Saņem balvu par mūža ieguldījumu

2018. gada 18. maijs 00:00

Smiltenes tehnikuma ilggadējā veterināro priekšmetu skolotāja, veterinārārste Rudīte Benta Latvijas veterinārārstu biedrības ikgadējā konferencē saņēmusi atzinības balvu “Sudraba skalpelis” par mūža ieguldījumu veterinārmedicīnā.

Rudīte Benta 42 gadus nesavtīgi glābusi daudzu pacientu dzīvības un palīdzējusi mūsu četrkājainajiem draugiem atgūt veselību. Savā bagātajā darba pieredzē viņa jau 38. gadu dalās ar Smiltenes tehnikuma audzēkņiem.
“Tehnikumā tā ir ierasta lieta, ka skolotāji šeit strādā divdesmit, trīsdesmit un četrdesmit gadus. Tāpēc negribu teikt, ka ar kaut ko būtu īpašāka par citiem. Taču tajā pašā laikā ir gandarījums, ka mans darbs ir pamanīts un novērtēts. Ko gribētos savā darbā vēl izdarīt?” retoriski jautā skolotāja R. Benta.
Smiltenes tehnikuma pārstāve Baiba Vahere informē, ka “Sudraba skalpeļa” saņēmēja vairāk par visu vēlētos apturēt laiku, lai ikdienas steigā ikvienam atrastos brīdis padomāt, ko vēlas no šīs dzīves, kas no tā, ko šobrīd dara, ir patiešām vajadzīgs un ko varbūt var arī atmest. Skolotājas un veterinārārstes lielākais sapnis ir – lai tehnikuma veterinārmedicīnas korpuss darbotos ciešā saiknē ar skolas veterināro mācību klīniku. “Šobrīd visi esam tik noslogoti, ka brīžiem strādājam kā divas atsevišķas republikas. Taču tas ir tikai un vienīgi laika trūkuma dēļ. Kopumā man ir ļoti liels prieks par mūsu jauno paaudzi. Aug zinoši un prasmīgi veterinārārsta asistenti. Ar plašām iespējām šeit un ārzemēs. Arī par Latvijas veterinārmedicīnu bez liekuļošanas varu runāt ar lielu lepnumu. Esmu bijusi vairāku valstu veterinārajās klīnikās. Mēs esam tādā pašā līmenī. Latvijas veterinārārsti strādā ar jaunākajām metodēm, ir ieinteresēti nepārtraukti paplašināt redzesloku,” teic R. Benta.
Dakteriem liels atbalsts ir arī Latvijas veterinārārstu biedrība.
B. Vahere stāsta, ka, atskatoties uz paveikto, skolotājai šobrīd visvairāk žēl to pirmo skolas dienu, kurās nevarēja būt kopā ar saviem bērniem, jo tehnikumā viņu gaidīja audzināmais kurss. “Bet tāds jau ir gan veterinārārsta, gan skolotāja darbs. Nevar atteikt ne pacientam, kurš tevi gaida, ne audzēknim, kuram ir jāiemāca mācību programmā paredzētais. Tā tas ir, ja izjūti atbildību par to, ko dari. Nekad neesmu strādājusi naudas dēļ. Man ļoti patīk komunikācija ar audzēkņiem, pacientiem un viņu saimniekiem. Vienmēr gribējies viņiem palīdzēt. Tāpēc bieži nācies strādāt kafijas pauzēs, pusdienlaikā, brīvdienās un arī naktīs,” atklāj R. Benta.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Saņem balvu par mūža ieguldījumu

Kategorijas