“Riedēnu” meitas dejos īpašos brunčos

2018. gada 15. jūnijs 00:00

282

Grundzāles pagasta jauniešu deju kolektīvs “Riedēni” uz lielajiem Dziesmu un Deju svētkiem Rīgā dosies, saposies jaunos Vidzemes tautas tērpos, kas ir ne tikai glīti, bet kuros (konkrēti meitu Ēveles brunčos) ir simboliski “ieausta” mūsu valsts vēsture.

“Meitu brunčiem ir īpašs stāsts, ja vēlaties, uzvaicājiet par to Valkas novadpētniecības muzejā,” stāstot par jaunajiem “Riedēnu” tautas tērpiem, “Ziemeļlatviju” rosināja Inga Ķestere - “Riedēnu” vadītāja un šā kolektīva jauno tautas tērpu darinātāja.

Bija mugurā,
salaulājoties Sibīrijā
“Riedēnu” jaunie 12 tērpu komplekti ir darināti pēc 19. gadsimta otrās puses Ziemeļvidzemes etnogrāfiskā tautas tērpa parauga. Meitām ir uzšūti Ēveles brunči, kuru paraugs ir kārķēnietes Mirdzas Cekules (dzimušas Jendes) 1940. gadā darinātie brunči no viņas tautas tērpa. Mūsdienās šis tērprs glabājas Valkas novadpētniecības muzeja krājumā, saņemts dāvanā no īpašnieces.
Muzeja galvenā krājuma glabātāja Aija Priedīte zina stāstīt, ka, vēl jauna meitene būdama, Mirdza Jende darinājusi savu tautas tērpu un tā brunčus 1940. gadā, absolvējot Rankas Mājturības skolu kā skolas nobeiguma darbu.
“Togad Rankas skolā no Kārķiem mācījās divas meitenes. Otra darināja Kārķu tērpu, tāpēc Mirdza izvēlējās Ēveles tautas tērpu. Kad Mirdzu 1949. gada 25. martā izsūtīja uz Sibīriju, viņa tērpu paņēma līdzi. 1955. gada novembrī Mirdza Sibīrijā apprecējās ar Arnoldu Cekulu, un tautas tērps bija viņas kāzu kleita,” stāsta A. Priedīte.
“Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka Mirdza Cekule joprojām dzīvo Kārķu pagastā un ir sasniegusi cienījamu vecumu – drīz viņai apritēs 95 gadi.
Mirdzas kundzes dēls Aivars Cekuls zina šo stāstu par mammas tautas tērpu un sola mammai izstāstīt, ka pēc tā parauga tapuši brunči Grundzāles “Riedēnu” dejotājām. “Mamma izsūtījumā Sibīrijā bija septiņus gadus. Drīz pēc atgriešanās Latvijā viņa pārcēlās uz dzimto Kārķu pagastu un dzīvo tur visus šos gadus,” stāsta A. Cekuls.
Tagad Mirdzas Cekules tautas tērpa oriģināls ir apskatāms izstādē “Latvijas gadsimts” Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās Rīgā, Brīvības bulvārī 32. Vērienīgākajā muzeju nozares sadarbības projektā kopš valsts neatkarības atjaunošanas ir iesaistījušies 68 valsts, pašvaldību un privātie muzeji, lai sniegtu sabiedrībai ieskatu, kādi notikumi un personības ietekmēja Latvijas simt gadu ceļu un ko vārds “Latvija” nozīmēja dažādos laikos un paaudzēs. Izstāde būs apskatāma līdz 2021. gadam. Pēc tam Mirdzas Cekules darinātais tautas tērps nonāks atpakaļ Valkas novadpētniecības muzeja krājumā.

Jau iznesti skatē un koncertā
Savukārt “Riedēnu” meitas savu tautas tērpu jaunos brunčus, kas darināti pēc Mirdzas kundzes tautas tērpa parauga, jau izrādījušas publikai. Proti, daļa Grundzāles jauniešu deju kolektīva tautas tērpu komplekta elementu bija izgatavoti šopavasar, un “Riedēni” tajos uzposās Smiltenes deju apriņķa skatē un koncertā Grundzālē.
Jaunie 12 tautas tērpu komplekti top projektā “Vidzemes tautas tērpu iegāde Grundzāles jauniešu deju kolektīvam”, ko uzrakstījusi biedrība “Grundzāle 2010” un iesniegusi citā biedrībā – “Lauku partnerība Ziemeļgauja” atklāta projektu iesniegumu konkursā.
““Lauku partnerība Ziemeļgauja” un Lauku atbalsta dienests izvērtēja un apstiprināja mūsu projektu, kā rezultātā tiks iegādāti 12 Vidzemes tautas tērpu komplekti pašdarbības deju kolektīvam “Riedēni”,” informē biedrības “Grundzāle 2010” valdes locekle, projekta vadītāja Inga Ruka. Meitām būs arī jaunas kurpes, puišiem – zābaki.
Projekta mērķis ir dažādot deju kolektīva “Riedēni” priekšnesumus, veicināt jauniešu interesi par latviešu kultūras mantojumu - deju un tautas tērpu, tā komplektēšanas un nēsāšanas tradīcijām.
Projekta kopējās izmaksas ir 7840,80 eiro, no kuriem Lauku atbalsta dienests finansē 7056,72 eiro, savukārt 784,08 eiro ir Smiltenes novada domes līdzfinansējums. Līgums par tautas tērpu izgatavošanu ir noslēgts ar tirgus izpētē izvēlēto pretendentu – Grundzāles pagasta zemnieku saimniecību “Līgotnes”.

Darināšana nodota
meistares rokās
Tautas tērpus “Riedēniem” darina “Līgotņu” saimniece Inga Ķestere, kurai šajā jomā ir liela pieredze. Viņai piepalīdz vedekla Baiba Ķestere, kura “Riedēnu” meitām izšuj smalkus pērļu vainadziņus.
“Jā, var teikt, ka palikušas tikai “astītes”,” piekrīt I. Ķestere. Līdz lielajiem Dziesmu un Deju svētkiem, kas sāksies 30. jūnijā, apjomīgais darbs “Līgotnēs” būs paveikts, rūpīgi, ar lielu atbildību un precizitāti ievērojot sīkākās etnogrāfiskās nianses.
“Riedēniem” darinātie Vidzemes etnogrāfiskie tautas tērpi (meitai un puisim) arī tika pieteikti XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku tautas tērpu skatei kategorijā “Tautas tērps deju kolektīviem”. Tur tie atzinīgi novērtēti un izvirzīti uz noslēguma pasākumu – latviešu tautastērpu parādi, kas 5. jūlijā notiks koncertzālē “Palladium”.
Inga Ķestere darinājusi un komplektējusi tautas tērpus arī citiem amatiermākslas kolektīviem Smiltenes novadā un citos novados, un šie tērpi tiks nēsāti arī šovasar gaidāmajos lielajos Dziesmu un Deju svētkos.Inga “Ziemeļlatvijai” teic, ka tautas daiļamatu prasme viņai bijusi ielikta jau šūpulī un nodota no iepriekšējām paaudzēm. “Ar aušanu mana vecāmamma pelnīja sev maizīti. Mamma bija tautas daiļamata meistare. Rokdarbi visu laiki bijuši man apkārt, ar tiem esmu uzaugusi,” stāsta I. Ķestere un piebilst, ka ir arī daudz mācījusies par tautas tērpu darināšanu un komplektēšanu Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotajos kursos un arī individuāli pie meistariem. Šogad būs gatavi arī Ingas Ķesteres darinātie tautas tērpi Grundzāles pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvam “Rieda” pēc Kurzemes (Rucavas) etnogrāfiskā tautas tērpa parauga.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

“Riedēnu” meitas dejos īpašos brunčos

Kategorijas