Skolotāja ar neizsīkstošu enerģiju

2018. gada 8. jūnijs 00:00

1058

Vijciema pamatskolas skolotājas Anitas Lotiņas vaļasprieks un aizraušanās ir dārzkopība. Galveno akcentu viņa likusi uz krūmmelleņu aprūpēšanu, bet šogad plāno sākt arī cidoniju audzēšanu. Devāmies noskaidrot, kā viņai klājas šajos darbos un kur mājturības un krievu valodas skolotāju rod enerģiju, ko veltīt saviem skolēniem un vaļaspriekam.

Mērķis nav bijis
kļūt par skolotāju
“Par skolotāju strādāju 25 gadus, tas nav daudz,” secina A. Lotiņa. Viņa ir vijciemiete, bet ar savu vīru Jāni iepazinusies Valkā, kad vēl abi mācījušies vidusskolā. Pēc vidusskolas jaunieši turpināja mācības – Jānis Rīgā, bet Anita – Bulduros. Viņas mērķis nav bijis kļūt par skolotāju, bet dzīve tā iegrozījusies un bijušas dažādas sakritības, ka profesionāla puķkope par skolotāju sākusi mācīties vien pēc tam, kad jau strādājusi skolā. Pirms tam septiņus gadus kopā ar vīru un abiem bērniem dzīvojuši Krievijā.
Uz Krieviju nācies braukt līdzi vīram. “Vīrs Rīgā studēja augstskolā. Pēc gada bija sadale, un manu vīru aizkomandēja uz Krieviju. Tolaik virsnieki pārsvarā dienēja Krievijā, Latvijā maz norīkoja.” Aizbraukuši uz Krieviju ar diviem maziem bērniņiem, no kuriem jaunākais vēl bijis zīdaiņa vecumā. Pēc gada vai pusotra Anita nolēmusi, ka pastrādās bērnudārzā, lai nebūtu diendienā jādzīvo tikai pa māju. Tā viņa sešus gadus nostrādājusi Krievijā par bērnudārza audzinātāju.
“Kad absolvēju Bulduru dārzkopības tehnikumu un biju jau atgriezusies no Krievijas, kādu laiku pastrādāju “Latvijas Krājbankā”, kur aizvietoju darbinieci, kas bija dekrēta atvaļinājumā. Nākamā mana darbavieta bija Vijciema pamatskolā, kur sāku strādāt par mājturības skolotāju, arī aizvietoju kolēģi, kas bija mazuļa auklēšanas atvaļinājumā. Tā sanāca,” Anita saka par savu skolotājas karjeru. Atgriežoties Vijciemā, dārzkopi tur nevienam nevajadzēja. Kad radusies iespēja aizvietot mājturības skolotāju, Anita piekritusi izmēģināt šo piedāvājumu. “Mājturība nebija sveša – zināju, kas jādara, kas jāmāca. Tā nu sāku strādāt skolā un turpināju mācīties jau par skolotāju. Ļoti negribējās braukt uz pilsētu strādāt.” Vaicāta, vai kaut reizi ir nožēlojusi savu izvēli kļūt par skolotāju, Anita atbild pārliecinoši: “Nē!” Mājturība nu kļuvusi par viņas sirdslietu.

Jāgaida – būs kaut kas vai nebūs
Ceļš līdz krūmmelleņu audzēšanai gan nebija sagadīšanās, bet gan tomēr vairāk likumsakarība. “Mani vecvecāki dzīvoja netālu no manas tagadējās mājas. Deviņdesmitajos gados sākās pārmaiņu laiks, kad dalīja un piešķīra zemi. Tolaik tēvs nokārtoja, ka arī mums atvēlēja zemi.” Dzīvojot laukos, Anita sapratusi, ka ir jāsāk kaut kas audzēt, lai varētu apstrādāt zemi. Šo ideju viņa pārspriedusi arī ar saviem kaimiņiem. Vijciemieši vairākkārt vaicājuši, vai viņa neko nesāks audzēt, ja reiz īpašumā ir zeme.
Jau sākumā Anita zinājusi, ka negrib audzēt to pašu ko citi, tāpēc gribējusi pamēģināt kaut ko jaunu. “Mana profesija ir puķkope, un augļu koki jau kaut kas līdzīgs vien ir. Nenobijos, pamēģināju, jo skaidri zināju, ka negribu audzēt kartupeļus vai graudaugus, jo tam nepieciešama lielāka tehnika. Tā sagadījās, ka Lauku atbalsta dienests (LAD) Valkā piedāvāja kursus par krūmmelleņu audzēšanu. Izmantoju iespēju, noklausījos, nopirkām stādus un tā viss aizsākās.”
Kad Anita sāka audzēt un kopt krūmmellenes, to Latvijā jau darīja zemnieks Brenguļu pagastā. Viņš no saviem radiniekiem, kas dzīvo Kanādā, atvedis spraudeņus, ieaudzējis un pielāgojis Latvijas apstākļiem. “Kursos viņš dalījās pieredzē, kā vedis, kā viss aizgājis postā, jo neesot izvēlējies šķirnes, kas būs izturīgas. Gribējis jau visam atmest ar roku, tomēr uz Kanādu pakaļ stādiem aizbraucis vēlreiz, tad veicis tādu lielāku šķirņu atlasi un pētījis, kas varētu pie mums Latvijā izturēt un ieaugties.”
Anita atceras, ka viņai sākums krūmmelleņu audzēšanā bija grūts vairāk psiholoģiski, nevis fiziski. Tas bijis jauns un vēl tikai izpētāms gan pašai, gan apkārtējiem. Skolotāja no daudziem dzirdējusi, ka pirmos trīs gadus mellenēm vispār nebūs ražas. Nāksies tikai ieguldīt līdzekļus, enerģiju, laiku un, iespējams, nekas tā arī neizaugs. “Naudas ieguldījums bija liels, bija jāravē, jāpļauj, jākopj, daudz laika jāpavada un trīs gadus jāgaida – būs kaut kas vai nebūs. Tomēr tam īpaši uzmanību nepievērsu, tikai darīju savu darbu. Ja ir kārtīgi izdomāts, tad lēnā garā viss notiek,” smaidot stāsta Anita.
Liels bija prieks, ka sākumā saņēmusi arī valsts finansējumu. Tas piešķirts, lai būtu vieglāk uzsākt krūmmelleņu audzēšanu. Atbalsts palīdzējis, kā arī motivējis turpināt iesākto un neatmest visam ar roku. “Ar LAD atbalstu esmu īstenojusi dažus modernizācijas projektus. Nav tā, ka lauksaimniekiem tikai sava nauda jāiegulda – ja dara, tad var arī saņemt valsts atbalstu.”
Anitas saimniecībā ir arī siltumnīca, kurā audzē tomātus un citus lauku labumus. Jautāta par kādu īpašu lielogu melleņu pagatavošanas recepti, Anita secina, ka tādas nav. “Joprojām uzskatu, ka vislabāk šīs ogas ir ēst svaigas.” Viņa mēģinājusi spiest sulu – gan tikai no mellenēm, gan kopā ar greipfrūtiem, tomēr svaigas esot visgaršīgākās. Varot arī tās likt saldētavā, lai var panašķēties ziemā. Ražas novākšanas laikā Anitas mājās rīta cēliens sākas jau piecos vai pat vēl agrāk, lai paspētu salasīt ogas un doties uz tirgu. “Man ir svarīgi, ka klients ierodas pie sakārtota galda, kur viss izskatās glīti. Lai nav tā, ka, ierodies tirgū astoņos, nāk pircējs, bet tu vēl tikai kārto preci. Visam jābūt skaisti,” uzsver Anita.

Būs vēl viens pienākums
Šobrīd krūmmellenes vijciemietes saimniecībā aug vienā hektārā. Anita pati kopj, novāc ražu un tirgojas. Melleņu raža katru gadu nav paredzama, jo ir daudzi faktori, kas to ietekmē – laikapstākļi vai kaitēkļi. Ir gadi, kad melleņu krūmiem apsalst zari, un tad raža ir ļoti maza. Pērn gadījies, ka ogas aizmetušās ļoti daudz, taču visas nenogatavojās, līdz ar to cerētā raža izpalikusi. “Godīgi sakot, neesmu rēķinājusi, cik ogu kilogramu gadā sanāk,” atzīst skolotāja.
Šogad Anita nolēmusi izmēģināt kaut ko jaunu – audzēt cidonijas. “Gribējām jau sastādīt, bet sausuma dēļ tomēr nolēmām pagaidīt, jo gribas, lai tās jūtas labi un neizkalst. Gaidām lietu.”
Jaunā kultūra dos iespēju koncentrēties jaunām iemaņām, izzināt to un iepazīt. Cidoniju audzēšanas pievienošana darāmo darbu sarakstam nozīmē, ka būs vēl viens pienākums, kam jāvelta daudz laika un enerģijas. “Jāplāno laiks. Nav jau tā, ka visu paspēj padarīt simtprocentīgi. Skolā, protams, tā nevar, tur ir jābūt visam izdarītam, bet mājas solī kādreiz kaut kas paliek nepadarīts.” Katru gadu viņa domājot, ka rudenī atliks vairāk laika, jo ražas darbi būs beigušies, tomēr kaut kādas “astītes” vienmēr paliekot. Pagājušajā gadā sagadījies tā, ka vēl oktobrī bijis jābrauc uz tirgu, jo ienākusies vēlā raža. Septembrī parasti ir visvairāk darba – gan ogas, gan skola, visam nepieciešams veltīt daudz laika.
“Parasti ir tā, kad beidzas lauka darbi, sākas mācību gads. Šopavasar nepietika laika, lai visiem mellenājiem izgraizītu zarus. Augs jau paciešas, vēl nav sākuši kliegt,” smejoties stāsta Anita.

Ja laiku saplāno,
tad visur paspēj
Papildu visiem darbiem skolotāja vada arī mazpulku un rokdarbu pulciņu. “Šogad ir pieci ļoti aktīvi un darbīgi bērni, kuri visur piedalās un brauc. Skolā ir projektu darbi, kas jāveido vairākus gadus. Sapratu, ka jārosina mazākie bērni, lai viņi var paspēt uzrakstīt darbiņus un kaut ko sasniegt. Otrajā klasē tagad ir saorganizējies tāds domubiedru pulciņš, kas sākuši rakstīt un darboties.”
No nākamā gada Vijciema pamatskolā skolēni mācīsies tikai līdz septītajai klasei. Pēc tam bērniem būs jādodas izglītoties uz Valku vai Smilteni, bet mazpulcēni nolēmuši, ka tie turpinās darbojies Vijciema mazpulkā. “Esam jau norunājuši, ka tiksimies nedēļas nogalēs, lai darbotos, rakstītu projektiņus un varbūt vēl kādam izdosies izcīnīt Sudraba karotīti, kā to jau paveica viena no meitenēm. Tas ir prestižs apbalvojums, tāpēc bērni nopietni strādā un velta tam daudz sava brīvā laika.”
Arī Anita daudz laika pavada kopā ar mazpulka dalībniekiem, savukārt rokdarbu pulciņā viņa savas zināšanas sniedz pieaugušajiem. Skolotāja stāsta, ka bērniem parasti patīk darbi, kas paveicami ātri, jo viņiem grūti saglabāt interesi. Ja jāuztaisa tērps, tad ir pavisam grūti, jo tas prasa daudz laika un enerģijas. Vieglāk strādāt ar 7.–9. klašu meitenēm, jo viņas ir apzinīgas un apņēmīgas. Šogad Vijciema skolā šā vecuma meiteņu ir maz, tāpēc skolotāja rosina darboties arī piektklasnieces.
Aprīlī mazpulkiem bija pasākums, uz kuru bija jādarina tērps. Mazākajām meitenītēm klājies grūtāk, bet viss paveikts. “Tikāmies arī sestdienās un svētdienās, lai šūtu un paspētu. Parasti ļauju visu darīt pašām – pamācu, pastāstu, bet neko nedaru viņu vietā, lai pēc tam kādai nav sarūgtinājuma. Kā tad citādāk iemācīsies, ja nedarīs pašas?”
Vijciema pamatskolas direktores nopelns ir tas, ka skola saņems atbalstu, lai izveidotu amatniecības centru, kuru varēs apmeklēt gan pieaugušie, gan bērni, kuriem būs interese. “Protams, rokdarbu pulciņš un mazpulks arī turpinās savu darbu.” Anita neuzskata, ka ir enerģiskāka un darbīgāka par citiem. Skolas slodze neesot tik liela, krievu valodas un mājturības stundu skaits ir neliels. “Liekas, ka pienākumu ir daudz, bet, ja laiku saplāno, tad visur paspēj būt un viss notiek. ”

Sapratu – man vajag laukus
“Dzīvoju lauku dzīvi un esmu ar to ļoti apmierināta, man tā šķiet interesanta,” uzsver Anita. Skolotājiem pēc septiņiem gadiem sākoties rutīna, tomēr Anitu tā nav skārusi, viņai joprojām patīkot mācīt bērnus. Viņa cenšas katru gadu atrast un savā dzīvē ieviest kaut ko jaunu, uz ko vairāk koncentrēt savu uzmanību, tas palīdz pārvarēt vienveidību mācību programmā. “Šogad, piemēram, paies laiciņš, kamēr apgūšu, kā jārūpējas par cidonijām.”
Anita secina, ka pilsētas dzīve pilnīgi noteikti nav domāta viņai. Pilsētā viņa ļoti ātri sajūtot lielu nogurumu un bezspēku. “Kad gadu dzīvoju Rīgā, strādāju “Rīgas ziedā”. Ļoti noguru. Lai gan dzīvoju nomalē un strādāju siltumnīcā, man vienalga nepatika. Sapratu – man vajag laukus. Nekur es neaizbraukšu – ne uz ārzemēm, ne uz pilsētu,” ar gandarījuma smaidu sejā atzīst A. Lotiņa.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Skolotāja ar neizsīkstošu enerģiju

Kategorijas