“Prātiņ nāc mājās,” Dūklavs un Krauklis cīnās katrs par savu taisnību

2018. gada 1. jūnijs 00:00

Trešdien Valkā notika informatīvs seminārs lauksaimniekiem par to, kā līdz šim ir veicies ar Lauku attīstības programmas īstenošanu, kādi ir ieguvumi, kā arī lai iztirzātu nākotnes prognozes, kas lauksaimniekus varētu sagaidīt pēc 2020. gada šobrīd pieejamās informācijas ietvaros. Vietējie lauksaimnieki bija ieradušies kuplā skaitā, lai uzzinātu pašu svaigāko un aktuālāko informāciju par gaidāmajiem Eiropas Savienības atbalsta pasākumiem un noteikumiem, kas būs jāievēro, lai saņemtu finansiālu atbalstu.

Semināra darbā piedalījās un uz jautājumiem atbildēja arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Starp jautājumiem un diskusijām Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis klātesošos iepazīstināja ar novada un visa Vidzemes reģiona attīstībai nozīmīgo projektu par olu ražotnes būvniecību Valkas pagasta Saulē.
Jāatzīst, ka tas bija viens no karstākajiem apspriežamajiem tematiem par ukraiņu investoru vēlmi Valkas pagasta Saulē uz valstij piederošas zemes būvēt mūsdienīgu olu ražotni. Pret to diezgan strikti iestājas J. Dūklavs. Viņš vairākkārt atgādināja, ka Valkā nav ieradies, lai apspriestu šo olu rūpnīcas jautājumu, bet gan runātu ar lauksaimniekiem par kopējās lauksaimniecības politikas attīstību. Tomēr V. A. Krauklis atkārtoti aicināja ministru vēlreiz uzklausīt un nopietni izvērtēt šī projekta ieguvumus, kas jau tuvākajā nākotnē dos nozīmīgu ekonomisko pienesumu ne tikai novadam, visam Vidzemes reģionam, bet arī valstij kopumā. Strīda iemesls ir aptuveni 70 hektāru liels valsts meža zemes gabals, kuru par piemērotu olu ražotnes būvniecībai atzinusi pašvaldība, bet tad būtu jāgroza likums. Pret to iebilst Zemkopības ministrija. Saskaņā ar likumu pašlaik nodot valsts zemi pašvaldības īpašumā atļauts vien atsevišķos gadījumos, – ceļa, parka, meža parka vai kapsētas izveidei. Grozīt likumu speciāli rūpnīcas celtniecībai J. Dūklavs uzskata par neiespējamu.
Tomēr V. A. Krauklis uzsver, ka pašvaldībai ir jāmēģina pārliecināt Saeima par šī projekta nozīmīgumu, jo gadā valsts nodokļos saņemtu vismaz divus miljonus eiro. Novada dome 21. maijā nosūtīja vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai par speciāla likuma pieņemšanu valsts zemes atsavināšanai uzņēmējdarbības veicināšanai Valkas novadā. Šonedēļ V. A. Krauklis personīgi ir ticies ar komisijas priekšsēdētāju Romānu Naudiņu, kurš apsolījis šo jautājumu iekļaut darba kārtībā tālākai virzīšanai jau tuvāko nedēļu laikā.
Kā vēl viens svarīgs ieguvums tiek minēts tas, ka ukraiņu investori projekta pirmajā kārtā ir gatavi investēt 50 miljonus eiro. Uzbūvējot mūsdienīgu olu rūpnīcu, plānots turēt trīs miljonus mājputnu. Turklāt tie nedzīvos sprostos, bet kūtīs, kāda daļa – brīvi. Rūpnīcā neražos tikai olas, bet arī produkciju no olām. Ukraiņu uzņēmējiem ir vēlme lielāko daļu produkcijas eksportēt uz Eiropas Savienības valstīm, tāpēc ir svarīga rūpnīcas atrašanās vieta. Viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir, lai tuvumā būtu dzelzceļš, šoseja un lai varētu uzbūvēt pievadceļu, jo jārēķinās ar apjomīgu kravu apgrozījumu. Izraudzītais zemes gabals blakus Saules dzelzceļa stacijai atbilst šiem noteikumiem. Pašvaldības vadītājs skaidro, ka ir izskatīti vairāki varianti, kur varētu atrasties olu fabrika, arī uz pašvaldībai piederošas zemes. Taču diemžēl visur pastāv risks, ka iedzīvotāji varētu sajust vistu specifisko smaku. Tas būtu signāls sabiedriskās apspriešanas rīkošanai, kura, visticamāk, beigtos ar iedzīvotāju kategorisku nē būvēt šādu fermu.
Kā vienu no svarīgākajiem ieguvumiem V. A. Krauklis norādīja to, ka novads iegūs vairāk nekā 160 jaunas darba vietas. Izpētot darbaspēka pieprasījumu, pašlaik visvairāk strādnieku trūkst rūpnīcās pie konveijera līnijām vai pie ražošanas iekārtām. Olu fabrika būtu piemērota novada pagastu un pilsētas iedzīvotājiem, kas sasnieguši 50 gadu vecumu un vecākiem. Šī ir iedzīvotāju grupa, kurai pašlaik ir diezgan sarežģīti atrast algotu darbu savas dzīvesvietas tuvumā. Radot darba vietas, tiktu uzlabota šīs iedzīvotāju grupas dzīves kvalitāte. Iegūtu arī vietējie graudu audzētāji, kuriem būtu iespēja lopbarības graudus pārdot par konkurētspējīgu cenu. Kas attiecas uz ukraiņu vēlmi olas importēt uz Eiropas Savienības valstīm, tas ir saprotami, jo neviens nopietns uzņēmējs nebūtu gatavs ieguldīt tik milzīgus finanšu līdzekļus, lai ražotu un pārdotu produkciju salīdzinoši mazajā Latvijas tirgus segmentā.
Noklausoties V. A. Kraukļa teikto, zemkopības ministrs J. Dūklavs uzsvēra, ka ministrijas viedoklis nav mainījusies. Viņam kā Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvim ir jārēķinās ar dažu partijas biedru strikto nostāju, ka valsts mežu teritorijas nekādā gadījumā nav izmantojamas uzņēmējdarbībai. J. Dūklavs nav gatavs nostāties pret saviem partneriem. Latvijā ir vēl daudz brīvu teritoriju, kur šo projektu varot īstenot. Ministrs dzirdējis, ka šie konkrētie ukraiņu investori jau ir vērsušies citās pašvaldībās ar vēlmi atrast vietu rūpnīcas būvniecībai, tāpēc neesot saprotams, kāpēc Valkas novada dome tik aktīvi mēģina atbalstīt šo ukraiņu ieceri. V. A. Krauklis atzīst, ka zina par projekta sadarbības partneru kontaktiem ar citām pašvaldībām, bet, kā atzinuši paši ukraiņi, nekur citviet neesot saņēmuši tik pretimnākošu un aktīvu rīcību, kā tas ir Valkas novadā.
“Latvijas meži nav ne privatizējami, ne pārdodami. Vents Armands Krauklis labi zina, kādos gadījumos pašvaldība var lūgt izmantot valsts mežu īpašumus. Pārējos visos gadījumos ir ejams viens ceļš – vērsties parlamentā un, ja simts gudrās galvas nobalso par to, tad pašvaldībai piešķir šo meža platību olu rūpnīcas būvniecībai. Es neatbalstu izņēmuma apstākļus biznesā. Šis būtu izņēmuma gadījums, kad uz atvieglotiem un ļoti labiem nosacījumiem Latvijā ienāktu trešās valsts investors, kas sola lielas naudas un citus labumus. Man ir pieredze, ka bieži vien visi šie solījumi tā arī ir palikuši tikai solījumu līmenī. Ja pašvaldība ir vērsusies Tautsaimniecības komisijā un tā Zemkopības ministrijai pieprasīs sagatavot materiālus, lai varētu šo jautājumu virzīt uz priekšu, tas būs uzdevums, kas mums būs jāpaveic, nevis jāapspriež. Tas ir likumīgais ceļš, kā var šo jautājumu risināt. Dūklava un ministrijas viedoklis te neko neizšķir. Ņemot vērā, kā Kraukļa kungs domes vai savā vārdā ir uzvedies publiskā telpā, es noteikti nebūšu tas, kas inicēs tādu pasākumu. Es jau tieku apvainots korupcijā un vēl kaut kādos jautājumos, tāpēc ka neļauju izcirst valsts mežu. Prātiņ, nāc mājās!” aicina J. Dūklavs. Ministrs uzskata, ka pašvaldības pārmetums Zemkopības ministrijai par atbildes vilcināšanu ir nevietā, jo pēc V. A. Kraukļa vizītes ministrijā pie šī jautājuma sāka strādāt Meža departaments un ministrijas juristi. J. Dūklavs noskaidrojis, ka pēc pašvaldības lūguma uz savstarpējās vienošanās pamata bez juridiski noformētiem dokumentiem, uzticoties pašvaldības vadītājam, atbildes termiņš pagarināts, jo pašai pašvaldībai bija nepieciešams noskaidrot vairākas būtiskas lietas.
“Tā nav godprātīga rīcība, jo šie dokumenti tika gatavoti atbilstoši likuma prasībām,” uzsver J. Dūklavs. Viņš atklāj, ka no Tautsaimniecības komisijas neviena prasība par dokumentu sagatavošanu šajā jautājumā nav saņemta. J. Dūklavs tika uzaicināts uz koalīcijas padomes sēdi, kur piedalās visu pozīcijas partiju vadītāji, lai izskaidrotu situāciju. Līdz ar to koalīcijas padome pieņēma lēmumu šo jautājumu tālāk nevirzīt. J. Dūklavs sola, ka turpmāk Zemkopības ministrija šajā jautājumā vairs nemaisīsies un nekādas aktivitātes vairs neveiks. Taču J. Dūklavs kā ministrs vienmēr aizstāvēšot pašmāju uzņēmējus. Pašlaik Latvijā ir 21 uzņēmums, kas ražo olas. Kā saka pats J. Dūklavs, – “ražo olas dažādas – gan laimīgās oliņas, gan pa pusei laimīgās, gan citādi laimīgas un nelaimīgas”. Viņš uzskata, ka Latvijā būtu nepieciešama vēl kāda ļoti liela ārzemju investoru ražotne. Kas attiecas uz solītām investīcijām, Latvijā ir pietiekami citu iespēju ieguldīt ražošanas jomā. J. Dūklavs min, ka investīcijas nepieciešamas sausā piena ražošanā.
“Ja tajos trakajos laikos Latvijā būtu bijusi vēl kāda sausā piena ražošanas rūpnīca, tad tagad situācija piena tirgū būtu daudz labvēlīgāka. Mums ir tikai divas nelielas šādas ražotnes,” apgalvo zemkopības ministrs.
Noklausoties J. Dūklava teikto, V. A Krauklis uzsver, ka ne viņš pats, ne novada dome līdz šim nav vērsusies nevienā medijā, lai informētu par šo vērienīgu olu rūpnīcas projektu. Paši žurnālisti ir interesējušies par to, un, ja medijs jautā, novada dome atbild. V. A. Krauklis nenoliedz, ka gadījumā ja šis jautājums nevirzīsies uz Saeimu, tad gan viņš runās atklāti. J. Dūklava apgalvojums, ka viņš aizstāv vietējos ražotājus, ir alošanās.
“Kam pieder “Valmieras Piens”, saldumu fabrika “Laima” vai “Rīgas Piena Kombināts”? Latviešiem” Nē! Šie uzņēmumi dod labumu Latvijas tautsaimniecībai, dod darba vietas, iepērk izejvielas un maksā nodokļus, uzsver V. A. Krauklis. Pašvaldības vadītājs uzskata, ka šajā ekonomiskajā situācijā novadā katra darba vieta ir ļoti nozīmīga. Turklāt projekts ar 160 jaunām darba vietām, vai tas būtu latviešu uzņēmums vai kāda cita, ir atbalstāma iniciatīva un nav nozīmes, vai tas pieder latviešiem vai kādam citam.
“Nozīme ir tam, ko tas dod reģionam un Latvijai kopumā,” ir strikts V. A. Krauklis. Viņš atgādina, ka šobrīd Latvijā olas, kuras nav dētas sprostos, ir mazāk kā divi procenti. Jaunajā olu fabrikā ražos tikai tādas olas, tāpēc pārējiem ražotājiem satraukumam nav pamata. Faktiski vietējam ražotājam nav konkurences. Arī pašreizējā situācija Eiropas tirgū esot ļoti labvēlīga un te pietiek vietas vairākiem ražotājiem, kas ir gatavi savu produkciju eksportēt.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

“Prātiņ nāc mājās,” Dūklavs un Krauklis cīnās katrs par savu taisnību

Kategorijas