Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dome nedomā padoties un turpinās virzīt projektu par olu fabrikas būvniecību

Inga Karpova

2018. gada 22. maijs 00:00

566
Dome nedomā padoties  un turpinās virzīt projektu  par olu fabrikas būvniecību

Pagājušonedēļ medijos izskanēja informācija, ka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība) ir nobremzējis ukraiņu investoru vēlmi Valkas novada Valkas pagasta Saulē būvēt olu fabriku, kas radītu vismaz 160 jaunas darba vietas un investīcijas apmēram 50 miljonu eiro apmērā. Turklāt, kā uzsver novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, tas ik gadu papildinātu valsts budžetu nodokļos par teju
2,5 miljoniem eiro.

“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka novada dome šim ekonomiski ļoti svarīgajam un apjomīgajam projektam veltīja četrus gadus, lai uzņēmums  “OvoStar” novadā atvērtu olu fabriku, lai savu ražoto produkciju varētu vieglāk eksportēt uz Eiropas Savienības valstīm.

Pagaidām vietējo iedzīvotāju reakcija –  nogaidoša 
Pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis atklāj, ka iecerētās fabrikas galveno īpašnieku sastāvs pašvaldībai ir zināms – divi ukraiņi un viens latvietis. Turklāt investori sola, ka vistas netikšot turētas būrī. Pirmajos gados notika sarunas par iespēju fabriku būvēt Lugažu dzelzceļa stacijas apkārtnē, jo tur to izdarīt būtu visvieglāk.                                                                                              
Taču beidzamajās diskusijās, kurās apsprieda fabrikas izvietojumu un plānus, vides prasības un to, kā virzīsies tālākais process, kas saistīts ar sabiedrisko apspriešanu, bija skaidrs, ka šīs lietas varētu apdraudēt projekta tālāko virzību, jo vietējā sabiedrība bieži izsaka protestu pret dažādu dzīvnieku vai putnu fermu būvniecību baidoties no specifiskas un nepatīkamas smakas. Lai mazinātu riskus virzīt šo novada nākotnei būtisko projektu, olu ražotnes būvniecībai ir izraudzīta cita vieta Valkas pagasta Saulē – iepretim dzelzceļa stacijas “Saule” ēkai otrā pusē ceļam, kur pašlaik redzams liels izcirtums. Pagaidām no Saules apkārtnē dzīvojošajiem nekādas replikas par šo ieceri “Ziemeļlatvija” nav saņēmusi.
“Ziemeļlatvija” uzrunāja Valkas pagasta “Puksīšu” mājas saimnieku Miku Mezīti, kurš stāsta, ka viņa ģimenes māja no vietas, kur iecerēts būvēt olu fabriku, atrodas trīs četru kilometru attālumā. Viņš ir dzirdējis par pašvaldības plāniem attiecībā uz jaunas ražotnes izveidi un uzskata, ja dzīvojamās mājas no šīs vietas atrastos 100 līdz 500 metru attālumā, tad iedzīvotāji izjustu gan pastiprinātu smagā transporta kustību, gan arī specifiskās smakas, kas raksturīgas šāda veida fabrikām. V. A. Krauklis “Ziemeļlatvijai” februārī apgalvoja, ka fabrika būs aprīkota ar moderniem gaisa filtriem. Viņš pieļauj, ka, iespējams, kāda kilometra rādiusā no olu fabrikas varēs sajust, ka tur notiek ražošanas process. Pašvaldības vadītājs sola, ka jau tuvākajā laikā rīkos preses konferenci, lai vietējai sabiedrībai sniegtu konkrētu informāciju par šo projektu un skaidrotu, kādu ekonomisku efektu tas dotu novada attīstībai. Turklāt, kā norāda V. A. Krauklis, līdz šim pašvaldība pati nav vērsusies pie masu saziņas informācijas līdzekļiem, lai stāstītu par šo nozīmīgo projektu, jo žurnālisti paši ir interesējušies un uzdevuši jautājumus. “Ziemeļlatvija” par šo projektu rakstīja un ar V. A. Kraukli sarunā tikās februārī.

Zemkopības ministra nostāja – noraidoša un kategoriska      
Olu fabrikai izraudzītā vieta ir Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” apsaimniekotā zeme, kura ir valsts īpašums. Diemžēl tas sarežģī visu procesu, jo rūpnīcas vajadzībām ēku būvniecībai un pievedceļu ierīkošanai ir nepieciešami vismaz 70 hektāri zemes. Pašvaldība ir vērsusies gan “Latvijas valsts mežos”, gan arī Zemkopības ministrijā ar lūgumu šo zemi nodot pašvaldības īpašumā ar mērķi – ražošanas attīstībai. Savukārt pašvaldība to iznomātu ukraiņu investoriem. Lai pašvaldība iegūtu šo zemi, LR Saeimai ir jāpieņem īpašs likums. Vēl viens būtisks aspekts ir tas, ka investori Ekonomikas ministrijā ir iesnieguši pieteikumu atbalsta programmā lielajām investīcijām, lai uzņēmums perspektīvā saņemtu ienākuma nodokļa atlaidi.
Šobrīd olu fabrikas plāniem ir nepārvarams šķērslis – likumdošana un zemkopības ministra iebildes. 
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atzīst, ka likums paredz šādas nodokļu atlaides, bet tas nostāda pašmāju uzņēmējus nedaudz sliktākā situācijā. Ministrs uzskata, ka Latvijas uzņēmējiem nekādi atvieglojumi nav bijuši laikā, kad, piemēram, līdzšinējos putnu turēšanas būrus nācies mainīt uz Eiropas Savienības noteiktajiem standartiem.
J. Dūklavs kategoriski iebilst, ka olu fabrika varētu tikt būvēta uz valstij piederošas zemes. Viņš Latvijas Televīzijas ziņu raidījuma “Panorāma” sižetā “Par būt vai nebūt olu fabrikai Valkas novadā?” uzsver, ka saskaņā ar likumu pašlaik nodot valsts zemi pašvaldības īpašumā drīkst vien atsevišķos gadījumos, piemēram, ceļa, parka vai kapsētas būvniecībai. Grozīt likumu speciāli fabrikas celtniecībai Valkas novadā zemkopības ministrs neuzskata par iespējamu. Turklāt ministrs skaidro, ka ukraiņu investoru solītie 50 miljoni nekur neesot oficiāli apstiprināti. J. Dūklavs secina, ka atkal ir jāatgriežas pie jautājuma par meža zemes transformāciju, kas Meža likumā nav paredzēta, tāpēc jāveido atsevišķs likums, par ko jārunā ar deputātiem un Saeimu. Jautājums par olu fabrikas būvniecību ar Nacionālās apvienības gādību aizvadītajā nedēļā nonācis arī uz koalīcijas sadarbības padomes galda. Arī tur J. Dūklavam nācās skaidrot, kāpēc vairāku desmitu hektāru liels meža gabals nevar tikt transformēts. Mediji prognozē, ka, iespējams, zemkopības ministram izdevies pārliecināt kolēģus.
Tomēr V. A. Krauklis negrasās, kā tautā mēdz teikt, plinti mest krūmos un cer, ka izdosies pārliecināt Saeimu par labu ukraiņu investoru ienākšanai Latvijā un jaunu darba vietu izveidei. Vakar novada dome nosūtīja vēstuli LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (priekšsēdētājs Romāns Naudiņš), kas izskata jautājumus un likumprojektus par tautsaimniecību, uzņēmējdarbību, lauksaimniecību, vidi, reģionālo politiku un enerģētiku. Savā vēstulē pašvaldība lūdza komisiju uzņemties iniciatīvu uzsākt virzīt īpašu likumu par valsts zemes nodošanu novada pašvaldībai, lai to novada dome varētu nomāt ukraiņu investoriem. Tāpat V. A. Krauklis ir apņēmies arī turpmāk tikties ar Saeimas deputātiem, lai informētu par šo novada attīstībai svarīgo ieceri.

Valkā ekonomiskā
situācija uzlabojas
Zinot, kāda pašlaik ir situācija saistībā ar vietējā darbaspēka pastiprinātu kustību Igaunijas virzienā, atrast 160 strādniekus jaunai ražotnei nebūs viegls uzdevums.     
Tomēr Nodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiāles vadītāja Erna Pormeistere atbalsta pašvaldības iniciatīvu ļaut ukraiņu investoriem būvēt olu fabriku. Uz “Ziemeļlatvijas” jautājumu, vai izdosies Latvijas pusē atrast tik daudz brīva darbaspēka, E. Pormeistere lēš, ka, iespējams, nebūs tik sarežģīti. Proti, ja ukraiņi piedāvās konkurētspējīgu atalgojumu un labus darba apstākļus, iespējams, vietējie izvēlēsies darbu tuvāk mājām, nevis brauks strādāt uz Elvu, Tartu vai Tallinu. E. Pormeistere uzsver, ka pašlaik bezdarbnieku skaits novadā sarūk, jo Eiropas Savienības valstīs brīvi atļauta darbaspēka kustība. Pierobežas iedzīvotāji to izmanto savā labā un strādā igauņu pusē.
Turklāt pēdējā laikā Valku par savu dzīvesvietu izvēlas citu Latvijas mazpilsētu un pagastu iedzīvotāji, jo ir iespēja atrast darbu. Līdz ar to pilsētā trūkst īres dzīvokļu. Izpētot sludinājumu portālus, Valkā par mājokli, kas kurināms ar malku, izīrētājs prasa īrniekam maksāt komunālos maksājumus un vismaz 50 eiro par iespēju dzīvot viņa īpašumā. Savukārt par labiekārtotu dzīvokļu īrēšanu maksa bez komunālo maksājumu nomaksāšanas var pieaugt līdz pat 100 eiro. Tas pierāda, ka Valkā ekonomiskā situācija uzlabojas un pašvaldībai ir jādomā par dzīvojamā fonda attīstību.