Realitāte ir skarba

2018. gada 29. maijs 00:00

Ir sācies laiks, kad gandrīz katru nedēļas nogali kādā Latvijas vietā notiek interesanti pasākumi. Personīgi man radusies sajūta, ka vai katrs sevi cienošs miests vismaz reizi gadā vasaras mēnešos noorganizē kaut ko unikālu, savai vietai raksturīgu kopā sanākšanu. Piemēram, Valka izceļas ar Lielo labdarības robežtirgu, Strenču firmas zīme ir Gaujas plostnieku svētki, Salacgrīvu atpazīst pēc Reņģēdāju festivāla, bet Carnikavā notiek Nēģu svētki. Sarakstu varētu turpināt vēl un vēl, tikai viens bet – lai ar ģimeni apmeklētu pasākumus, ir vajadzīga nauda. Pati par sevi saprotama lieta. Pēdējā laikā man vairākkārt nācies uzklausīt cilvēku žēlošanos par naudas trūkumu, jo pēc obligāto maksājumu samaksāšanas un elementāras pārtikas iegādes nekam vairāk naudas īpaši neatliek. To, ka parastie cilvēki arvien mazāk naudu tērē kultūras pasākumu apmeklējumiem, apliecina ne tikai mana personīgā pieredze, bet arī pašu pasākumu rīkotāju secinājumi. Šovasar jau vairāki koncerti, kas bija paredzēti Siguldas pilsdrupās, atcelti, jo interese par biļetēm bijusi gaužām niecīga. Ko tas liecina? To, ka Latvijā, īpaši vasaras sezonā, ir pārbagāts koncertu un pasākumu piedāvājums, bet trūkst cilvēku, kas gatavi tērēt naudu izklaidēm. Pieļauju, ka vidēji vasaras sezonā vidusmēra ģimene – tētis, mamma un divi bērni – varbūt reizi mēnesī atļaujas kopā apmeklēt kādu izklaidi, bet ko lai saka tie, kuriem ar iztikšanu pavisam švaki?
Interesējoties par Līgo pasākumu Valkas brīvdabas estrādē, nopriecājos, ka koncerts un balle būs bez ieejas biļetēm, bet Valkā vēlmi tirgoties Līgo svētku īpašajā tirdziņā jau esot izteikuši ap 200 tirgotāju. Tā jau saka, ka latvietim svētkos sirds atmaigst un līdz ar to arī pazūd piesardzība un skopums, bet skaidrs ir viens, lai svinētu un iepirktos tirgū, ir jābūt naudai. Bez tās nu ne kādi. To zina arī pasākumu rīkotāji un nākotnē raugās pavisam bažīgi, jo tie, kas vēl palikuši dzīvot un strādāt Latvijā, nespēj apmeklēt visus interesantos pasākumus. Ne jau tāpēc, ka negrib, bet gan tāpēc, ka rēķina, kā pēc izklaidēm varēs dzīvot tālāk. Skarbi, bet fakts. Tāda ir mūsdienu realitāte, īpaši provincē.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Realitāte ir skarba

Kategorijas