Ziemellatvija.lv ARHĪVS

GADA labākais lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā

2009. gada 17. septembris 09:15

966
GADA labākais lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā

Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar WWF Baltijas Ekoreģiona programmu, Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centru un Baltijas lauksaimnieku forumu par vidi (BFFF) organizē konkursu „GADA labākais lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā".

 

Konkursa mērķis ir izcelt labas un Baltijas jūrai draudzīgas lauksaimniecības prakses piemērus, veicināt zināšanu un informācijas apriti starp Baltijas jūras reģiona valstīm, kā arī sniegt pozitīvus, iedvesmojošus un inovatīvus praktiskos piemērus, lai veicinātu iespējami plašu ilgtspējīgas lauksaimniecības prakse izplatību.

 

 

Konkurss ir starptautisks un tiek rīkots visās Baltijas jūras piekrastes valstīs. Konkursa gaitā katrā no deviņām valstīm tiks izvirzīts finālists, kas saņems titulu un naudas balvu 500 eiro apmērā. Katras valsts uzvarētājs pārstāvēs valsti reģionālā līmenī un pretendēs uz naudas balvu 10 000 eiro un titulu „GADA labākais lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā".

 

 

Konkursa „GADA labākais lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā" uzvarētājs tiks nosaukts un apbalvots konferences laikā Rīgā, š.g. novembrī. Tāpat konferencē tiks apspriesti jautājumi par atbildīgas lauksaimniecības prakses attīstību.

 

 

Pasaules Dabas Fonds aicina pieteikties konkursam lauksaimniekus, lauksaimnieku organizācijas un apvienības un citas ieinteresētās puses. Lai pieteiktos nepieciešams aizpildīt pieteikuma anketu.Pieteikumus lūdzam sūtīt elektroniski uz e-pastu info@pdf.lv vai pa pastu uz Pasaules Dabas Fondu (Elizabetes iela 8-4 Rīga, LV-1010) līdz š.g. 24. septembrim.

 

Eitrofikācija, jeb aizaugšana tiek uzskatīta par nozīmīgāko Baltijas jūras problēmu. Tā rada gan nopietnas ekoloģiskas, gan ekonomiskas sekas. Eitrofikācijas cēlonis ir palielināta barības vielu - t.sk. fosfora un slāpekļa, nonākšana ūdens vidē, kā rezultātā novērojama, piemēram, spēcīga aļģu ziedēšana, veidojas mirušās zonas jūras gultnē, u.c. problēmas jūras ekosistēmā. Baltijas jūras Vides aizsardzības komisijas (HELCOM) dati liecina, ka aptuveni 60 % slāpekļa un 50 % fosfora jūrā nonāk tieši no lauksaimniecības.