Atkritumu šķirošana – pašsaprotama lieta

2018. gada 25. maijs 00:00

Dreiškenu ģimene atkritumus šķiro jau trīs gadus. To sākuši darīt, vēl dzīvojot nelielā dzīvoklī. “Ja godīgi, salīdzinot, kā mēs tagad šķirojam, tie bija “ziediņi”, kaut gan tolaik likās, ka tas jau ir kaut kas. Bet jau ir, ka sāk ar mazumiņu,” saka Guna Dreiškena.

Tā ir kā atkarība
Nopietnāk atkritumu šķirošanai ģimene pievērsusies, kad pārcēlušies dzīvot privātmājā. Bet vēl nopietnāk, kad viņus uzaicināja piedalīties kampaņā “Šķiro! Tas ir vieglāk, nekā šķiet!”.
G. Dreiškena stāsta, ka tas bija tāds kā izaicinājums četrām Latvijā zināmām ģimenēm (Gunas vīrs Daumants Dreiškens ir bobslejists – red.) šķirot atkritumus un sekot līdzi tam, cik daudz to paliks nešķirotajā atkritumu tvertnē. Rezultātā uzvarētāja bija tieši Dreiškenu ģimene, un pašiem tas bijis liels pārsteigums. “Tajās četrās nedēļās šķirošanai pievērsāmies ļoti stipri, visos sīkumos, un mums ļoti samazinājās kopējais atkritumu apjoms,” atceras Guna un piebilst, ka tā var ieekonomēt, jo atkritumus viņiem nepieciešams izvest tikai reizi mēnesī.
“Atkritumus sākām šķirot lēnām, un šobrīd tā kļuvusi par pašsaprotamu lietu, arī bērniem. Mums tas problēmas vairs nemaz nesagādā. Tā jau izveidojusies kā atkarība. Kad draugi atnāk ciemos, parasti jokojot prasa, kā pareizi jāsaspiež plastmasas pudele, jo zina, ka nedrīkst to mest kopējā miskastē. Es smejos, ka pat draugus esam izdresējuši, ka pie mums vajag šķirot atkritumus. Arī draugu lokā šai nodarbei dažus esam parāvuši līdzi, un arī viņi sāk pievērst uzmanību šķirošanai. Tas arī ir mērķis – ieinteresēt vēl kādus. Ja ne šķirot, tad vismaz, lai izmēģina, kā ir to darīt,” saka G. Dreiškena.

Tikai atrunas
Daudzi taisnojas, ka atkritumus nešķiro, jo dzīvoklī ir maza virtuve. Guna apliecina, ka tā nav problēma. Arī viņas ģimene savulaik dzīvojusi nelielā dzīvoklī ar mazu virtuvi, un tas neliedzis sākt šķirot atkritumus.
“Piemēram, papīru un plastmasu var likt vienā maisā vai urnā un tad sadalīt pa konteineriem. Kaut gan, ja ir liels slinkums, papīru un plastmasu var mest kopā, jo tos tāpat pēc tam saber kopā. Manuprāt, tā ir atruna, ka atkritumus nešķiro, jo ir maza virtuve. Mums arī virtuve bija maza, un ne jau tāpēc, ka tagad tā ir lielāka, mēs sākām šķirot. Jā, daudzi aizbildinās, ka pēc tam sašķirotie atkritumi speciāli jāved uz attiecīgajiem konteineriem. Protams. Bet tas arī ir tikai aizbildinājums, jo mēs šķirotos atkritumus aizvedam pa ceļam, kad vedam bērnus uz skolu vai bērnudārzu. Un tas aizņem, maksimums, piecas minūtes. Nav jābrauc speciāli. Kamēr neizmēģinās un nesapratīs, ka tas nav tik traki, būs tikai aizbildinājumi. Kaut gan, kas to lai zina, kādam varbūt ir savi apsvērumi. Katrā ziņā mēs nevaram tagad iedomāties savu ikdienu bez atkritumu šķirošanas,” teic G. Dreiškena un iesaka, ka arī daudzdzīvokļu namu iemītniekiem ir vērts vairāk aizdomāties par atkritumu šķirošanu. Viņa min kādu piemēru. “Esmu dzirdējusi cilvēku atrunas, ka tiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, nav jēgas to darīt. Mana vīra vecāki arī dzīvo daudzdzīvokļu namā, un šīs mājas iedzīvotāji ļoti aktīvi šķiro atkritumus, līdz ar to viņiem ļoti samazinās kopējais miskastes apjoms un par atkritumiem jāmaksā mazāk. Tas ir izdevīgi arī daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem,” uzsver G. Dreiškena.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Atkritumu šķirošana – pašsaprotama lieta

Kategorijas