Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kur vajag, tur laternas Valkā nedeg

Aivars Zilbers

2009. gada 15. septembris 09:52

2922
Kur vajag, tur laternas Valkā nedeg

Daži naktī, netērējot savu elektrību, pie loga laternu gaismā var lasīt avīzi, bet pie nozīmīgiem uzņēmumiem ceļš nav apgaismots.

 

Tādus secinājumus izdarījis Valkas novada izpilddirektors Guntis Bašķis, kādu nakti apbraukājot pilsētu un pārbaudot, cik ekonomiski tiek izlietota elektroenerģija ielu apgaismojumam.

 

Daži naktī var avīzi lasītTagad, kad strauji tuvojas gada tumšākais laiks, optimālai elektrības izmantošanai ir liela nozīme.

 

"Man pārmet, ka es pārlieku cenšos ekonomēt izdevumus par elektrību, liekot izslēgt apgaismojumu pulksten 3.00 naktī, bet es pārliecinājos, ka varbūt tas arī nemaz nebūtu jādara, ja mēs apgaismojumu izmantotu saimnieciski," saka G. Bašķis. Viņu apmierina apgaismojums pilsētas centrā, jo tur tas ieslēdzas un izslēdzas automātiski.

 

Šobrīd izpilddirektors ir noteicis apgaismojuma režīmu no pulksten 20.00 līdz vieniem naktī un no pulksten 4.00 līdz sešiem rītā. Pēc viņa domām, dažas laternas varētu ekonomiskāk izmantot.

 

 

"Mikrorajonā pārliecinājos, ka dažās mājās par elektrību nav jāmaksā. Divas laternas stāv abās pusēs pie ēkas un gaismu spiež iekšā pa logiem. Pēc manām domām, tādās vietās pietiktu ar vienu laternu. Turklāt dažas ielas vispār netiek apgaismotas.

 

Stratēģiskie objekti tumsāPiemēram, pilnīgā tumsā atrodas Meža iela, bet tā ved uz vairākiem uzņēmumiem. Turklāt, ja šajā ielā laternas darbotos, diezin vai tās spētu ielu apgaismot, jo gaismai priekšā atrastos krūmi. Tagad vismaz tos esam nozāģējuši. Vispār Valka vairākās vietās man atgādina dziļos padomju gadus, kad svarīgākos objektus vajadzēja slēpt krūmos no amerikāņu izlūkdienesta acīm.

 

Piemēram, Rūjienas ielas katlumāja ir tā ieaugusi krūmos, ka tikai vārtus redz. Aizaugušas ir arī attīrīšanas iekārtas "Nagliņās". Turklāt tur diennakts tumšajā laikā nedeg neviena laterna, bet tas ir stratēģiski svarīgs objekts, kurā nedrīkst ieiet nepiederošas personas.

 

 

Objekta darbinieki nesaprot, ka var iedegt vienu spuldzi, jo arī tad būtu pietiekams apgaismojums. Man objektā pateica, ka nedrīkst gaismu ieslēgt, jo tad iedegšoties astoņas lampas. Vai tad tik grūti ir izskrūvēt pārējās septiņas vai vismaz sešas," neizpratni pauž G. Bašķis. Viņš atgādina, ka reiz jau bija aizdzīta mašīna no objekta teritorijas.

 

 

Pēc izpilddirektora domām, elektroenerģijas izlietojums varētu būt ekonomiskāks un vienlaikus efektīvāks, ja attiecīgo darbavietu strādnieki un vadošie darbinieki izjustu lielāku atbildību. "Man tikai stāsta, ka trūkst naudas, bet jāstrādā ar galvu," apliecina izpilddirektors.

 

 

Viņš nesaprot, kā nozīmīgos objektos taupības nolūkos var vispār neieslēgt apgaismojumu, bet, piemēram, ielu krustojumā pie stadiona gaiši deg vairākas laternas, kaut, pēc izpilddirektora uzskata, tur pietiktu ar vienu. Arī iebraucot pilsētā, tūlīt parādās vairākas degošas laternas, kaut tuvumā nav ēku, tikai zāle un krūmi.

 

 

 

Taču gaisma tāda, ka var iet pa ielu un lasīt avīzi. "Jau pagājušā nedēļā lūdzu divus "Latvenergo" darbiniekus, kuriem uzdots regulēt apgaismojumu, šo lietu nokārtot, bet nekas nav izdarīts. Tagad esmu izveidojis sarakstu, kurās vietās būtu iespējams samazināt apgaismojumu," stāsta G. Bašķis.

 

Arī uzņēmējs Guntars Stalis, kura firma atrodas Meža ielā, uzskata, ka apgaismojuma trūkums līdz vietai, kur atrodas seši uzņēmumi, nav nekas labs. "Iela ir tumša jau vairākus gadus, jo savulaik tur kāda uzņēmuma strādnieki uzrakās elektrokabelim un to sabojāja.

 

 

Es 2002. gadā aicināju citus apkārtējos uzņēmējus kopīgiem spēkiem atjaunot apgaismojumu, bet visi atrunājās ar naudas trūkumu, un tā tas palika," saka G. Stalis. Netālu ir arī uzņēmums "Servilat". Tā īpašniece Inese Semjonova stāsta, ka ražotnes teritorijā izveidojuši paši savu apgaismojumu.

 

Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs skaidro, ka dažviet nepilnīgs apgaismojums ir tehnisku problēmu dēļ. "Diemžēl vairākviet līnijas ir vecas un prasa remontu. Katrā ziņā šis jautājums ir aktuāls. Mums ir pastāvīgi jāseko līdzi, kā izmanto apgaismojumu un jāregulē elektrības izmantošana.

 

 

Vajadzēs samazināt degošo laternu skaitu un varbūt kādu laiku diennakts tumšajā laikā vispār strāvu izslēgt. Zinu, ka tas var apgrūtināt policistu darbu, bet naudas ir tik, cik tās ir," saka K. Albergs.

 

Pērn vairākus projektus apgaismojuma uzlabošanā īstenoja arī bijusī pilsētas dome. Tās toreizējā priekšsēdētāja Unda Ozoliņa stāsta, ka apgaismojums tika atjaunots Poruka, Tālavas ielā un Lugažu laukumā. Kad sākās taupības laiks, dome lika izskrūvēt katru otro spuldzi.