Lielā pateicībā Tev teikšu paldies, māt...

2018. gada 11. maijs 00:00

Sarmīte Ozola

AIZGĀJUSĪ MAIJA SVĒTDIENA...

Kad rīta agrumā ābeļu zaros
Ir pamodies ziedlapu smaržas glāsts,
Šiem svētdienas rītiem pasaulē šajā
Tagad ir citādāk sajūtams stāsts.
Ziedu kupenās, bites dziesmā,
Saulstaru dejā, vēju nopūtā,
Krāsns mutē un pavarda liesmā
Viss jau tāpat ir silti un mīļi,
Tikai pagalma ābeles sirmajos zaros
Ziedu pumpuri izsmaržo citi.
Sausserdis, auklējot ābeles skumjas,
Dāvā tai lapas, ziedus un sapņus...

Gunta Lukstraupe

                      MĀTEI

Kā siltumu sajust var tumsā
Un naktī dzirdēt, kā dzērves kliedz?
Un mātes skatienu mīļo,
Kaut acis tai sen jau ir ciet?
Man prātā nāk diena, kad gājām
Mēs divatā kopā pa ceļu,
Pļavas bij’ ziedu un taureņu pilnas,
Bet vakaros sienāži vijoli spēlēja.
Un elpa mums aizrāvās abām
No putnu dziesmām tik skaļām,
Un visam pa vidu šis smaids,
Šis siltais, mierīgais smaids.
Un likās mums abām šai brīdī –
Šī pasaka nebeigsies,
Bet reizēm tas smaids bij’ tik dīvains,
Ka grūti bij’ saprast to,
Jo redzēju ‒ lēni pār vaigu
Tai asara aizripo.
Bet laikam jau vienmēr tā notiek,
Kad prieki un skumjas mijas.
Un tomēr caur priekiem un skumjām
Mums dzīve tālāk vijas.
Bet atmiņā paliek šis skatiens,
Kas mīļāks par visu uz zemes.
Un vārdi, ko dzirdu pat sapnī:
“Ja skumji tev, meitiņ, tad mani apciemo.”

Raimonda Rozenbaha

           BALTĀ MĪLESTĪBA

Visapkārt tik balts, balts un balts.
Tu mani šajā baltumā apskāvi,
Un šī maigā smarža, ko sajutu Tevī,
Radīja man prieku.
Tik balta kā pasaule
Ir Tava un mana dvēsele,
Tu raudzījies tik kvēli,
Ka sasildīji manu sirdi.
Tu sadzirdēji manus sirdspukstus,
Kuros maigi klausīdamies aizmigi.
Visapkārt tik balts, balts un balts.
Šī mīlestība, šī baltā mīlestība,
Ietinās cīruļputeņa apskāvienos.

Līga

              VELTĪJUMS
      JAUNAJAI MĀMIŅAI!

Dod Dievs, lai jaunā māmiņa,
Pirms pamostas kā rīta zvaigzne,
Jau spētu sudrabotas pēdas likt
Un patiesīgā mīlestībā saknes dzīt.
Tad jaunās paaudzes ar uguntiņu acīs
Skaistus soļus dzīves ceļojumā liks.

Dod Dievs, lai jaunā māmiņa,
Pirms atveras kā ābeļzieds,
Prot augstu zvaigznes saskaitīt
Un tālu jūras horizontu redzēt.
Tad dzimtas atvases kā zaļi koki
Laimīgi pret sauli rokas cels.
Iveta Reinsone

DOD, DIEVIŅ, VIENU RĪTU

Dod vēl vienu rītu,
           Dieviņ,
Ar sniegpulkstenīšu
           zvaniem,
Ar lazdu putekļiem
          siltiem.
Dieviņ, dod vēl
         vienu rītu,
Lai pasacīt varu,
Cik ļoti es Tevi,
        māmulīt, mīlu.
Dod vēl vienu rītu,
        Dieviņ,
Ar saullēktu gaišu,
Ar dzērveņu vēju.
Dieviņ, dod vēl
        vienu rītu,
Lai izlūgties varu,
Piedod man,
       māmulīt, lūdzu...
Dod vēl vienu rītu,
       Dieviņ,
Tikai vienu rītu vēl…

Elīna
Kubuliņa-Vilne

          MĀTEI

Gaišā Dieva mīlestībā
Ik dienu plūst tavs starojums,
Tu – mana māmuliņa,
Es – tavs mūža lolojums.
Ar sirdsgudrību audzināji
Man cilvēkam būt vienkāršam,
Tu nepazini lepnību
Un mācīji būt godīgam.
Tā gribētos caur dzīves vējiem
Pie tavas drošās rokas iet
Un klausīties vēl tavos vārdos,
Kas siltumu prot sirdī liet.
Nu tavos matos sudrabs lāso
Un rūpju nasta plecus liec,
Bet mūžam lielā pateicībā
Tev teikšu savu paldies, māt.
Tu esi svētais sargeņģelis,
Kurš vienmēr pratis mierināt.

Mārīte Pommere

             ***

Tas zieds tik balts
   un tik trausls,
Tik tuvs un tik
   ļoti mīlēts

Tas Tev caur
   gaismas staru
Tik netverami tālu.

...tikai zvaigznes tās pašas,
bet pasauli neizmainīt
un es zinu, ka nekad vairs...

Smaida Maskina

                     VECMĀMIŅA

Es tevi, vecmāmiņ, atceros vairs maz,
Tev nebij ilgi lemts starp mums
                                      kā ābelītei ziedēt,
Un nebij ilgi lemts man stāstīt
                                      mīļās pasakas.
Kad atnāca jauks jūlijs, liepu
                                      ziedēšanas laiks,
Arvien smagāks kļuva solis tavs.
Vēl atceros tās pļavas, pīpeņziediem klātās,
Tur bieži staigāties mēs gājām abas.

Tu piekususi atsēdies pļavas vidū,
Tik pieteici man: – Tālu neej viena.
Es lēkādama, dungodama bridu
                                       ziedu pilnā pļavā,
Vēl atskatījos, vecmāmuļ, uz tevi.
Tava sirmā galviņa likās pīpeņziediem
                                       piebirusi,
Tu sīka sēdēji, nogurušās rokas klēpī
                                       salikusi.
Ak, vecmāmuļ, ja vien tu zinātu,
Cik mīļas man bij tavas rokas,
Darbā sastrādātas, vienmēr čaklas,
Darba tikumu man arī mācīji.
Vēl atceros, kā pīpenītes salasītās tev
                                        klēpī liku,
Kā tavas mīļās rokas ziediņu
                                        ap ziediņu vija,
Līdz galvā man skaists vainadziņš bija.
Atceros baltās bērzu birztaliņas,
Kas Latvijā tik maigi, liegi šalc.
Tur piesaulītē smilgas sidrabiņā ziedēja,
Uz tām mēs vērām zemenīšu virtenes.
Vien reizēm domāju par pīpeņlauku
                                        plašo,
Kas nu jau aizaudzis ar nātrēm,
                                        burkšķiem lieliem.
Tur redzu - it kā vecmāmuļa sēž
Kā balta ābelīte pļavas vidū,
Man viegli baltu lakatiņu mājot...
Vien reizēm atmiņas mums ļoti sāp,
Kā gribētos, lai mīļie nepazustu.
Lai dzīve dotu daudzus mirkļus
                                         ar mīļiem kopā būt,
Lai sirds vēl ilgi viņu mīlestību jūt!

Valda Lārmane

                 MĀTES DIENĀ

Lai saulīte rītā lēca māmulītes dieniņā,
Visi iesim, visi skriesim
Apsveikt savu māmulīti
Ar sīkiem ziediņiem, ar lielo mīlestību.

Agri celsimies un steigsim –
                                     mums jāiet puķītēs.
Atpakaļ tad nāksim visi,
Mīļi, mīļi apsveiksim,
Samīļosim māmulīti, vēlēsim,
                                     lai ir ar mums.
Šorīt skaļi putni dzied pār visiem tīrumiem.
Mātes diena pienākusi
Ar dziesmām, mīlestību.
Dziedāsim tiem putniem līdzi!

Mīļa, mīļa māmulīte pār visām citām bija,
Jo tā mani, mazu bērnu,
No rītiem samīļoja, vakaros nomazgāja
Gan rociņas, gan kājiņas.

Saki, mīļā māmulīte, vai es esmu labākais?
Protams, protams, mans puisīti,
Mīļākais, labākais, māmiņai ko samīļot,
Laimi, prieku līdzi dot.

Pāri mežiem, pāri laukiem liekas –
                                              liela diena nāk.
Tā ir mūsu Mātes diena – mīļākā, jaukākā.
Ziediem pilna istabiņa,
Blakus mīļa māmulīte.

Aija Ābena

                         MĀTEI

Māt, raibu lakatu tev ap galvu siešu.
Pieķeršos pie siltās rokas, kopā iešu.
Kā tālā bērnībā vēl pieglaudīšos
Un tavos sirdspukstos ieklausīšos.

Māt, es brīnos, kur tu spēku smēli,
Ejot pa sūro dzīvi kā pa uguns mēli.
Vienmēr ar mīļumu ceļa maizi griezi
Un grūtā brīdī padomu man sniedzi.

Māt, jau tik daudz gadu ir pagājuši,
Mani bērni dzimto ligzdu atstājuši.
Vēl viņi pie manis grib pieglausties
Un manos sirdspukstos klausīties.

Tamāra Elziņa

                 * * *

Kad manis nebūs…
Tā māte mēdza teikt,
Un tālākais jau zināms man.
Tie toreiz tikai tukši vārdi izlikās,
Un krēslu nesteidzos es mātei sniegt –
Man mana sievas nasta arī smaga šķita.
Kad manis nebūs…
Nu daudzus gadus nepateiktais ausīs skan,
Un patiesības rūgtais krevelis
No jauna uzplēsts tiek,
Un brūce asiņo aizvien…
Māt,
Man tevis pietrūkst gan.

Anita Anitīna

                * * *

Zaļu lapu ievijumā
Balti ziedi zied,
Cauri ikdienības rūpēm
Māte klusi iet.
Nesaka – man ir par grūtu,
Neprot apstāties.
Šķiet, ne tikai vienu mūžu –
Vairāk devis Dievs.
Savu bērnu dzīves gaitās
Viņa ierakstīta,
Mazbērnos un mazmazbērnos –
Katrā ir pa stīgai.
Arī tad, ja debess ceļus
Kāds no viņiem staigā,
Sāpēm blakus mīlestība
Klusi atmirdz vaigā.
    Zaļu lapu ievijumā
    Balti ziedi zied,
    Cauri ikdienai bez stājas
    Māte iet un iet...

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Lielā pateicībā Tev teikšu paldies, māt...

Kategorijas