Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

In memoriam: Skolotāja Irita Tepere vienmēr ļoti gaidīja vasaru

Smiltenes tehnikuma kolektīvs
Noderīgi

2018. gada 4. jūnijs 11:51

6330
In memoriam: Skolotāja Irita Tepere vienmēr ļoti gaidīja vasaru

Irita Tepere

(26.03.1965 – 3.06.2018)

Tuvs cilvēks neaiziet

Viņš tikai pārstāj līdzās būt

Viņš paliek dziļi sirdī

Par avotu, kur mūžam spēku smelties.

(R. Skujiņa)

Darbs, kuru nemainītu ne pret ko. Tā Smiltenes tehnikuma viesnīcu un restorānu programmas vadītāja Irita Tepere vēl pavisam nesen teica par darbu skolā. Skolotāja tehnikumā sāka strādāt 1996. gada 23.oktobrī. Sākumā – par šūšanas skolotāju mājturības specialitātes audzēknēm, pēc tam – par viesnīcu un restorānu programmas skolotāju un vēlāk - par programmas vadītāju. Kad Irita Tepere kā Rīgas Stila un modes profesionālās vidusskolas absolvente atnāca dzīvot uz Smilteni, viņai šī pilsēta un tās cilvēki ātri kļuva tik tuvi un mīļi, ka skolotāja bija gatava nepārtraukti papildināt savas zināšanas un darīt visu iespējamo, lai palīdzētu šai vietai un skolas audzēkņiem augt un pilnveidoties. Irita Tepere vienmēr bija atvērta jauniem izaicinājumiem. Viņas pāri plūstošā enerģija, spēks, un radošums vainagojās ar audzēkņu panākumiem novada un visas Latvijas mērogā. 

Par skolotājas mūža darbu kļuva Smiltenes tehnikuma mācību restorāns, kurā viņa vienmēr pati kopā ar audzēkņiem laipni sagaidīja viesus, vienlaikus palīdzot saviem skolēniem spert pirmos soļus viesmīlības jomā. Irita Tepere no sirds priecājās, ka skolai pavērās iespēja nodrošināt saviem audzēkņiem labu materiālo bāzi, jo viņa vēlējās saviem jauniešiem iedot vislabākās zināšanas. Arī tiem, kam šajā dzīvē nebija paveicies, parādīt ceļu, kas dotu iespēju izrauties no tā, kas reizēm liedz piepildīt sapņus un apgriež spārnus. 

Iritai Teperei ļoti nepatika ārišķības. Ja viņa kādu ielaida savā sirdī, tad tas bija uz mūžu. Ja ko darīja, tad no visas sirds un vēl vairāk… Tikpat prasīga viņa bija arī pret saviem audzēkņiem. Savos izteikumos – tieša un viedoklī – neatkarīga. Audzēkņi, kuri to novērtēja, skolotājai bieži piezvanīja un atbrauca pie viņas ciemos arī daudzus gadus pēc skolas beigšanas. Tās bija Iritas Teperes svētku dienas. Savējos viņa ļoti gaidīja... 

Skolotāja vienmēr ļoti gaidīja arī vasaru, kad viss zied un smaržo, kad ir vairāk laika un iespējas būt kopā ar saviem vismīļākajiem. Viņas pašas iekoptais dārziņš Kamaldiņā bija vieta, kur satikās tuvākie radi un draugi. Saskaņā ar Iritas Teperes dziļāko pārliecību – dzīvē svarīgākās nav materiālās lietas, bet laiks, ko pavadām ar saviem mīļajiem. Būtiskākais ir būt kopā. Šie brīži ir vienīgie, kas paliek…

Paldies skolotājai Iritai Teperei par mūža darbu, par to, ka mums bija lemts viņu satikt un iepazīt! Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem!

Atvadīšanās no skolotājas Iritas Teperes – piektdien, 8.jūnijā, plkst.15.00 no Smiltenes kapu kapličas. 

Lūgums atvadu sveicienam nest tikai grieztos ziedus.

Smiltenes tehnikuma kolektīvs

Kategorijas

Kategorijas