradu vīra mantās trīs paciņas ar “Viagru” (recepšu zāles seksuālās potences palielināšanai – red.)! No kauna zemē jākrīt. Re, tā tas vecais zirgs ir centies iegūt deviņu vīru spēku! It kā tādā veidā varētu atgriezt atpakaļ jaunību! Muļķis! Vēl ņems un pāragri noliks karoti!” sūrojas sieva. Viņa stāsta, ka beidzot vīrs kādā dienā pacēlis cepuri, savācis visu, kas ir uz viņa vārda, automašīnu ieskaitot, un aizgājis dzīvot pie nu jau trešās jaunās draudzenes – kādas 50 gadus vecas šķirtenes. “Ko man tagad darīt? Sirds kāpj pa muti laukā! Nevaru samierināties,” saka pamestā sieva.

Vai cīnīties par vīru; ko iesaka eksperti?

Iveta Gargurne, psihoterapeite: - Senioru vecumā zaudējot ilgas attiecības, cilvēki jūtas smagi. Lai cik tas izklausītos varbūt pat ciniski, dzīve vienalga turpinās. Patiešām! Kaut, protams, ir bezgala skumji. Man kā psihoterapeitei, izvērtējot šo situāciju, jāsaka – tā noteikti nav viennozīmīga. Šeit lasām par notikušo no sievietes viedokļa. Interesanti – kāds būtu vīrieša stāsts? Ir vērts vienmēr paskatīties atpakaļ uz attiecību sākumu. Kā sistēmiski šī ģimene ir būvējusies? Pilnīgi iespējams, ka jau sākotnēji bija paredzams, kā turpmākie notikumi varētu attīstīties. Agri vai vēlu. Tie sistēmiskie musturi dzīves laikā kaut kur parādās. Varbūt cilvēki paši nepamanīja laikus. Un varbūt tur nemaz neko nevarētu mainīt. Zinātniski ir pierādīts, ka cilvēku dzīves laikā piedzīvotās emocionālās grūtības tiek ģenētiski pārmantotas no trīs iepriekšējām paaudzēm. Tā ka mēs nezinām, kur un kad tas musturs ir uzbūvējies šajās konkrētajās partnerattiecībās! Labi ir tad, ja mēs, cilvēki, iemācāmies pieņemt to, kas ar mums notiek. Pieņemt tā, kā tas ir, nevis kā gribētos, lai būtu! Tas ir pats grūtākais un pats sāpīgākais uzdevums mūsu dzīvē, bet arī pats vērtīgākais.

Ieva Bērziņa, rakstniece, pensionēta ārste: - Sievai, no kuras aiziet vīrs, savās sajūtās ir jāiziet cauri daudzām fāzēm. Pirmā fāze ir dusmas. Fakta nepieņemšana. Pēc tam ar laiku nāk samierināšanās. Lai šai sievietei veicas iziet cauri visam tam, saglabājot savu pašcieņu un daudz ko iemācoties. Dzīve mums katram sagādā dažādus pārbaudījumus. Ne jau velti saka, ka mūs stiprākus padara viss, kas mūs nenogalina. Es šai sievietei ieteiktu pauzēt. Nestresot. Saņemties. Novērot. Parādīt sevi citā gaismā. Nebūt kašķīgai sievai, kura mokās greizsirdībā. Lai gan šķiršanās vecumā – tas ir daudz nopietnāk nekā jaunībā. Nevajadzētu spītēties un censties tagad atdarīt ar to pašu. Ja tas notiek dabiski un pats no sevis – cita lieta. Mums, senioriem, ir jābūt dzīvesgudriem. Esmu pārliecināta, ka šīs situācijas varone ir dzīvesgudra sieviete. Cilvēks visos vecumos ir un paliek ar saviem dvēseles nospiedumiem. Ar savu anatomisko, fizioloģisko uzbūvi. Vīriešiem un arī sievietēm ir raksturīgi zināmi gadi, kad runā par krīzes vecumu. Kaut arī ne visi uzskata, ka uz viņiem pašiem tas attiecas. Tīri teorētiski runājot, šajā konkrētajā situācijā... Es teiktu – notiekošajam nevar un nevajag pretoties ar varu. Dažreiz vieglāk ir cilvēku palaist vaļā nekā noturēt. Jāsaprot, ka ģimene ir sava veida atkarība. Cilvēki viens no otra kļūst atkarīgi labā nozīmē. Ko tagad darīt, kad vīrs ir aizgājis? Ar kaut ko šo tukšuma sajūtu vajag piepildīt. Piemēram, mīlēt savus bērnus, mazbērnus. Vai varbūt nodoties rokdarbiem vai citiem hobijiem.

Vladimirs Hermanis, astrologs: - Ar likteni ir jāsamierinās. Ir jāmēģina samierināties. Ja abi partneri paanalizētu savus kopdzīves gadus, redzētu, ka šim pārim ģimenes dzīvē ir bijušas savstarpējās problēmas. Tas viss ir novedis pie notikumiem, kurus nav iespējams atcelt. Patiesībā ikviens cilvēks ilgojas pēc mīlestības un tiecas pēc tās. Ja pāra attiecībās jau sākotnēji mīlestības ir maz, bet vēlāk kāds no partneriem kaut kur citur sajūt spēcīgas jūtas, viņš bez nožēlas sagrauj savu veco dzīvi, nodarot otram ciešanas. Jāsaprot ir viena būtiska patiesība. Partneriem ir vērts dzīvot kopā tikai tad, ja viņus saista abpusēja mīlestība. Citādi attiecības ir nestabilas un var izjukt. Kaut vai pēc 30 kopdzīves gadiem! Vīrietis to dara, ja sākotnēji viņš sievieti ir mīlējis vairāk nekā viņa viņu. Pamazām tas kļūst neizturami... Katram cilvēkam reizi mūžā tiek dāvāta abpusējas mīlestības iespēja. Vai mēs pieņemam šo dāvanu vai palaižam vējā, tas atkarīgs no katra paša vai no apstākļiem.

Dace Mūrniece, praktizējoša ģimenes ārste: - Es uzskatu, ka vecumā viss ir tāpat vai gandrīz tāpat kā jaunībā. Tas ir normāli, ka cilvēki arī vecumā iemīlas. Protams, tur var būt dažādi robežstāvokļi un viss kas cits. Mūsdienās medicīna attīstās. Kam ir līdzams, kam nav. Taču tas nu ir fakts, ka pilnīgi mierīgi visu ko var darīt. Ja vīrietis ir vesels, nav nekāda pamata bažām par viņu. Var doties pie sava ģimenes ārsta un lūgt izrakstīt “Viagru”. Ja cilvēkam veselība ir laba, kāpēc gan ne?! Lūdzu! Tas ir intīms process. Jā, izirst attiecības, bet kāpēc pamestajai sievai ir jājūtas kā seniorei? Viņai ir jājūtas kā jaunai meitenei! Jāuzvedas atbilstoši vecumam, protams. Tomēr arī seniorei ir jāprot pasniegt sevi kā pievilcīgai sievietei. Ja viņai, piemēram, ir 75 gadi, vai tāpēc viņa nav sieviete?! Ir jāpadomā par to. Varbūt tur ir vaina? Vajag arī seniorei apmeklēt frizieri un būt skaistai un koptai.

Andrašs Fazekašs, vīnogu audzētājs un tautas medicīnas entuziasts:
- Es jau nu tam vīrietim neieteiktu lietot “Viagru”. Tā ir ķīmija. Sievietei teikšu – vīrs var atgriezties pie viņas. Uzskatu, ka viņi pašķīrušies ir tikai tāpēc, ka apnikuši viens otram. No šīs situācijas sievietei ir jāmācās. Jāpadomā par savstarpējo attiecību psiholoģiju. Vai viņas vīrietis jutās mājās kā saimnieks, kā noteicējs? Vīrietim ir tā jājūtas! Tās sievas, kuras visu laiku komandē un pamāca savus vīrus, pat iedomāties nevar, cik ļoti viņas patiesībā kaitē pašas sev un partnerattiecībām. Sievai arī jāsaprot, ka tuvība partneru starpā ir svarīga un nepieciešama pat tad, ja abi ir seniori. Šī nepieciešamība nezūd nekad. Un tas ir normāli. Cilvēkiem ir jāmīl, kamēr vien viņi elpo!

+ 1

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vecumdienās – gandrīz viss kā jaunībā

Kategorijas