Airēšanas sacensību rūgtā pēcgarša

2018. gada 22. maijs 00:00

Smiltenes novadam ir teicama reputācija sportisko vērtību stiprināšanā gan atbalstot profesionālus sportistus, gan īstenojot idejas, lai fiziski aktīvi būtu visi. Tomēr cena par aizvadītajā sestdienā, 19. maijā, notiekošajām starptautiskajām sacensībām airēšanas slalomā Abula upē no Tepera promenādes izrādījās augsta – upe un Vidusezers līdz pat pirmdienai bija bez ūdens, apjukuši bija ne tikai parkā mītošie ūdensputni, bet arī Smiltenes iedzīvotāji. Pašvaldībai tiek pārmests par vairākām lietām.

“Sportiskas aktivitātes vienmēr esmu atbalstījusi, bet, ja tās sāk slepkavot dzīvas radības, klusēt nespēju. Visi laivotāji sacensības rīko palu laikā, izņemot Smiltenes novadu – vietu, kur augt! Smiltenes novada pašvaldību pārdēvēsim par vietu, kur nogalināt. Visas ūdensputnu ligzdas aizskalotas – atā mazie pīlēni, gulbīši, arī mazie kurkulīši, to melno stārķi, kas pie mums dzīvo, arī iznīcināsim, jo viņam jau nebūs ko ēst. Mēs kā muļķi priecājāmies, kā šajā posmā atdzīvojas upe ar mazajām līdaciņām, asarīšiem un vēl citām zivīm, bet nu jau viss ir aizskalots. Šobrīd pa upi siro lapsa, vārnas un ēd visu noslepkavoto dzīvo radību. Jā, un arī upi izstumdīja ar ekskavatoru, lai drošāka braukšana laivotājiem. Viss ļoti draudzīgi dabai lielākajā parkā Baltijā. Man tiešām sāp sirds skatoties uz tām apjukušajām pīlēm, kas te klīst un nesaprot, kur palikušas viņu ligzdas. Gulbjus esam pazaudējuši. Apsveicu, labs darbiņš Latvijas simtgadē, vismaz tik daudz iznīcinātas dzīvības,” redzot, ka pēc brīvdienās notikušajām sacensībām līdz pat pirmdienai Abula upes posms un Vidusezers palicis bez ūdens, savas pārdomas publiski pauda smilteniete Ruta Madarāja-Veisa. Viņas ģimenes īpašums atrodas Vecajā parkā, tāpēc tagad ir īpaši sāpīgi noraudzīties uz notiekošo, jo ir ūdensputnu ligzdošanas laiks.

Vides pārvalde deva atļauju
Smiltenes novada domei ir būtiski, lai netiktu radīti draudi dabai, dzīvajām radībām, līdz ar to, plānojot sacensību grafiku, arī šajā gadā pašvaldība lūdza Valmieras reģionālajai vides pārvaldei saskaņojumu par Tepera ezera hidrotehniskās būves ventiļu īslaicīgu atvēršanu.
“2018. gada 19. aprīlī Smiltenes novada dome saņēma Valmieras reģionālās vides pārvaldes saskaņojumu, kurā tika norādīts, ka pārvalde, izvērtējot Tepera ezera hidrotehniskās būves ventiļu īslaicīgai atvēršanai apstākļus, ar tiem saistītās iespējamās ietekmes, atzina, ka paredzētā Tepera ezera hidrotehniskās būves ventiļu īslaicīga atvēršana ir iespējama, ievērojot sacensībās noteiktos ventiļu atvēršanas laikus, kā arī ūdens līmeņa pazemināšanas līmeni, kas sacensību laikā tika arī ievērots,” informē Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Kovala.
Pēc iedzīvotāju sniegtās informācijas, ūdens līmenis Vidusezerā sāka samazināties svētdien, 20. maijā.

Iespējams, ļaunprātīga rīcība, iespējams, slūžu bojājums
“Speciālistiem ierodoties notikumu vietā, tika secināts, ka Vidusezera slūžu augšējie aizsprostojošie dēļi ir pazuduši, kuru neesamības iemesls šobrīd tiek skaidrots – ir pamats domāt, ka aizsprosta dēlis ir izņemts, jo tas tika atrasts nebojāts lejup pa upi. Pašvaldībai nākas secināt, ka, ja tā ir bijusi ļaunprātīga rīcība, tad tā ir sodāma, bet, ja tas ir Vidusezera slūžu bojājums, tad diemžēl to nebija iespējams paredzēt. Bojājuma vietā šorīt ir uzstādīti jauni dēļi, līdz ar to ūdens līmenis atgriezīsies ierastajā līmenī,” iespējamos iemeslus atklāj I. Kovala.
Smiltenes novada pašvaldība vērš uzmanību, ka Smiltenes Vidusezers un Tepera ezers ir mākslīgi veidotas ūdenstilpes. Dome 2017. gadā savā īpašumā ir ieguvusi Vidusezera slūžas, kuru rekonstrukcija šobrīd tiek plānota – ir izsludināts iepirkums “Smiltenes Vidusezera hidrotehnisko būvju pārbūve un ezera tīrīšana”. Pēc tehniskā projekta izstrādes tiks plānots darbs pie projekta īstenošanas, kas samazinās šādu avārijas situāciju iespējamību nākotnē.
Šonedēļ pašvaldība ir saņēmusi iedzīvotāju jautājumus par iespējamo ietekmi uz dzīvām radībām un, redzot fotogrāfijas, tā cer, ka izraisītais Vidusezera slūžu bojājums neradīs ilgstošu ietekmi uz apkārtējo vidi.
Vidzemes sporta asociācijas valdes loceklis, sacensību rīkotājs Kaspars Pakers par par ūdens pazemināšanās līmeni Viduszerā uzzinājis vien pirmdien, izlasot ziņas internetā. Notikušais ir nepatīkams pārsteigums un raisa izbrīnu, jo sacensību norises vieta atradās krietni tālāk. Atlēti finišēja vēl pirms gājēju tilta pār Abula upi virzienā no viesnīcas “Brūzis” uz Tepera promenādi.
“Maiju Smiltenē izvēlējāmies tamdēļ, ka citās Latvijas upēs ūdens ir aizgājis, bet šeit tas bija pieejamāks. Mūsu mērķis nebija nodarīt kādu kaitējumu, tieši pretēji – vēlējāmies siltākā laikā rīkot sacensības Smiltenē, lai skatītājiem būtu patīkamāk izbaudīt dienu, jo pērn ārpīlī bija auksts un pat sniga. Nenoliedzami arī visiem no Igaunijas un Lietuvas šoreiz bija skaistāks skats uz Smilteni,” komentē K. Pakers. Viņš norāda, ka Abula upē pirms sacensībām ūdens līmenis nebija mazāks kā pērn pavasarī.

Šādā veidā upe tiekot izvarota
Smiltenietis Andris Teremko, kura īpašums atrodas blakus Tepera ezera slūžām, pašvaldības rīcību, proti, atļaut rīkot seklajā Abulā šādus pasākumus, sauc par stulbumu. Savu teikto viņš argumentē. “Kategoriski esmu pret šādām aktivitātēm Abulā. Esam baigi labvēļi, šauras sportistu grupas interesēs upurējam savu upes posmu, tādējādi katru gadu lēnām izvarojot Abulu. Šādu laivošanu atbalstu Amatā, Gaujā, kur tas notiek dabiskā veidā, bet ne pie mums. Protams, no sportiskā viedokļa, dalībniekiem ir forši, ja ir kāda jauna vieta, kur laivot. Jau tagad atļaujam sacensības rīkot reizi gadā, bet, ja viņiem iepatiksies un gribēsies biežāk? Ar ko beigsies mūsu labvēlīgā nākšana pretim? Jebkurš saprot, ka tāda straume, viens tāds laidiens ir trīs četru palu ūdeņu vērts. Visas tās sīkās daļiņas no upes nogulsnējas Vidusezerā, pa kura vidu jau putni var pastaigāties kājām,” “Ziemeļlatvijai” saka A. Teremko.
Viņš norāda arī to, ka, pazeminot ūdens līmeni, jau tā ar zivīm nabadzīgajā Tepera ezerā tiek iznīcinātas nārsta vietas. “Ir vēl viens moments. Pagājušajā nedēļā pirms sacensībām ar ekskavatoru pa Abula upes dibenu tika grābti akmeņi un likti krastā, lai veidotu nogāzi un padarītu trasi interesantāku laivotājiem. Vai kāds viņiem pateica, ka zem upītes dibena iet maģistrālais ūdensvads? Jāteic, ka arī skatītāju interese bija pielīdzināma tirgum, uz kuru tu aizej paskatīties, kaut arī īsti nekas neinteresē. Cilvēki atnāca un paskatījās, kā ūdens no ventiļiem gāžas ārā, kā Abulā mutuļo ūdens, bet vai kādam interesēja, kādi sportisti piedalās, kas uzvarēja? Šim pasākumam priekš Smiltenes nav pievienotās vērtības, ja nu vienīgi kāds veikalā čipsu paku nopērk. To nevar salīdzināt, piemēram, ar autokrosu, kas piesaista tautu masas,” spriež smiltenietis A. Teremko.

Laivošanu atbalsta,
tikai jādomā divi soļi uz priekšu
Brīvdienās smilteniete Sanita Albertiņa kopā ar bērniem devās pa pilsētu izbraucienā ar velosipēdiem. Nokļūstot Vecajā parkā, sešgadnieks Miķelis mammai jautājis, kur Vidusezerā palicis ūdens un kur zivis. “Paskatos, tiešām – ūdens nav! Uzskatu, ka sacensības vajag, savā ziņā tā ir pilsētas tēla veidošana, bet ne šādā laikā. Visdrīzāk atbilstošākais tām būtu palu laiks, kad pīlēm un gulbjiem vēl nav ligzdu. Brīvdienās skats ezerā bija briesmīgs, neatminos, ka tā būtu izskatījies pērn pēc laivošanas sacensībām. Vēlreiz saku, aktivitātes vajag, tikai vispirms viss ir kārtīgi jāizvērtē un jādomā divus soļus uz priekšu, it sevišķi šobrīd, kad sabiedrībā tik ļoti runājam par vides saudzēšanu un zaļo domāšanu. Tagad sanāk, ka nonākam pretrunā ar zaļā dzīvesveida popularizēšanu,” teic S. Albertiņa.
Laikraksts “Ziemeļlatvija” lūdza Valsts vides dienesta komentāru, kāpēc Valmieras reģionālā vides pārvalde deva saskaņojumu par Tepera ezera hidrotehniskās būves ventiļu īslaicīgu atvēršanu ūdensputnu ligzdošanas laikā un kurš tagad novērtēs atstāto ietekmi uz vidi? Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča informē laikrakstu, ka pirmdien, 21. maijā, Valmieras reģionālās vides pārvaldes inspektori bija notikumā vietā un skaidroja lietas apstākļus. Tiklīdz būs zināmi visi fakti, dienests par to informēs “Ziemeļlatviju”.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Airēšanas sacensību rūgtā pēcgarša

Kategorijas