Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Daži vārdi par Valku...

Jānis Andrejs Sīmanis

2018. gada 8. jūnijs 00:00

563
Daži vārdi par Valku...

Valka ir manas Tēvijas goda vārti, gan paplukuši, toties apsargāti un ne jau tauru skaņās, papīru čabās un medaļu grabās ir tas īstais gods.
Manas Tēvijas sākums, ar visu, kas viņā labs un ļauns, īstens un samākslots.
Valka – tā ir vieta, kur reizēm ir kur galvu nolikt, kur lietus ar sniegu nekrīt tai virsū.
Valka ir manas pasaules centrs, jo te taču dzīvoju – es. Tāds sīkums, tāds punkts uz pasaules kartes, bet centrs jau tieši ir – tāds punkts.
Bet Valkas centrs – jā, nu tas gan ir smalki – tas atrodas ārzemēs.
Un šis fakts Latvijas Valkai piedod īpašu nolemtības smaržu un neveiklības piegaršu.
Valgas nomale ar spoku rajoniem, kur lieliem un maziem apgūt dzīves īstenības netīros aspektus.
Valkā – viss kā Latvijā un ne par matu labāk.
Mēs, Tavi piederīgie, mīlam Tevi, Valka, tik, cik tu mīli mūs, kā mākam un cik rocība atļauj.
Nu nav te sava dziesminieka, tik tādi lempīgi, formāli un pavirši apcerētāji.
Valka – tie esam mēs, kas diendienā cits citu sveicinām, kad gadās laba oma, un nepazīstam, kad kāds to samaitājis.
Valka – Latvijas galvaspilsēta,  kad Tēvu Zemei grūti laiki.
Kad Valka pamesta un aizmirsta – skaidrs, ka valsts plaukst un zeļ un dodas Eiropas virzienā.
Valka – tā šaurā ligzda, kur lieliem gariem nav kur izvērsties, kur spārnus vicināt. Tā mājas sajūta, ko apjēdz tikai no gāju putnu ceļiem atgriežoties.
Valka – tā ir vieta, kur vēl tik maz ir izdarīts, kur vēl tik daudz ko darīt, kur īstiem vīriem no īstās puses parādīt, cik viņi vērts, ko spēj.
Kur katra valcēniete mirdz pa gabalu, ko visi redz un apbrīno, kur viņa nav vien pelēks pūļa neuzkrītošs elements.
Kur katrs cilvēks – redzams, apspriežams, vērtējams mērāms, sverams un to darīt – viegli, jo mūsu – maz.
Mums viss vēl priekšā.
No sākta gala – sākt no gala, no jauna, pa jaunam – un tā turpināt.
Valka – jauneklīga, pat bērnišķīga pilsētiņa.
Valka – pirmā modernā Eiropas pilsēta – nekad no pasaules un saviem nikniem nabagiem nav slēpusies aiz mūriem – pilīs, kremļos, cietokšņos vai citadelēs.
Tu – miermīlīga pilsētiņa ar kareivīgu vārdu poļu valodā.
Tu esi mainīga kā meita, pie vīra iziedama, – esi mainījusi vārdu, uzvārdu, tautību, pat pavalstniecību un dzīvesvietu.
Tu neesi viena – to savu galveno tūrisma atrakciju, kur strādāju es, to sauc – Valka II.
Lai dzīvo nākamības Valka – mūsu mūžīgā pavasara zemē – brīva, neatkarīga, stipra un turīga, bērniem svētīta, plaukstoša, zeļoša, kam prieks par sevi un savu darbu augļiem!
Esi sveika! Terviseks! Niech žyje! Prozit, mana Valka!