Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Piepildās sen lolots sapnis par autorkoncertu

Santa Sinka
Laikraksta arhīvs

2018. gada 25. maijs 00:00

324
Piepildās sen lolots sapnis par autorkoncertu

Piektdien, 18. maijā, Smiltenes pilsētas kultūras centrā krāšņi aizvadīts Smiltenes BJIIC bērnu deju kolektīva “Knēvelīši” vadītājas Lauras Reimanes deju autorkoncerts “Kad ābeles zied”. Tas ir sens un beidzot izlolots deju kolektīva vadītājas sapnis.

“Republikā mums vadītājiem ir semināri, kuros piedāvā konkrētas dejas kolektīviem. Bet tad ir tā, ka visa Latvija dejo vienu un to pašu, tas nav interesanti, man gribējās kaut ko citādāku. Tāpēc meklēju meldiņus. Bieži vien bērni paši, atnākot uz mēģinājumiem ar savām izdarībām un raksturu,  neapzināti pasviež kādu ideju. Īstenībā koncertā varēja redzēt tikai daļu no manām taisītajām dejām, jo “Knēvelīši” Smiltenē darbojas jau 31 gadu. Koncerts, kurā izdejo tikai manas dejas, notiek pirmo reizi. Taču sapnis tās visas salikt vienā koncertā man bija jau sen. Beidzot sadūšojos!” teic L. Reimane.
Vadītāja koncertu vēroja aizkulisēs un atzīst, ka izjutusi saviļņojumu un lepnumu par dejotājiem. Ja kāds mēģinājumā reizēm noslinko, tad koncertā uz skatuves izdarīja vairāk nekā gaidīts. Krāšņi tērpi, oriģinālas dejas, smaidoši bērni un vecāki, uzņēmīgās un allaž gādīgās L. Reimane un pianiste Liesma Lore – tieši tas raksturo “Knēvelīšus”, kuros dejo jau otrā paaudze.
Smilteniete Vivita Semberga savus pirmos deju soļus apguva tieši “Knēvelīšos” pie L. Reimanes. Tas bija agrīns laiks, no kura viņai ir saglabājušās maz atmiņu. Taču V. Semberga ar lielāko prieku seko līdzi sava dēla Ričarda dejotāja gaitām, kurš “Knēvelīšus” par savējiem sauc nedaudz vairāk kā četrus gadus. “Lepojos ar Ričardu, jo viņam patiešām sanāk labi. Koncertos viņam ir jādejo solo. Kaut arī kolektīva vadītāja ir stingra, bērniem un arī vecākiem Laura patīk. Šis kolektīvs no citiem atšķiras ar to, ka vasarās bērniem un vecākiem tiek rīkoti kopīgi ārzemju braucieni. Arī šovasar Ričards dosies uz deju festivālu Polijā. Pērn biju viņam līdzi uz Igauniju, bet vēl divas citas reizes uz ārzemēm kopā ar dejotājiem devās mana mamma. Tā ir forša ideja, ko ieviesusi Laura Reimane,” teic V. Semberga.
Viņa atklāj, ka ir brīži, kad dēls izdomājis vairs nedejot, jo slodze ir liela. Bet tas ātri pārejot. Ričarda mamma atceras, ka tā noticis pirms iepriekšējiem Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, taču, tiklīdz uz tiem aizbraucis, izjutis pacilājumu un vēl lielāku vēlmi dejot.
Solo deju koncertā pārī ar Ričardu dejoja Paula Šmulāne. Viņas māmiņa Daila Šmulāne saka: “Šis ir tāds vecums bērniem, kurā vecāki vairs nevar piespiest dejot, bērni paši izrāda lielu vēlmi to darīt. Reizēm arī Paulai ir bijis viss līdz asarām, bet tas ātri pāriet. Man ļoti patīk tas, ka bērni jau paaugušies un mēģinājumi, koncerti un braucieni nav tikai dejošana. Tas ir kā foršs tusiņš, kurā iemācās arī patstāvību, disciplīnu un savstarpēju draudzēšanos. Ceru, ka Laura turpinās strādāt ar mūsu bērniem arī tad, kad tie paaugsies. Vienus deju svētkus kā mamma – skolotāja piedzīvoju, ļoti gribētos sagaidīt nākamos. Būt kopā  deju svētkos visos procesos ar bērniem bija grūti, bet superīgi. Atkal būtu gatava rauties iekšā tajā visā!”
D. Šmulāne augsti vērtē “Knēvelīšu” vadītājas L. Reimanes iniciatīvu un uzņēmību rīkot ārzemju braucienus. “Cepuri nost par visiem pasākumiem, kurus Laura rīko. Tālākos braucienos viņa negaida, kad visu samaksāsim mēs, vecāki, bet pati raksta projektus, meklē sponsorus, visu ritkē. Viņas ieguldījums kolektīvā ir fantastisks!” atzinīgus vārdus “Knēvelīšu” vadītājai velta Paulas mamma.
Pēc krāšņā koncerta un dejotāju saņemtajiem ziedu klēpjiem, L. Reimane???????, ka daudz strādā ne tikai ar bērniem, bet arī viņu vecākiem, par ko savukārt citos kolektīvos nereti ir izbrīns, kāpēc tā. “Es  bez viņiem (vecākiem) vispār neko nevarētu. Vienmēr saku, ka esmu dulla un izdomāju pati sev liekas klapatas. Bet kaut kā man gribas pateikties vecākiem. Viņi tiešām visu ziemu ved bērnus uz mēģinājumiem, ir līdzās koncertos, cits skrien no darba prom ātrāk, cits samainās. Pirmais kopīgais koncerts mums parasti ir Ziemassvētkos, kur sanāk kopā vecāki, radi, ir Ziemassvētku vecītis un groziņi. Vasarās mēs dodamies kopīgos braucienos tepat pa Latviju un arī uz ārzemēm. Tas ir mans paldies vecākiem par to, ka viņi savu bērnu labā dara tik daudz. Arī šodien viņu darbs aizkadrā ir ļoti apjomīgs. Mammas ģērba un pucēja bērnus, pina bizes, pavadīja uz skatuvi un daudz no paša koncerta neko neredzēja. Mēs tiešām esam ģimenisks kolektīvs. Un mums ir tik labi vecāki, ka iztiekam bez ģenerālmēģinājuma,” labās savstarpējās attiecības ar vecākiem un to nozīmīgumu kolektīva attīstībā uzsver “Knēvelīšu” vadītāja L. Reimane.
Jau arī šī vasara “Knēvelīšiem” ir saplānota. Lielākie, “Ežu” grupas, dejotāji šovasar dosies uz festivālu Krakovā, Polijā, “Zaķi” koncertēs Lietuvas pilsētā Viļņā, kur paredzēta arī izklaides programma. Savukārt “Peļi” brauks uz Ventspili, bet “Čiepu” grupas dejotāji uz Tērveti un akvaparku. Turpretī pašiem mazākajiem un viņu vecākiem jau pavisam drīz būšot tusiņš “Kalbakās”.

Kategorijas

Kategorijas