Latvijas simtgadē Vijciems paliek bez pamatskolas

2018. gada 18. maijs 00:00

525

Latvijas simtgadē Vijciems paliek bez pamatskolas

Valkas novada Vijciems atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā, blakus asfaltētajam valsts reģionālajam autoceļam, kam vienā galā ir Smiltene, otrā – Valka, proti, tas nav nekāda nomale.

Neraugoties uz to, cilvēki darbspējīgā vecumā Vijciemu pamet. Sekas tam būs jau šogad. Ciematā ir maz bērnu, tāpēc Valkas novada dome nolēmusi uzsākt Vijciema pamatskolas reorganizāciju, pārveidojot šo izglītības iestādi par sākumskolu ar 1.– 6. klasi jau no 2018./2019. mācību gada 1. septembra (tāds pats lēmums pieņemts attiecībā uz Kārķu pamatskolu).

Kur palikuši bērni?
Un tā nu šo piektdien, 18. maijā, Vijciema pamatskolā pēdējo reizi skanēs pēdējais zvans 9. klases skolēniem. 2017./2018. mācību gadā viņu ir tikai divi – Santa Lūsa un Jānis Gekišs.
“Jau no 5. klases esam apvienotā klase ar tagadējiem astotajiem. Stundas mums notiek kopā,” stāsta Santa Lūsa un piebilst, ka 4. klasē vispār bijusi vienīgā skolniece, jo otra un arī vienīgā klasesbiedrene ar ģimeni pārcēlusies dzīvot citur. Tad 5. klasē uzradies jauns klasesbiedrs – Jānis Gekišs, kurš pārcēlies uz Vijciemu no Gaujienas. Tā nu Santa un Jānis divi vien visu šo laiku veidojuši savas klases kolektīvu. Savu nākamo izglītības iestādi, kur vēlas mācīties tālāk, viņi jau zina. Santai tā ir Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola, Jānim – Smiltenes tehnikums.
Vijciema pamatskolā šajā mācību gadā ir pavisam 47 skolēni, neskaitot pirmsskolu ar 22 bērniem. Skolā ir četras apvienotās klases: 1.–3. klase, 2.–4., klase, 5.–6. klase un 8.–9. klase. Pati par sevi ir vienīgi 7. klase, kurā ir 10 skolēni.
Izglītojamo statistika nav iepriecinoša. Kur palikuši Vijciema bērni? “Īrijā, Anglijā... Mājas ciematā ir pilnas, bet pamatā ar mana gadagājuma cilvēkiem,” atteic 9. klases audzinātāja Anita Lotiņa, kura Vijciema skolā par skolotāju strādā 25 gadus. Taujāta, kā vērtē izglītības iestādes reorganizāciju, viņa domā, ka visgrūtāk būs tagadējai 8. klasei. “Kas zina, kādā klasē citā skolā katrs gadīsies, un kā tur veiksies,” nopūšas skolotāja.
Gan pedagogi, gan paši skolēni apzinās, ka tādas individuālas pieejas mācību darbā, kāda ir tagad mazajās lauku skoliņās, pilsētā, kur klasēs skolēnu ir daudz, turpmāk vairs nebūs. Tas var ietekmēt sekmes uz slikto pusi.
Vijciema bērni paši var pieņemt lēmumu, kur turpināt mācības 9. klasē – vai nu Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā, vai Smiltenes vidusskolā, vai kādā citā skolā. Ja izvēle būs par labu Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijai, tad no rīta uz skolu, bet pēcpusdienā uz mājām izvizinās Valkas novada domes busiņš un ceļa izdevumus segs pašvaldība. Ja vijciemiešu izvēle būs par labu citai izglītības iestādei, tad ceļš uz skolu būs skolēna ģimenes ziņā.

Kā ar cirvi pa pieri nebija
Vijciema iedzīvotāji novada pašvaldības lēmumu par vietējās skolas reorganizāciju ir pieņēmuši bez piketu rīkošanas vai citādiem aktīviem protestiem. Taču vismaz viena daļa vijciemiešu, iespējams, pat liela daļa, nav priecīgi par to, ka turpmāk ciematā būs tikai sākumskola.
“Šis pašvaldības lēmums gan nav kā ar cirvi pa pieri,” teic Vijciema pamatskolas direktore Aīda Vītola. Par to, ka Vijciemā var palikt tikai sākumskola, esot runāts jau kopš Valkas novada izveidošanas 2009. gadā un ik jaunais mācību gads kopš tā laika esot uzsākts neziņā, vai tikai šī 9. klase nebūs pēdējā.
Tas brīdis nu ir pienācis. Pēc vijciemietes, četrus gadus vecā Laura Dravnieka mammas Lanas Melbārdes domām, tā noticis tāpēc, ka lēmuma pieņēmēji domājuši par finansējumu un citām lietām, bet tikai ne par bērniem. Gan Lana pati, gan viņas paziņas, gan citu bērnu vecāki, ar kuriem jaunā sieviete runājusi, uzskata, ka Vijciemā ir jābūt pamatskolai neatkarīgi no skolēnu skaita tajā.
Lana Melbārde nosauc vairākus argumentus, kāpēc tā. Piemēram, turpmāk 7.–9. klases skolēniem būs agrāk jāceļas, lai nokļūtu uz skolu pilsētā, un pēc tam jāgaida transports, lai pēcpusdienā tiktu atpakaļ uz mājām. Jāņem vērā arī tas, ka 9. klasei stundas beidzas vēlāk nekā 7. klasei, tāpēc jaunāko klašu skolēniem būs jāgaida līdz busiņam.
“Tā tie bērni klīdīs pa pilsētu un, nedod Dievs, nonāks kādā sliktā kompānijā. Vecākiem būs lielāka spriedze. Lauku bērni arī ir citādāki nekā pilsētas bērni. Tur nav ko slēpt. Es to varu pateikt arī pēc savas pieredzes. Es un mans vīrs arī mācījāmies Vijciema pamatskolā. Kad aizgājām uz citām skolām, attieksme mainījās. Tu vairs neesi nekas,” spriež L. Melbārde.
Jaunā sieviete apzinās, ka ar laiku tik un tā katram jaunās paaudzes pārstāvim būs jāpamet dzimtā puse, lai turpinātu mācības, taču tam nevajadzētu notikt pamatskolas posmā, kad pusaudzis vēl tikai meklē savu vietu dzīvē.
“Līdz šim te, Vijciemā, skolotāji mūs izaudzina līdz 9. klasei, ievirza intereses, dod pamudinājumu, ka dzīvē būs lietas, kas jāveido pašiem. Te mēs deviņu gadu laikā pieaugam, bet līdz tam zinām savu ciematiņu un pilsētas dzīve ir sveša,” spriež Lana Melbārde.

Vēsture atkārtojas, - nav darba un naudas, nav bērnu
Tomēr nevar noliegt, ka Vijciema jauno paaudzi pilsētas vilina, un viena daļa tās nedaudz jau iepazinusi, jo mācās, piemēram, Valkas mākslas skolā un mūzikas skolā.
“Kad uzzināju, ka Vijciemā vairs nebūs pamatskolas, sākumā sabēdājos, ka nepabeigšu šeit 9. klasi, bet pēc tam padomāju, ka citā skolā pilsētā būs vairāk iespēju,” teic Ilva Lāce, viena no septiņiem Vijciema pamatskolas tagadējās 8. klases skolēniem, kuri pirmie uz savas ādas izjutīs skolas reorganizācijas plusus un mīnusus.
Ilva nolēmusi mācības turpināt Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 9. klasē un pieļauj, ka varētu tur palikt arī 10. klasē, ja šajā skolā viņai patiks. No Vijciema skolas pusaudzei pietrūks skolotāju. Arī 9. klases skolniece Santa Lūsa, mazliet padomājusi, atzīst, ka Vijciema pamatskola paliks atmiņā ar jaukiem pedagogiem un arī ar sarīkojumiem, it īpaši ar skolas eglīti Ziemassvētku gaidīšanas laikā un Māmiņdienu. Savukārt Santas klasesbiedram Jānim atmiņā paliks sportošana. Vijciema pamatskolā ir laba sporta bāze. Pie skolas uzbūvēta sporta halle. Blakus ir stadions, kas ziemā pārtop par hokeja laukumu.
Skolas divstāvu ēka atrodas Vijciemā centrā netālu no tautas nama, veikala un autobusu pieturas. Vietējie gribot vai negribot jūt skolēnu klātbūtni ciematā un pat priecājas par to. “Visi grib, lai te ir riktīga skola. Tad ciemā ir dzīvība, tad nav izputēšana,” teic ciemata centrā nejauši uzrunātā Asja Ozoliņa.
Vijciema pamatskolas vēsture uzskatāmi atklāj, ka šā ciemata jaunās paaudzes skaits laiku lokos vistiešākajā ziņā bijis atkarīgs no ekonomiskās situācijas Latvijā.
Atskatoties uz pašu pirmsākumu, Vijciema skola dibināta 1921. gadā. Pašreizējā Vijciema skolas ēka uzbūvēta 1936. gadā uz 1905. gada revolūcijas laikā nodedzinātās Vijciema muižas kungu mājas pamatiem, vēsta “Zudusī Latvija”.
Skolas direktore Aīda Vītola zina stāstīt, ka sākumā Vijciemā bija sešklasīgā skola, kas ierīkota vienstāva muižas ēkā. “1936. gadā Vijciemā bija ļoti daudz bērnu. Valsts iedeva naudu, lai skolai uzceltu otro stāvu, un kopš tā laika skolas ēka vizuāli izskatās tāda kā tagad. Bērnu skaits gan skolā nepārtraukti ir šūpojies. Ir bijis daudz, ir bijis maz, piemēram, 80. gados, kad skolā bija tikai aptuveni 60 skolēnu un arī bija apvienotās klases. 90. gados, kad cilvēki atguva atpakaļ īpašumus, arī zemi, skolēnu skaits uzskrēja augšā. Vienā gadā viņu pat bija 149. Klases bija pārpildītas. Trūka solu, meklējām papildu mēbeles. Kad cilvēki saprata, ka laukos visiem ar saimniekošanu nemaz tik viegli nebūs, pamazām no 2000. gada skolēnu skaits saruka arvien mazāks, it īpaši, kad pavērās robeža un varēja braukt strādāt uz Īriju, Angliju, citām ārzemēm,” A. Vītola atskatās uz skolas vēsturi.
Diemžēl mūsdienu Latvijas ekonomiskā situācija joprojām nepiedāvā pretpoti lauku izmiršanai, jo kā citādi vēl dēvēt procesu ar negatīvu demogrāfisko tendenci, kad pagastā gadā piedzimst vien pāris mazuļu? Turklāt nav akmenī iecirsts, ka šo dažu bērnu vecāki paliks laukos dzīvot mūžam. Ja nav darba, nav mājokļu, tad cilvēki meklē citu vietu, kur strādāt, dzīvot un uzturēt ģimeni.

“Mums vajag rūpnīcu un mājas!”
“Cik tad te ir to uzņēmumu? Centrā lielākais darba devējs ir skola,” atteic Aīda Vītola uz manu jautājumu, vai tad Vijciemā cilvēkiem galīgi nav kur strādāt. Turklāt pamatskolas reorganizācijas process parādīs, vai visi līdzšinējie pedagogi un tehniskie darbinieki saglabās darbu arī Vijciema sākumskolā, jo darba slodze samazināsies.
“Vēl, ja jaunās ģimenes Vijciemā gribētu dzīvot, te nav brīvu dzīvokļu un māju. Nesen tāpēc no īrētas mājas projām aizgāja ģimene ar trijiem bērniem un nopirka pati savu māju Blomē, jo Vijciemā nebija tādu iespēju. Trīs bērni atkal mūsu pagastam mazāk. Vēl pirms gada mūsu skolā audzēkņu bija vairāk, bet pagājušajā vasarā vairākas vijciemiešu ģimenes atrada darbu Smiltenē un aizgāja ar bērniem dzīvot uz Smilteni,” stāsta skolas direktore.
Daudzi potenciālie Vijciema skolas skolēni, kuriem tieši tagad ir pamatskolas vecums, esot ārzemēs, kur viņu vecāki atraduši darbu. Vasaras brīvlaikā viņi sarodas dzimtajā ciematā no malu malām - Anglijas, Īrijas, Norvēģijas un citām zemēm, un tad šeit bērni čum un mudž.
Kas notiks nākotnē? Vai Vijciemā pietiks bērnu tai pašai sākumskolai ar 1.–6. klasi?
“Tā būs vecāku izvēle,” atteic Aīda Vītola. Viņa pieļauj, ka 7.–9. klases posmā pusaudžiem varbūt tiešām pilsētas skolā būs labāk, jo tur ir lielākas iespējas, taču jaunākiem bērniem labāk ir mācīties pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, jo pilsētā viņiem būtu jāpavada gara diena, gaidot, kad beigsies stundas vecāko klašu skolēniem.
“Mūsu skolas 1.–6. klases bērnus tāpat vedīs gan uz mākslas, gan mūzikas skolu Valkā. Tāpat viņiem mūsu skolā būs visi pulciņi – teātra, sporta, rokdarbu un mazpulks. Cerēsim, ka mūsu vecāko klašu bērniem pilsētas skolā veiksies. Te, Vijciemā, skolotāji zina, ko katrs bērns var, katram var pieiet klāt piebakstīt ar pirkstu, individuāli vairāk paskatīties. Pilsētā skolēniem būs jāpierod, ka tā nebūs. Varbūt dažu labu motivēs tas, ka tur būs konkurence un mazlietiņ būs jāpacīnās par savu vietu, būs jāsaņemas, lai sevi parādītu no labās puses. Citam varbūt atkal negribēsies to darīt,” spriež A. Vītola.
Taču viennozīmīgi ir tas, - lai Vijciemā un tāpat jebkurā citā pagasta centrā vēl ilgus gadus būtu skola, ir jābūt bērniem, kuri tajā mācītos, un attiecīgi pagastos ir jādzīvo ģimenēm. Taču šā brīža ekonomiskā un politiskā situācija Latvijā nav labvēlīga dzīvošanai laukos, kam reāls piemērs ir valdības līmenī nobremzētais olu ražotnes atvēršanas process Valkas novadā. Cilvēki spriež, vai tikai tā nav tāpēc, ka kāds varbūt aizstāv lielražotāju intereses, ignorējot to, ka cilvēkiem laukos vajag darba vietas.
“Visi brauc uz ārzemēm, jo Vijciemā nav darba. Arī brālis aizbrauca uz ārzemēm. Tagad viņa ģimenē ir astoņus mēnešus maza meitenīte,” stāsta Lana Melbārde.
Viņa Vijciemam nākotni saredz tad, ja šeit kāds atvērtu rūpnīcu. Ņemot vērā, ka ciemats atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā, te strādāt brauktu arī cilvēki no Strenčiem, Trikātas, Smiltenes, Bilskas, Zīles, spriež jaunā sieviete.
“Un, ja kāds Vijciemā vēl uzbūvētu daudzdzīvokļu māju, būtu pavisam labi,” savu pretpoti lauku iztukšošanās procesam iesaka L. Melbārde.

Viedoklis
Valdis Šaicāns, vijciemietis, Valkas novada deputāts:
- Vijciema pamatskolas reorganizācija par sākumskolu ir emocionāli ļoti sāpīgs lēmums, taču, saprotot realitāti, tas ir neizbēgams. Skolēnu skaits strauji samazinās. Līdz ar to izglītības nodrošināšana ir apgrūtināta un ļoti dārga.
Izvērtējot situāciju, tagad izdarījām to paši (pamatskolu reorganizējot par sākumskolu – redakcijas piezīme), bet, zinot valsts izglītības attīstības politiku, to pēc viena vai diviem gadiem izdarītu valsts. Tas ir neizbēgami. Uzturēt 9. klasi ar mazu skolēnu skaitu tomēr nav racionāli un īsti pareizi. Taču maziem bērniem gan skolai būtu jābūt tuvu pie mājas.
Gribu uzsvērt, ka tā nav mūsu vaina, ka šādi procesi izglītībā notiek. Par to vajadzētu padomāt tiem kungiem, kuri sēž valdībā. Esat dzirdējuši par olu ražotnes projektu Valkas novadā, ko Dūklava kungs (zemkopības ministrs – redakcijas piezīme) ir apturējis? Mums lauku reģionos nav lielu iespēju attīstīties, ja ministrijās ir šādi cilvēki, kuri atrod likuma punktu, lai tas nenotiktu, nevis mēģina veicināt ražošanu laukos. Ja Valkas novadā atvērtu olu ražotni, cilvēkiem būtu apmēram 150 darba vietu un novadā ienāktu 50 miljonu lielas investīcijas. Tagad turpinās lauku iztukošošana, lauku teritorijas paliek tukšas. Mēs varam cīnīties pret to, bet būtībā tā ir cīņa ar vējdzirnavām, jo nevaram šo procesu apturēt. Agrāk zemes apsaimniekošanai vajadzēja vismaz četrreiz vairāk cilvēku nekā šodien. Lauku apstrādes tehnoloģijas – modernie traktori un iekārtas – faktiski atņēmušas šiem cilvēkiem darbu un šie cilvēki laukos vairs nav vajadzīgi. Alternatīvas viņu nodarbinātībai nav.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Latvijas simtgadē Vijciems paliek bez pamatskolas

Kategorijas