Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Strādniekus meklē ne tikai igauņu, bet arī Īrijas darba devēji

Inga Karpova
Laikraksta arhīvs

2018. gada 11. maijs 00:00

506
Strādniekus meklē ne tikai igauņu, bet arī Īrijas darba devēji

Valkā itin bieži ierodas Igaunijas uzņēmumu pārstāvji, kas strādniekus meklē Latvijas pusē. Turklāt aprīlī Valgā notika Livonijas darba tirgus, kur piedalījās ne tikai igauņu, bet arī latviešu darba devēji. Šo trešdien Valkā tikšanos ar potenciālajiem darbiniekiem rīkoja Eiropas vadošā sēņu ražotāja “Monaghan Mushrooms” pārstāve ar mērķi atrast šampinjonu vācējus darbam Īrijas sēņu audzēšanas fermās.

Uz tikšanos bija ieradušies tikai trīs interesenti. Anonīmai sarunai ar “Ziemeļlatviju” piekrita pāris no Smiltenes – 49 gadus veca sieviete un 40 gadus vecs vīrietis. Sievietei jau četrus gadus nav algota darba, bet vīrietis ik pa laikam strādā meža darbos, algu saņemot bez nodokļu nomaksas – aploksnē, tātad bez sociālajām garantijām. Ir arī pa kādai, kā pats saka, nenozīmīgai haltūrai. Par tikšanos izlasījuši sludinājumu un nolēmuši braukt uz Valku noklausīties Īrijas kompānijas piedāvājumu. Sieviete uzsver, ka šis nav izmisuma solis, bet gan vēlme kaut reizi dzīvē izbraukt ārpus Latvijas, paskatīties, kā dzīvo draugi Īrijā, un, protams, arī nopelnīt. Viņa audzina desmit gadus vecu meitu, kura, ja mamma nolems braukt peļņā, dzīvos pie vecvecākiem. Sieviete ir ilgstošā bezdarbniece. Pirms tam 13 gadus nostrādājusi tirdzniecībā. No darba aizgājusi, jo sevi bija izsmēlusi – garās darba stundas un zemā samaksa arī bija viens no iemesliem mēģināt meklēt citu nodarbi. Viņa labprāt strādātu par pavāra palīgu, bet diemžēl šī iecere nav īstenojusies. Taču sieviete atzīst, ka Smiltenes pusē tā arī nav izdevies atrast darbu, vien pa kādai nenozīmīgai haltūriņai. Viņa pilnībā izmantojusi bezdarbniekam pieejamās iespējas, apmeklējusi dažādus kursus. Par to apmeklējumu saņēmusi stipendiju. Smilteniete regulāri internetā apskata darba vietu vakances, nosūta arī savu CV, bet diemžēl atbildes nesaņem. Viņa brīnās, kāpēc tā ir, bet, aprunājoties ar paziņām, viņi arī stāsta to pašu, ka darba vietas ir uzrādītas, bet darbiniekus nepieņem. Viņa ir meklējusi iespēju strādāt Igaunijā, pat sarunājusi tikšanos ar kādu igauņu konditorejas uzņēmuma pārstāvi, bet uz tikšanos nav ieradusies, jo nobijusies no iespējamām grūtībām attiecībā uz nokļūšanu darbavietā un dzīvesvietas atrašanu.
Savukārt vīrietis pirms vairākiem gadiem strādājis Īrijā un Norvēģijā sezonas darbos. Viņam jau esot neliela pieredze par dzīvi Īrijā, tāpēc itin nemaz nebaidot dzīve svešumā. Viņam esot apnikuši smagie meža darbi, kuros, labākajā gadījumā, varot nopelnīt minimālo darba algu. Pašlaik dzīvojot bez regulāriem ienākumiem, esot grūti, iznākot tikai pašam nepieciešamākajam.
Īrijas uzņēmuma pārstāvei Kitijai Keirišai firmas prezentācija Valkā ir pirmā viņas karjerā. Viņa apstiprina, ka firma Valkā strādniekus meklē pirmo reizi. Kolēģi stāstījuši, ka pēdējā laikā arvien sarežģītāk izdodas Latvijas reģionos atrast darbiniekus. Pašlaik kompānijas sēņu fermās kopumā strādā 150 latviešu, pārsvarā no Vidzemes un Kurzemes puses. Uz jautājumu, vai darbs ir smags, viņa atbild ar pretjautājumu: “Ko jums nozīmē smags darbs?” Viņa gadu lasījusi sēnes, Īrijā pabeigusi koledžu. Viņa ir strādājusi par pārdevēju un uzskata, ka tas ir smags darbs, jo ir garas darba stundas un darbs atkarīgs arī no komunikācijas ar pircējiem. Kitija slavē dzīves un darba iespējas Īrijā, viņas gūtā pieredze ir pozitīva, jo gados jaunā sieviete spējusi no vienkāršas strādnieces kļūt ne tikai par supervaizeru (darbu uzraugu), bet izcīnījusi iespēju strādāt uzņēmuma birojā. Pēc sagatavotās prezentācijas atnācējiem tiek piedāvāts aizpildīt kompānijas anketu. To visi  trīs atnācēji arī izdara. Vai viņi izlems par aizbraukšanu, vēl neviens nemācēja pateikt, bet esot ieguvuši nepieciešamo informāciju.

Kategorijas

Kategorijas