Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Saglabāt degsmi it visā

Santa Sinka

2018. gada 15. maijs 00:00

70
Saglabāt degsmi it visā

Joprojām par savu dzīvi varu apgalvot, ka lielākoties viss neplānotais, negaidītais ir labākais. Tā teikt, spontānas idejas un rīcība. Tieši pirms nedēļas Smiltenes vidusskolā notika pasākums mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētājiem un konkursu laureātiem, uz kuru bija ielūgti skolēni un viņu vecāki. Par šo uzaicinājumu meita bija ļoti pagodināta un viņai bija svarīgi, lai būtu līdzās. Neko no šī pasākuma īpaši negaidīju un tieši tāpēc pēcgarša bija ļoti laba. Patiešām aizkustinoši par skolēnu sasniegumiem, viņu spējām un ceļu uz panākumiem, kā arī ģimenes lomu tajā izteicās vidusskolas direktore Ilze Vergina. Taču arī no vakara īpašā viesa mūziķa Ralfa Eilanda bērni varēja saklausīt daudz vērtīgu frāžu un padomu. Man atmiņā palika teiktais par mērķu sasniegšanu. Ne vienmēr vajag pašu labāko, dārgāko, jaunāko, lai gūtu panākumus, jo par to svarīgāka ir degsme un vēlme darīt. Izrādās, mūziķis ne dienu nav mācījies mūzikas skolā, taču mājās, uz ielas, dušā, itin visur, kur var iedomāties, dziedājis, jo viņam tas tik ļoti paticis. Daudz no Ralfa Eilanda teiktā bija iedvesmojošs, vēlāk, mājās pārrunājot, to atzina arī meitiņa.
    Viņa teikto var attiecināt uz daudzām jomām, tostarp fiziskām aktivitātēm. Pēc sevis zinu, ka vieglāk ir atrunāties, pateikt, ka šodien nav laika, bet īstenībā to nosēdēt internetā, nevis izejot ārpus mājas. Ļoti viegli ir atrunāties ar nepiemērotām botēm skriešanai, mīkstu riepu velosipēdam, nogurumu darbā vai, vēl labāk, teikt, ko tad es, es jau neko nevarēšu. Pagājušajā ceturtdienā pirmo reizi piedalījos skriešanas seriālā “Tepera takas”. Nekaunos, ka neesmu nekāda garo gabalu skrējēja, arī ne sprintere. Man patīk mierīgi, savā ritmā apskriet apkārt Niedrājam, tāpēc, protams, satraucos pirms “Tepera takām”, kā būs, vai nenoskriešu pēdējā, vai neapmaldīšos. Varbūt labāk nemaz nemēģināt, bet es taču iepriekš teicu Sporta pārvaldes vadītājam Guntaram Marksam, ka būšu. Atpakaļceļa nebija. Dalība skriešanas seriālā bija mana mazā ceturtdienas uzvara pār atrunām, slinkumu un nogurumu. Neviens ceļš uz mērķi nav viegls un nebūs, tāpēc svarīgi ir saglabāt prieku it visā, ko dari. Šopavasar man lielāku prieku kā jebkad sagādā MTB riteņbraukšana, iepriekš tā nenovērtēju burvību, ko sniedz mežs, tā smarža, lauku ceļi, skaistās ainavas, putni un dzīvnieki. Tā vien šķiet, ka drīz arī pāries panika no čūskām. Mums Smiltenes apkārtnē ir tik daudz dots, lai savu ikdienu padarītu skaistāku, veselīgāku un jēgpilnāku, jāprot tik saskatīt iespējas un paņemt.