Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Valcēniete Māra Bondare-Petersena pilnīgi svešiem cilvēkiem ļauj ieskatīties savā ģimenes ikdienā

Inga Karpova

2018. gada 18. jūnijs 11:54

1476
Valcēniete Māra Bondare-Petersena pilnīgi svešiem cilvēkiem ļauj ieskatīties savā ģimenes ikdienā

 Atvaļinājumu sezonā prāts tā vien nesas biežāk ieskatīties ceļojumu piedāvājumos vai arī iepazīties ar citu pieredzi un pasapņot par vēl neapskatītām vietām. Daudziem atvaļinājums saistās ar atpūtu pie ūdeņiem, laiski zvilnot un malkojot atspirdzinošus aukstus dzērienus. Taču starp mums ir cilvēki, kuriem ceļojums ir viens no dzīves lielākā sapņa piepildījumiem. Viņiem tas nav tā vienkārši doties uz kādu Eiropas kūrortu vai eksotisku valsti un tur dažas nedēļas atpūsties, bet gan tas ir ceļojums apkārt pasaulei vairāku gadu garumā. Mums – “Ziemeļlatvijas” veidotājiem – bija iespēja redakcijā Valkā satikties ar 27 gadus veco Argentīnas iedzīvotāju, pēc profesijas arhitektu, pasaules apceļotāju Tomasu Erviti. Iepazīstoties ar viņa pieredzi, iespējams, kādam tā būs kā ierosme un vēlme ļauties kaut kam tikpat neprātīgam un aizraujošam. 

Tiekas kā svešinieki, 
šķiras kā draugi

Mūsu tikšanās notika, pateicoties valcēnietei lauksaimniecei Mārai Bondarei-Petersenai, kura trīs gadus aktīvi darbojas pasaulē populārā kustībā, kas ceļotājiem   piedāvā iespēju apmesties un dzīvot ģimenē. Mārai kā pamudinājums iesaistīties šajā kustībā bija Anglijā dzīvojošā draudzene, kura to dara jau ilgus gadus. Sākotnēji valcēniete necerēja, ka kāds vispār iedomāsies atbraukt uz Latvijas pierobežu un būs ieinteresēts iepazīties ar dzīvi un iedzīvotāju ieradumiem. Viņa saprot, ka Valka nav ne Rīga, ne arī, piemēram, Vidzemes pērle Cēsis, bet dzīvē pierādās, ka šaubas jāmet pie malas un jārīkojas. Šo trīs gadu laikā pie Māras ciemojušies jau vismaz 50 ceļotāji – pilnīgi sveši cilvēki, kuriem Māra ļauj ieskatīties savā ģimenes ikdienā, kopā vakariņot un brokastot un apskatīt Valku un Valgu. Māras piedzīvotais apliecina, ka šie cilvēki nav prasīgi –  galvenais, lai jumts virs galvas un iespēja nomazgāties. Viņi šādu iespēju izvēlas, ne jau lai taupītu naudu, bet viņiem ir vēlme kaut nedaudz pabūt starp vietējiem iedzīvotājiem un iepazīt paradumus un dzīvesveidu. Šie cilvēki ir pārliecināti, ka, ceļojot ar tūrisma kompānijām, nekad nebūs iespējas iepazīt reālo dzīvi. Turklāt, kopš Mārai ir divi bērni, viņai vairs nav iespēju tik daudz ceļot, tāpēc uzskata, ka, uzņemot savās mājās ceļotājus, pasaule nāk pie viņas. Arī bērni, redzot un iepazīstot šos ciemiņus, dzird un mācās valodas, klausās aizraujošus stāstus, kas bagātina iztēli un rosina domāt, cik dažādi ir cilvēki un plaša pasaule.   
“Ar ceļotājiem tiekamies kā svešinieki, bet šķiramies kā draugi,” priecājas viesmīlīgā un pasaulei atvērtā valcēniete. Viņa ar Tomasu satikās, pateicoties tikai vienai saņemtajai telefona īsziņai no argentīnieša, kurš izteica vēlmi vienu nakti pārnakšņot Valkā. Iepazīstoties ar Tomasu, Mārai šķiet, ka viens otru pazīst jau ilgāku laiku, jo ir līdzīgi domājoši cilvēki.

Ceļo bez konkrēta plāna 
Sarunā iesaistās arī Tomass, stāstot, ka viņš savu pasaules apceļošanu sācis februārī, dodoties uz Krieviju. Pēc tam – uz Somiju, Igauniju un Latviju. Tomass vienmēr ir gribējis ceļot. Visgrūtākais bija pieņemt lēmumu par ceļojuma sākumu un paziņošana vecākiem. To viņš izdarījis tikai pēc tam, kad nopircis lidmašīnas biļeti. Ceļojums sākās ar trīspadsmit stundu garu lidojumu no Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas uz Spānijas galvaspilsētu Barselonu. Tālāk sekoja lidojums uz Maskavu.
“Krievijā pabiju 20 dienas. Krievi ir laipni cilvēki, kuri nerunā angliski. Iepazinos ar kādu meiteni, kura man devās līdzi uz Murmansku kā gids. Man bija līdzi ziemas apģērbs, kuru pēc tam atdevu labdarībai,” stāsta ceļotājs. Viņš skaidro, ka ar Argentīnas pasi viņam nav nepieciešama iebraukšanas vīza Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, arī Eiropas valstīs. Argentīnietis ar savu pasi 90 dienas drīkst uzturēties katrā no valstīm.   
Tomass atklāj, ka viņam nav ceļojuma plāna, viņš vienkārši ļaujas izaicinājumam. Ceļotājam gan esot doma par Āzijas valstu apmeklējumu, bet viņš atzīst, ka nezina, kurā pasaules vietā atausīs rīts. Būdams īsts savas valsts pārstāvis, viņam ir svarīgs futbols, jo viens no pasaules pašiem labākajiem futbolistiem ir argentīnietis Lionels Mesi, kas spēlē Spānijas valsts izlasē. Ceļojuma somā Tomasam līdzi ir Argentīnas izlases krekls, kuru viņš sapņo uzvilkt 2018. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā, kas pirmo reizi notiks Krievijā no 14. jūnija līdz 15. jūlijam. Pirms atgriešanās Krievijā, Tomass apskatīs Poliju un Baltkrieviju. Pēc futbola argentīnietis ar vilcienu dosies uz Tālajiem Austrumiem. Sarunājoties ar atvērto un pozitīvo Tomasu, brīnos, kā iespējams ceļot tikai ar vienu pavisam nelielu mugursomu. Interesējos, vai viņam ir saziņas līdzekļi ar interneta pieslēgumu. Tomasam somā ir dators un telefons ar interneta pieslēgumu. Viņam ir savs Instagram konts, kuram var sekot, lai redzētu, kurā pasaules malā atrodas aizrautīgais ceļotājs. Ar ģimeni viņš regulāri sazinās aplikācijā WhatsApp, kā arī izmanto bezmaksas interneta pieejas punktus. Tuvinieki un draugi uzzina par Tomasu, sekojot līdzi ierakstiem un fotogrāfijām sociālajos tīklos. 

Argentīnā matē vieno cilvēkus

Lai šādi ceļotu, izmantojot gaisa un vilcienu satiksmi, ir jābūt finansējumam. Jautāju, kā Tomasam tas izdodas. Pēc studijām vairākus gadus strādājot arhitektu birojā, Tomass dzīvojis taupīgi un veidojis uzkrājumus. Domājot par ceļojumu uz Irānu un Pakistānu, viņš cer, ka izdosies atrast īstermiņa apmaksātu darbu. Turklāt viens no projektiem, kāpēc Tomass apceļo pasauli, ir tas, ka viņš ceļā satiktos ļaudis iepazīstina ar argentīniešu nacionālo dzērienu  matē un kopā to bauda. Viņam ceļasomā ir no mājām paņemti trauki, no kuriem argentīnieši dzer matē. Tie ir viegli, gatavoti no izgrebta ķirbja. Šie matē trauciņi var būt no dažādiem materiāliem – arī no stikla, metāla, bet no ķirbja pagatavotie ir interesanti un viegli. Tomass stāsta, ka Argentīnā matē dzer 99 procenti iedzīvotāju. Dzēriens ir līdzīgs tējai, tikai ar kofeīnu. To gatavo no auga, kas aug Argentīnas ziemeļaustrumos. Argentīnietis uzsver, ka matē nekad nedzer viens pats, bet kopā ar ģimeni vai draugiem. Trīs ceturtdaļas trauciņa tiek piepildītas ar matē pulveri, to aplej ar karstu ūdeni. Pēc tam no viena trauka dzērienu bauda visi, kas sapulcējušies uz vakaru, līdzīgi kā indiāņi pīpē miera pīpi. Argentīnā aicinājums padzert matē ir aicinājums būt kopā. Latvijā tas varētu būt kā kopā iedzert alu vai vīnu. Tomassm dzerot matē ar ceļojumā satiktajiem cilvēkiem, filmē video, kurā vēro viņu reakciju un atsauksmes par šo dzērienu un īpašo rituālu. Argentīnā viens no matē zīmoliem ir “Šerba matē”. Turklāt visās vietās Tomass cenšas atrast veikalus, kur tirgo matē. Piemēram, Argentīnā 500 gramu matē iepakojuma maksā tikai vienu eiro, Itālijā – trīs eiro, bet Somijā – pat 12 eiro. Tomass cer, ka, popularizējot šo konkrēto zīmolu, viņam izdosies iegūt sponsora finansējumu savam ceļojumam apkārt pasaulei. Kopā ar Māru interesējamies, kur Tomass dabūs jaunu matē iepakojumu, kad viņam beigsies līdzpaņemtais. Viņš par to īpaši neuztraucas, jo matē ir atradis arī Rīgas veikalos.

Pietrūkst ēdienu 
no liellopu gaļas

Pirms sarunas ar “Ziemeļlatviju” Māra argentīnieti aizveda uz tikšanos ar Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas audzēkņiem. Tomass atzīst, ka Latvijā,  līdzīgi kā viņa dzimtenē, skolēni sēž solos vai nu pa vienam, vai pa diviem. Kā nu kurā skolā. Klasēs gan esot daudz vairāk skolēnu nekā, piemēram, Valkā. 
Apskatot dvīņu pilsētas Valku un Valgu, Tomass atzīst, ka viņam kā ceļotājam tas bijis interesanti, kā var dzīvot vienā pilsētā divās valstīs. Tomass pabija arī Valkas novadpētniecības muzejā un kopā ar Māru izstaigāja Pedeles dabas taku un apskatīja Staļina laika celtni – Valgas dzelzceļa staciju. 
Interesējos, vai, ceļojot vienam, neuznāk skumjas vai cilvēciskas bailes. Tomass uzskata, ka viss ir kārtībā un neļaujas liekai melanholijai, bet ir atvērts un pozitīvs, tver un iepazīst visu jauno. Viņš nebaidās arī stopēt, jo parasti viņam ceļā trāpās labsirdīgi ļaudis. No Valkas Māra argentīnieti aizveda uz Valmieru, kur viņu jau sagaidīja nākamais apmešanās vietas piedāvātājs. Tomass pārliecinājies, ka mazās pilsētās salīdzinoši ir daudz vieglāk atrast viesģimeni. Daudz sarežģītāk tas ir lielajās pilsētās, piemēram, Maskavā. Ja neizdodas atrast apmešanās vietu, Tomass nakšņo hostelī.
Ceļojot apkārtpasaulei, reizēm Tomasam pietrūkst argentīniešu iecienītās liellopu gaļas. Īpaši viņam kārojas pēc dzimtenē gatavotās milanesas jeb panētas liellopu filejas. Pietrūkst arī matē dzeršanas katru dienu ar draugiem un ģimeni. Dzīvojot pie Māras, Tomass valcēniešiem pagatavojis argentīniešu iecienītu saldo ēdienu – baltmaizes pudiņu jeb pudin de pan. Tas bijis vienkārši pagatavojams saldais ēdiens, kā sastāvdaļas izmantojot saceptu baltmaizi, pienu, olas un daudz karamelizēta cukura. Māra atzīst, ka tas bijis ļoti salds, bet garšīgs. Savukārt Māra pagatavojusi ierastās vakariņas, kādas ikdienā pēc darba tiek ēstas – cepti no pusdienām pāri palikušie kartupeļi, vistas fileja un sēņu mērce. Bija arī zaļie lapu salāti un sulas dzēriens.
“Priecājos, ka satikos un iepazinos ar Māras ģimeni. Mēs Argentīnā tiekoties sabučojamies. Arī vīrieši ar vīriešiem. Latvijā tā nav,” novērojis Tomass. Taču katrai tautai ir savas tradīcijas un īpatnības, kuras Tomass respektē, paturot prātā savai Argentīnai raksturīgākās iezīmes. 
Šķiroties no Tomasa, viņš saulaini smaida un pateicas par iespēju pabūt redakcijā. Savukārt mūsos radās pārliecība, ka drosmīgajiem pasaule ir pie kājām un Tomasam noteikti izdosies īstenot savu sapni, jo viņš vienkārši ir ļoti labs cilvēks.