Makrona vizītei pievērsa īpašu uzmanību

2018. gada 11. maijs 00:00

Aprīlī notiekošajā Eiropas Parlamenta plenārsesijā Strasbūrā (Francija) lielākā uzmanība tika pievērsta Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, kurš ar deputātiem un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru apsprieda Eiropas nākotni. Tieši Makrons vada vienu no lielākajām un ietekmīgākajām Eiropas Savienības valstīm, kā arī viņam ir spēcīga ietekme ārpolitikā un plāns veikt nozīmīgas reformas.

Francijas prezidenta uzruna bija daļa no parlamentārā debašu cikla par Eiropas savienības nākotni, kuru 2017. gada nogalē ierosināja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni. Tā ietvaros uzstājušies dažādu valstu vadītāji. Tomēr šoreiz žurnālistu tribīnes bija pārpildītas, daudziem, kuri klātienē plenārsēžu zālē vēlējās dzirdēt Makrona uzrunu, šādas iespējas nebija.
“Manā skatījumā Eiropas Parlaments ir Eiropas leģitimitātes, tās atbildības un dzīvotspējas mājvieta. Šeit tiek radīta daļa Eiropas nākotnes. Es mums novēlu atstāt aiz sevis dalījumu ziemeļos un dienvidos, austrumos un rietumos, mazās un lielās valstīs,” sacīja E. Makrons.
Sveicot E. Makronu Eiropas Parlamentā, tā priekšsēdētājs Antonio Tajāni sacīja: “Paldies, ka piedalāties debatēs ar deputātiem. Eiropas nākotne tiek veidota pašlaik, un tā sākas šeit, Eiropas demokrātijas sirdī. Ir laiks īstenot mūsu redzējumu – kontrolētu migrāciju, spēcīgu aizsardzības politiku un ārpolitiku drošākai Eiropai.”
Kā norāda Eiropas Parlamenta sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota, vairums parlamenta politisko grupu līderu atzinīgi vērtēja Francijas prezidenta proeiropeisko nostāju un Francijas lomu nesenajos uzlidojumos Sīrijā, vienlaikus aicinot stiprināt Eiropas Savienības lomu un veidot Eiropas armiju. Citi deputāti uzsvēra Eiropas Savienības izaicinājumus: cīņu ar terorismu, migrācijas krīzi, digitālās tehnoloģijas un ES banku un monetārās savienības pilnveidošanu.

Ko Francijas prezidenta Emanuela Makrona uzrunā
Eiropas Parlamentā Strasbūrā saklausīja Eiropas Parlamenta
deputāti no Latvijas

Artis Pabriks, Eiropas Parlamenta deputāts (Vienotība, Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa, politikas doktors, profesors:
- Man personīgi Makrona uzruna patika, ir skaidrs, ka nevaram ne no vienas šādas uzrunas sagaidīt bībeliska tipa atklāsmes. Makrons ir vienīgais Eiropas līderis, kuram piemīt ambīcijas. Uzruna man patika vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka Makrons patiesībā pašreiz ir vienīgais Eiropas līderis, kurš patiesībā grib kaut ko darīt. Varam tagad jau nodemonstrēt klasisku latvieša tipa kritiku, ko tad viņš tagad te, bet neviena cita nav. Viņš ir vienīgais, kas patiesībā nāk ar kaut kādu reformu piedāvājumu un gatavs mēģināt to īstenot. Gribētu novēlēt, lai mums būtu vairāk valstu un valdību, kur mums būtu šādu tipu Makroni priekšgalā.
Otrkārt, ja es skatos uz runu detalizētāk, redzu to divās daļās. Pirmā ir tāda vispārējā politiskā, kas iezīmē Makrona vērtību sistēmu, par ko viņš iestājas. Man personīgi tā liekas simpātiska, viņš iestājas par to, ka mums ir jāparāda par spīti kritiķiem, kas nāk gan no labā spārna, gan kreisā spārna, ka Eiropas individuālās, demokrātiskās vērtības ir kaut kas būtisks, par ko būtu jāstāv un jākrīt. Un Francijas prezidents ir gatavs to darīt. Iespējams, kāds palaida garām, bet viņa runā bija viens interesants teikums: “Liberālā demokrātija ar visām tām privātuma tiesībām, tiesiskumu, viss, ko uzskaitām pēdējos 150 gados, tai skaitā cilvēktiesībām, ir mūsu identitātes sastāvdaļa.” Tas nenozīmē, ka tā ir kaut kāda politiskā virsbūve, bet gan mūsu identitātes sastāvdaļa. Mēs kā eiropieši nevaram no tā vienkārši atteikties, tas nav nekas mehānisks. Tas likās svarīgi.
Tālāk, tāpat kā mēs, visi paši redzam, viņš norādīja uz to, ka atrodamies lielu izmaiņu vidū un šīs izmaiņas saistītas ar jaunām tehnoloģijām, kas ienes gan iespējas, gan dažnedažādus apdraudējumus. Viņš negrib pateikt, ka viss ir kārtībā un mēs turpināsim vienkārši tāpat uz priekšu. Tad vienkārši iekritīsim aizā. Mēs varam salīdzināt ar iepriekšējo vēlēšanu piedāvājumu Vācijā, kur Angela Merkele teica ‒ jūs maz ziniet, mēs turpināsim tālāk tā. Šeit Makrons saka – mēs tā tālāk turpināt nevaram. Mums ir jāatbild mūsu pilsoņiem Eiropā uz tām bažām, kādas viņas ir. Ja sakām, ka viss ir kārtībā vai kā Ulmanis savulaik teica ‒ paliksim katrs savā vietā, tad mēs uz priekšu netiksim.
Ja pārejam uz otro runas daļu, kas jau bija pa detaļām, varēju saskaitīt kādus deviņus vai desmit piedāvājumus. Virkne piedāvājumu man patika, bet bija daži, kas ne pārāk, kas arī ir normāli, jo Makrons jau nesaka, ka šis viss ir jāpieņem. Jautājums par diskusiju, mums jāsaprot, ka viņš uz šīm problēmām skatās kā francūzis, caur franču sabiedrības izpratni, prizmu un ne viss, kas ir aktuāls francūžiem, ir obligāti jāpieņem latviešiem. Pozitīvais ir tas, ka Makrons grib nostiprināt aizsardzību, ārpolitiku, enerģētisko neatkarību, vairākkārt uzsvēra klimata izmaiņas, kas ir ļoti būtisks izaicinājums mūsdienās. Viņš, runājot par klimata izmaiņām, norādīja uz Vācijas piemēru, kur pēc Fukušimas atomelektrostacijas katastrofas atsakāmies no atomenerģijas. Okey (labi – red.), ko darīt tā vietā, atvērt ogļu stacijas, baigā ekoloģija? Somiem, frančiem ir atomelektrostacijas. Es arī domāju, varam aiziet uz ko vēl zaļāku. Bet patiesībā atomstacijas ir zaļa enerģija, kamēr nenotiek katastrofas. Bet pateikt, tāpēc, ka pēc vienas notikušās katastrofas mēs visi atsakāmies no atomenerģijas, ir nepareizi. Vietā jau nav nekā.
Kas vēl – ārējās robežas. Migrantu sūtīšana. Tas, kur mums vajadzētu būt, ja ne bažīgiem, tad uzmanīgiem ‒ Makrons grib īstenot kopīgo migrācijas un bēgļu politiku Eiropas Savienībā. Lai kritizētu vai pievienotos tam, vispirms ir jāsaprot, ko tas īsti nozīmē. Šeit viņš iedeva “burkāniņu”, Eiropas Savienība ir gatava maksāt tām pašvaldībām, kuras pie sevis uzņem migrantus. Runāsim par to un redzēsim, kā tas piedāvājums attīstās, jo noraidīt jau var vienmēr. Vēl viens no jautājumiem, kas nepatika, ir par sociālo dempingu. No vienas puses, Eiropas Savienībā ir atvērtā iekšējā tirdzniecības un pakalpojumu telpa, no otras puses, ja visiem gribam vienādus sociālos nodokļus un algas, tad jums mums varbūt arī drusciņ ir jāpiemaksā, jo dzīvojam nabadzīgākā reģionā ar mazāku ienākumu līmeni, kā, piemēram, Francija vai Vācija, kur sociālā politika ir ļoti trekna. Un vēl, lai veidotu reformas Eiropas Savienībā, Francijas prezidentam vispirms jātiek galā ar reformām savā valstī. Kopumā uz viņu skatos ar cieņu.

Miroslavs Mitrofanovs, Eiropas Parlamenta deputāts (Latvijas Krievu savienība Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa):
- Ja skatos uz Emanuela Makrona uzrunu, pirmais iespaids – ļoti labs runātājs, cepuri nost. Viņš turēja auditoriju divarpus stundas un nedeva nevienam iespēju pārtraukt. Otrs moments, viņam ir Napoleona sindroms, tas var izraisīt kaut kādu ironiju, jo tagad mums neesot ne Ziemeļi, ne Dienvidi, visa Eiropa ir vienota. Mēs esam ar kopīgu identitāti un tā tālāk, bet realitāte ir pavisam cita. Dzīves apstākļu atšķirība ir milzīga starp austrumeiropu un rietumeiropu, starp dienvideiropu, kur ir milzīgas problēmas un parādi, un starp plaukstošo Vāciju. Bet Makrons runāja, kā tādas jaunas federācijas līderis. Jaunas franču un vācu apvienības līderis, kas var diktēt visiem pārējiem, kāda ir attieksme Eiropai.
Es to uztveru ar ironiju, bet padomāju, kas mums būtu labāks? Izjaukt Eiropas Savienību? Mēs neesam uz to tendēti, jo visi esam atkarīgi no Eiropas finansējuma. Latvijai būtu pašnāvība tagad palikt vienatnē bez Eiropas Savienības. Mums interesē, lai Eiropa tomēr būtu stiprāka, lai nav tāda sadrumstalotība kā patlaban. Makrons ir jaunās paaudzes līderis, kurš var uz laiku tomēr stabilizēt situāciju, sadarbojoties ar Merkeles kundzi. Bet uz laiku, es to pasvītroju, jo ir milzīgas problēmas un konflikti, kas nav atrisināti un kam risinājumu neredzam. Tagad Eiropa zaudē globālā konkurencē ar Ķīnu, un varam teikt, arī ar Ameriku, jo tur viss attīstās daudz straujāk, tur ir daudz naudas, smadzeņu, bet Eiropā viss stāv uz vietas, nav šīs federālās struktūras. Mēs esam ieinteresēti, lai tāda būtu ar stingrākiem noteikumiem un visiem vienādi, gan sociālajā jomā, gan cilvēktiesībās.

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte (Vienotība, Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa, Latvijas Universitātes profesore:
- Manā skatījumā Francijas prezidenta runa bija ne tikai samērā īsa, bet arī vispārīga. Maz dzirdēju konkrētas lietas, būtu vēlējusies dzirdēt prezidenta skatījumu un ideju attīstību, jo ģenerālās reformu līnijas esam dzirdējuši visi, tām tik daudz atkārtojoties, kļūst garlaicīgi un man mazliet tā arī bija. Tas, kas patiešām bija svarīgi un man no teiktā patika, ir Makrona atbalsts digitālajam nodoklim Eiropas Savienībā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Makrona vizītei pievērsa īpašu uzmanību

Kategorijas