Sausums turpināsies, badā turot sējumus

2018. gada 8. jūnijs 00:00

115

Pērnā vasara bija slapja, bet šī ir sausa, un ar to ir jārēķinās arī turpmāk, jo pagaidām nav pamata runāt par sausuma perioda beigām, “Ziemeļlatvijai” atzīst LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis.

Ilgstoši valdošais karstais un sausais laiks sit pa lauksaimniecības nozari, – sējumi, it īpaši vasarāji, un lopbarībai paredzētie zālāji nīkuļo. Labība kalst, zāle izdeg. Graudu iekūlums būs mazāks, bet lopiem var pietrūkt kvalitatīvas barības.

Pārsēšana būtu avantūra
Šo pirmdien biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” prognozēja, ka sausuma dēļ vasarāju ražas zudumi šogad vietām Latvijā var sasniegt 80 līdz 90 procentu.
Tas vairāk skar Kurzemi, Vidzemē situācija vēl nav tik skarba, taču, ja sausums turpināsies, tad arī šajā reģionā ar katru dienu kļūs tikai sliktāk, sarunā ar “Ziemeļlatviju” secina Indulis Jansons, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “VAKS” valdes priekšsēdētājs.
VAKS darbojas Vidzemē, arī mūsu novados un tās pamatdarbības sfēra ir graudu un rapša produkcijas pirmapstrāde, uzglabāšana un realizācija.
I. Jansons stāsta, ka sausums ir arī Vidzemē, un lietus, kas šonedēļ nolija, bija par niecīgu, lai sējumi atžirgtu, tāpēc graudu ražas noteikti nebūs tās, ko sākumā lauksaimnieki gaidīja.
“Graudiem vārpā vajadzēja būt kaut kādam svaram, bet šobrīd sausuma dēļ viss būs noteikti mazāks. Trūkst mitruma, tāpēc tiek nomērdēta daļa auga reproduktīvo orgānu. Zudumi ir jau tagad, bet šobrīd ar konkrētiem skaitļiem nav izmērāmi. Jāpagaida, kad sausums beigsies,” piebilst I. Jansons. Vasarāju iespējamu pārsēšanu viņš vērtē kā lielu risku, pat avantūru, jo tā var iekrist otrreiz, un zaudējumi graudaugu audzētājiem būs vēl lielāki, ņemot vērā arī to, ka pret sausumu sējumus nevar apdrošināt.
“Lauksaimnieki lietu nevar ietekmēt. Atliek vienīgi tehnoloģijas, kas uzlabojušās gadu garumā, zināšanas, papildu mēslošana, lai augus uzturētu pēc iespējas labākā formā. Bet, ja sausums turpināsies, arī tas varētu būt lieki,” pieļauj I. Jansons.
Brīdina par
neatgriezeniskiem zudumiem
Diemžēl, uzklausot LTV laika ziņu redaktoru Tomu Brici, jāteic, ka lauksaimniekus vismaz tuvākajās nedēļās negaida nekas iepriecinošs. T. Bricis uzsver, ka pārāk detalizētas laika apstākļu prognozes iedot nevar, taču skaidrs ir tas, ka pavisam noteikti sausumam beigas nav redzamas.
“Ap 13.–15. jūniju varētu būt nokrišņi, taču, visticamāk, tie būs negaisi, nevis plašs, ilgstošs lietus, un būs vietas, kur negaisi trāpīs, un vietas, kur netrāpīs. Tuvākās divas nedēļas būs pamatā ar siltu, brīžiem karstu laiku un ar temperatūru virs klimatiskās normas. Būs sausāks nekā parasti. Taču šis sausums nav nekas ārkārtējs uz vēstures fona. Šā gada maijs bija desmitais sausākais kopš 1924. gada, kad sākās pilnvērtīgi novērojumi,” skaidro T. Bricis.
Viņš arī piebilst, ka šādā vasarā viss aug griezdamies tur, kur cilvēki savus dārzus var aplaistīt, bet lielie sējumi, kur laistīšana nav iespējama, jau neatgriezeniski sāk iet postā.
Ziemāji šobrīd vēl turas, bet sliktāk ir ar vasarājiem. Tie vasarāji, kurus paguva iesēt savlaicīgi, izskatās labi, bet, kas sēti vēlāk, ir jau aizkaltuši. Turklāt labība pie tik augstas gaisa temperatūras sliktāk cero, būtiski samazinot ražas potenciālu. Pašlaik valdošais sausums pasliktina augu spēju no augsnes uzņemt barības vielas, un augšana apstājas. Daudzviet, kur nav lijis jau vismaz divas līdz trīs nedēļas, virsmēslojumu augi praktiski neizmanto, – tas būs iespējams vien tad, kad būs pietiekami nokrišņi.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis, skaidro, ka lielā sausumā graudaugi atmet apakšējās lapas, – tās ātrāk nokalst, līdz ar to samazinās fotosintezējošā virsma un tiek zaudēts ražas potenciāls. “Ja sausuma periods vietās, kur jau tagad tas valda, ieilgs un pastiprināsies, ražas zudumi būs neatgriezeniski. Ļoti rūpīgi jāizvērtē, kādas barības vielas, īpaši mikroelementi, augiem sāk trūkt. Jāatceras - ja uz lapām jau ir labi saskatāmas bojājumu pazīmes, tad barības vielu trūkums ir ļoti liels un dažreiz ko glābt ir novēloti. Tādēļ vislietderīgāk ir laicīgi ņemt augu vai lapu paraugus un sekot barības vielu nodrošinājumam,” iesaka O. Balodis. Jāatceras arī, ka siltuma un sausuma apstākļos īpaši jāvēro laukaugu kaitēkļu attīstība un jāveic to ierobežošana, jo kaitēkļiem šādi apstākļi ir labvēlīgi.

Vienīgā cerība – lietus
“Jau tagad papildmēslojumu dot ir par vēlu. Tur, kur tīrumos ir smilšaina augsne, sējumos ir dzelteni, tukši laukumi,” “Ziemeļlatvijai” stāsta Smiltenes novada Brantu pagasta lauksaimniecības uzņēmuma “Vidzemīte” galvenā agronome Biruta Sorokina.
SIA “Vidzemīte” galvenā nozare ir piena lopkopība, kurai pakārtota augkopība. Sausuma dēļ nekas iepriecinošs nav redzams arī lopbarībai audzēto zālāju laukos. Nopļautie lauki izdeg, kļūst brūni, un var nebūt atāla (jaunās zāles) otrajam pļāvumam.
B. Sorokina stāsta, ka arī āboliņa lauki ir izkaltuši, daudzviet tajos ir tukši laukumi. “Jācer uz atālu. Ja uznāks lietus, atāls būs,” domājot par to, lai lopiem būtu ko ēst, saka agronome un atceras vienreiz sausuma dēļ jau piedzīvotu bada gadu, kad nācās skābbarību “kaut no elles” izraut un samierināties ar skābbarības sliktu kvalitāti, lai tikai lopi izdzīvotu.
Arī Blomes pagasta piena lopkopības saimniecības “Dimanti” īpašniece Sandra Stricka cer uz lietu un priecājas, ka saimniecībā ir vēl pērnā gada lopbarības krājumi.
“Taču daba mūs vairs nelutina. Ar otro un trešo pļāvumu šogad būs problēmas. Tāpat lielas problēmas ir ar iesētajiem jaunajiem zālājiem. Tie kalst,” teic “Dimantu” saimniece.
Pagaidām mierīgāk elpot var tās graudkopības saimniecības, kas vasarājus iesēja salīdzinoši ātri, vēl mitrā zemē, kā Smiltenes pagasta zemnieku saimniecība “Rožkalni”.
“Mēs pagaidām nejūtam problēmas. Taču tāda graudu raža kā pirms viena diviem gadiem šogad arī mums nebūs,” paredz “Rožkalnu” saimnieks Ivars Ādamsons.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sausums turpināsies, badā turot sējumus

Kategorijas