Rudītei Bentai – “Sudraba skalpelis”!

2018. gada 17. maijs 09:08

1189

Smiltenes tehnikuma ilggadējā veterināro priekšmetu skolotāja, veterinārārste Rudīte Benta Latvijas veterinārārstu biedrības ikgadējā konferencē par mūža ieguldījumu veterinārmedicīnā saņēmusi atzinības balvu “Sudraba skalpelis”! Rudīte Benta 42 gadus nesavtīgi glābusi daudzu pacientu dzīvības un palīdzējusi mūsu četrkājainajiem draugiem atgūt veselību. Savā bagātajā darba pieredzē viņa jau 38.gadu dalās ar Smiltenes tehnikuma audzēkņiem. Paldies skolotājai par skaisto mūža darba mūžu!

“Tehnikumā tā ir ierasta lieta, ka skolotāji šeit strādā divdesmit, trīsdesmit un četrdesmit gadus. Tāpēc negribu teikt, ka ar kaut ko būtu īpašāka par citiem,” saka skolotāja Benta. “Taču tajā pašā ir gandarījums, ka mans darbs ir pamanīts un novērtēts. Ko gribētos savā darbā vēl izdarīt? – Iesākto godam pabeigt (smejas).”

Skolotāja Benta vairāk par visu vēlētos apturēt laiku, lai ikdienas steigā ikvienam atrastos brīdis padomāt – ko vēlos no šīs dzīves? Kas no tā, ko šobrīd daru, ir patiešām vajadzīgs, un, ko varbūt var arī atmest? Viņas lielākais sapnis: lai tehnikuma veterinārmedicīnas korpuss darbotos ciešā saiknē ar skolas veterināro mācību klīniku. “Šobrīd visi esam tik noslogoti, ka brīžiem strādājam kā divas atsevišķas “republikas”. Taču tas ir tikai un vienīgi laika trūkuma dēļ.

Kopumā man ir ļoti liels prieks par mūsu jauno paaudzi. Aug zinoši un prasmīgi veterinārārsta asistenti. Ar plašām iespējām šeit un ārzemēs. Arī par Latvijas veterinārmedicīnu bez liekuļošanas varu runāt ar lielu lepnumu. Esmu bijusi vairāku valstu veterinārajās klīnikās. Mēs esam tādā pašā līmenī. Latvijas veterinārārsti strādā ar jaunākajām metodēm, ir ieinteresēti nepārtraukti paplašināt redzesloku. Dakteriem liels atbalsts ir arī Latvijas veterinārārstu biedrība. Jā, tajā ne visos jautājumos valda vienprātība, bet, ja ir diskusijas, tad arī nonākam pie rezultāta.”

Vasarā skolotāja nu jau otro gadu pēc kārtas dosies atvaļinājumā. “Agrāk par ko tādu varēju tikai sapņot! Tagad, pateicoties tam, ka mums ir jaukas un zinošas jaunās kolēģes, to varu atļauties. Visticamāk, šoreiz izbaudīšu atvaļinājumu Latvijā. Kad varēju paņemt tikai dažas brīvdienas, parasti braucu uz ārzemēm, jo citādi atpūsties nebija iespējams.

Kopā ar meitu Lailu un dēlu Renāru aizbrauksim uz kādu jauku vietiņu, kur vēl neesam bijuši. Mūsu spēka avoti ir jūra un mežs. Kaut tikai būtu labs laiks! Vēlos bērniem kaut mazliet atdot atpakaļ to, ko savulaik mūžīgās aizņemtības dēļ atņēmu.”

Atskatoties uz paveikto, skolotājai šobrīd visvairāk žēl to pirmo skolas dienu, kurās nevarēja būt kopā ar saviem bērniem, jo tehnikumā viņu gaidīja audzināmais kurss. “Bet tāds jau ir gan veterinārārsta, gan skolotāja darbs. Nevar atteikt ne pacientam, kurš tevi gaida, ne audzēknim, kuram ir jāiemāca mācību programmā paredzētais. Tā tas ir, ja izjūti atbildību par to, ko dari. Nekad neesmu strādājusi naudas dēļ. Man ļoti patīk komunikācija ar audzēkņiem, pacientiem un viņu saimniekiem. Vienmēr gribējies viņiem palīdzēt. Tāpēc bieži nācies strādāt kafijas pauzēs, pusdienlaikā, brīvdienās un arī naktīs.

Man vienmēr bijuši visbrīnišķīgākie audzināmie kursi! Šobrīd manējie ir praksē. Atgriezīsies ar jaunām atziņām, dalīsies savos iespaidos, stāstīs par piedzīvojumiem. Es viņus ļoti gaidu!”

Mājās Rudīti Bentu gaida kaķenīte Īva. Taču tālāk nesekos klasiskais stāsts par to, kā kaķis saimniecei vakarā palīdz atbrīvoties no dienā uzkrātā stresa. “Īvai vajadzīga īpaša pieeja. Visbiežāk man ir jābūt tai, kura nomierina viņu,” smaida skolotāja.

Foto: no Rudītes Bentas personiskā arhīva

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Rudītei Bentai – “Sudraba skalpelis”!

Kategorijas