Būs jau labi

2018. gada 11. maijs 00:00

Daudz sarkastisku joku ceļo apkārt saistībā ar jaunās datu aizsardzības regulas stāšanos spēkā. Reizēm rodas sajūta, ka cilvēki nelasa neko vairāk par virsrakstiem apšaubāmas izcelsmes sociālajās vietnēs un pēc tam šīs “šausmas” pārstāsta kā patiesību. Datu aizsardzības inspekcija nu organizē seminārus, lai skaidrotu, kas tad patiesībā mainās no 25. maija. Arī mediju pārstāvji tiek informēti, taču uzreiz jāpasaka, ka regula jau nav nekas kardināli jauns, noteikumi par privāto datu izmantošanu ir arī līdz šim. Tas, kas ar jauno regulu ir padarīts stingrāks, ir atbildība par datu apstrādi, uzglabāšanu, kas jāievēro darba devējiem, dažādām organizācijām utt.
Protams, neskaidrību, arī pārspīlētu un nevajadzīgu lietu regulā netrūkst, taču sarkastiskie jociņi, ka nu nevarēs meitenei uzjautāt, kā viņu sauc, ir stipri pārspīlējumi. Kas attiecas uz medijiem, tad arī te replikas, ka nevarēsim fotografēt vai rakstīt, ir ļoti nevietā, jo regula neatceļ likumu par presi, kas regulē, ko var un nevar mediji. Laikraksti arī turpmāk būs ar bildēm, cilvēku aprakstiem, notikumu atspoguļojumiem, sludinājumiem utt. Mediji regulējumā ir izdalīti atsevišķi, un tas, kas tiek pieprasīts, piemēram, pašvaldībām, uz medijiem neattiecas, jo mums ir pašiem savs 5. pants, kurā viss uzskaitīts. Pamatdoma ir – žurnālisti var vākt un izmantot datus žurnālistikas vajadzībām un sabiedrības interesēs. Un sabiedrībai ir tiesības zināt un saņemt informāciju. Regula, tāpat kā likums, nodala arī privātpersonu un amatpersonu datu aizsardzību. No zemes virsas nepazudīs arī līdzjūtības, un nav tā, ka tagad nevarēs apsveikt jubilejās, kā nereti lasāms “dzeltenajos” virsrakstos. Nevarēs vairs kā līdz šim vienkārši nopublicēt sarakstu ar visiem “apaļajiem” jubilāriem, jo tagad tiek uzskatīts, ka tas kādu var aizskart. Tas gan vairāk attiecas uz pašvaldības izdevumiem, kas to praktizēja. Pašlaik rādās, ka tieši publisks apsveikšanas jautājums ir kā karsts kartupelis, jo apsveikt, protams, var kā jubilejās, tā citos svētkos konkrētus cilvēkus, bet... bez ļauniem nolūkiem un lai tas neaizvaino apsveicamo. Kas var aizvainot konkrētu cilvēku, ja viņu apsveic? Piemēram, vecuma minēšana un, ja kādu tas aizvainos, tad šis apsveiktais varēs vērsties pret savu apsveicēju. Mazliet dīvaini, jo parasti jau apsveikums ir domāts, lai radītu prieku. Ieteikums no datu aizsargiem ‒ vienkārši padomājiet, vai sveicot jāmin, ka tā ir 50. vai 65. jubileja... Tas, kas man pašai no visa dzirdētā liekas absurdi – ieteikums apsvērt vajadzību minēt jaundzimušo vārdus, ja tas ir neparasts vai ir vienīgais jaundzimušais. Ne uzvārdus, bet tieši vārdus. Piemēram, n pagastā piedzimušas divas Līgas un viena Adriana. Tad nu Līgu minēšana ir atbalstāma, jo tās esot vairākas, bet to, ka vienai meitenei dots Adrianas vārds, nevajagot minēt. Pēc tā varot bērnu identificēt. Jautājums ‒ kāds gan varētu rasties ļaunums, ja apkārtējie uzzina, ka pie mums reģistrēta viena Adriana? Ja jau vecāki šādu vārdu ielikuši, tad dīvaini pieļaut domu, ka viņus šī fakta izpaušana varētu aizvainot. Ak jā, uz mirušo datiem regula neattiecas. Tos var minēt droši kā sarunās, tā avīzēs.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Būs jau labi

Kategorijas