Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Iepazīstina ar seniem, interesantiem ceļošanas dokumentiem

Baiba Vahere

2018. gada 23. maijs 09:20

806
 Iepazīstina ar seniem, interesantiem ceļošanas dokumentiem

21.maijā, Smiltenes tehnikumā atklāja Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta ceļojošo izstādi “Ceļošanas un pārvietošanās brīvība. 16.–20. gadsimta pirmās puses ceļojumu dokumenti". Pasākuma laikā jaunieši iesaistījās interaktīvās aktivitātēs par drošas ceļošanas nosacījumiem un izspēlēja “Ceļo droši” zināšanu testu. Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulārās palīdzības nodaļas pirmā sekretāre Diāna Eglīte informēja par būtiskāko, kas jāzina, lai, ceļojot uz ārzemēm, nenonāktu bīstamās situācijās un, kur vērsties pēc palīdzības ārkārtas situācijās.

Izstāde, kas skatītājus iepazīstina ar seniem, interesantiem ceļošanas dokumentiem, ir veltījums Latvijai simtgadē. Autori: Latvijas Valsts vēstures arhīva (LVVA) Dokumentu pieejamības un popularizēšanas nodaļas vadošās pētnieces – dr.hist. Mārīte Jakovļeva un dr.hist.Anita Čerpinska, Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments. Māksliniece: Baiba Šomase. 

Laika gaitā mainās ceļošanai nepieciešamie dokumenti, taču nemainīga paliek cilvēku vēlme ceļojumu laikā justies droši. Konsulārā departamenta pārstāvji ceļotājus iedala trīs grupās: drošie, pārgalvīgie un nedrošie. “Mūsu ideāls ir drošais ceļotājs -  tāds, kurš, dodoties uz citu valsti, ir sagatavojies, izpētījis visu iespējamo informāciju par šo valsti, sagādājis vīzu (ja tas nepieciešams) un gatavs respektēt šīs valsts tradīcijas un paražas,” atzīst Diāna Eglīte. “Viena no Konsulārās palīdzības nodaļas darbības jomām ir atgriešanās apliecību izsniegšana ārvalstīs pazudušu dokumentu gadījumā. Arī mūsdienu moderno tehnoloģiju laikā, kad šķietami ikvienam pieejama visa vajadzīgā informācija, joprojām ir cilvēki, kuri aizlido līdz Kubas robežai un ir neizpratnē, kāpēc robežsargi viņiem nevar izsniegt vīzu… Daudzi ceļotāji iekūlušies bīstamās situācijās savas lētticības dēļ vai, dzenoties pēc vieglas peļņas. Piemēram, lidostā kāds svešinieks vai paziņa piedāvā par lielu naudu nogādāt ārvalstīs paciņu. Cilvēks piekrīt, bet beigās izrādās, ka paciņā atrodas narkotikas… Ir valstis, kur tas var beigties ar mūža ieslodzījumu un ir arī valstis, kur par to var piespriest nāvessodu...”

Ņemot vērā satversmi, katram iedzīvotājam ir iespēja brīvi ceļot. Taču situācija iecerētā  ceļojuma galamērķī var krasi mainīties un kļūt pat bīstama, tāpēc Konsulārās palīdzības nodaļas pārstāvji iesaka uzmanīgi sekot līdzi informācijai par attiecīgā valstī notiekošo. Android vai Apple viedtālrunī vēlams ielādēt mobilo aplikāciju „Ceļo droši".

Izstādē aplūkojamas kopijas ar ceļošanu saistītiem dokumentiem no agrajiem jaunajiem laikiem līdz 20. gs. vidum. Interesenti var aplūkot Latvijas valsts basketbola vienībai (“Sapņu komandas”) 1935. gadā izdoto kolektīvo pasi, kas ņemta līdzi, dodoties uz Eiropas Čempionātu basketbolā Ženēvā, kur komanda izcīnīja zelta medaļu. Izstādē redzama slavenā latviešu operdziedātāja Marisa Jansona un viņa sievas Irēnas ārzemju pase ikvienam ceļojumam uz visām valstīm. Ne mazāk interesants ir arī Kurzemes hercoga Pētera patents, kas izdots 1779. gadā, sakarā ar mērim līdzīgas epidēmijas izplatīšanos Polijā. Tas liedza atļauju iebraukt Kurzemes hercogistē no Polijas bez “veselības pases”. Hercoga patentu sešas svētdienas pēc kārtas vajadzējis vācu un latviešu valodā nolasīt no baznīcu no kancelēm. Tam bija jābūt pie baznīcu, rātsnamu, un ceļa krogu durvīm. 

Ekspozīcija ne vien ilustrē ceļošanas dokumentu dažādību, bet  arī sniedz ieskatu dažādos sociālās un kultūras vēstures aspektos. Piemēram, Krievijas impērijā precētām sievietēm ceļošanas dokumentus izsniedza tikai ar vīra atļauju utt.

Pirmoreiz izstāde “Ceļo droši!” tika piedāvāta “Balttour 2018” skatītājiem. Pēc tam to varēja aplūkot Vidzemes augstskolā. Kāpēc par vienu no izstādes galamērķiem izraudzīts Smiltenes tehnikums? – Jo daudzi šīs skolas, tāpat kā Vidzemes augstskolas audzēkņi, dodas praksē uz ārzemēm... 

Izstādi Smiltenes tehnikumā aplūkojama līdz 4. jūnijam. Pēc tam tā dosies pie talsiniekiem un cēsniekiem. Rīkotāji vēlas, lai Latvijas simtgadē iespējami vairāk mūsu valsts iedzīvotāju kļūtu par drošiem ceļotājiem.