Pašvaldību pārstāvji Valkā spriež, kā izmantot armijas atstātos objektus

2009. gada 13. septembris 08:34

1295

Pašvaldību pārstāvji Valkā spriež, kā izmantot armijas atstātos objektus

Ilgi aizmirstībā atstātie kādreizējie padomju armijas bunkuri pie Tēraudskolas Valkā nokļuva novada domes un Valgas lēmējvaras pārstāvju uzmanības centrā.

Abu pašvaldību pārstāvji un vairāki novada deputāti ar kabatas lukturīšiem rokās izstaigāja pazemes ejas, lai iepazītos ar bunkuru pašreizējo stāvokli un tad domātu, ko ar šiem objektiem darīt nākotnē.

Bijušajā tālvadības centrā atkritumiNovada domes Attīstības un projektu vadības speciālists Ernests Lībietis stāsta, ka projektā "Valkas - Valgas atraktivitātes uzlabošana" līdz 2013. gadam ir paredzēta tehniskā projekta izstrādāšana bunkuru sakārtošanai.

"Vairāki deputāti un arī novada pašvaldības darbinieki atzinās, ka padomju armijas pamestajās pazemes ejās nav bijuši un nezina, cik lielas un kādā stāvoklī tās ir. Tādēļ nolēmām šo objektu apskatīt," saka E. Lībietis.

Pašvaldību pārstāvjus pavadīja valcēnietis Mihails Moseičuks, kurš kādreiz strādājis bunkuros. Kā zināms, tajos atradās padomju armijas sakaru mezgls un raķešu vadības centrs.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs ir noskaidrojis, ka no vadības centra tika koordinēts raķešu virziens pat Saratovas poligonā. Kā atceras aculiecinieki, pie Tēraudskolas atradusies karavīru ēdnīca, bet pašā skolas ēkā bijis izveidots pirts baseins, kurā itin bieži paticis plunčāties augsta ranga krievu virsniekiem.

Tagad no kādreizējās godības nekas nav palicis pāri. Bunkuru apmeklētājiem pa kāpnēm pazemē bija jānokāpj ļoti uzmanīgi, jo grīdu klāj biezs stikla lausku, tukšu pudeļu un netīrumu slānis. Jau pirmajās minūtēs visiem bija skaidrs, ka jāiegulda liels darbs, lai šos pazemes kazemātus padarītu drošus un sabiedrībai pieejamus.

"Viena no nākotnes vīzijām ir tāda, ka te varētu būt neliela kinozāle vai klubs jauniešiem, vispār kaut kas tāds, kas saistīts ar izklaidi. Bunkuri varētu būt arī interesants tūrisma objekts, tikai jāveic liels darbs, lai visas ejas iztīrītu, izlauztu nevajadzīgos dzelžus un iznestu laukā. Nemaz nezinu, kā tas izdarāms, jo, cik zinu, bunkuri būvēti arī tādēļ, lai tajos varētu patverties atomkara gadījumā. Tas nozīmē, ka konstrukcijas ir stipras," spriež G. Bašķis.

Bunkuru atjaunošana - dārgs prieksViņš uzskata, ka par bunkuru saglabāšanu vajadzējis domāt, tiklīdz tos atstāja armija. Tad problēmu būtu mazāk un tagad Valka varbūt varētu lepoties ar tikpat nozīmīgu vēsturisko objektu kā Līgatnes bunkurs. Tagad uzreiz grūti aprēķināt, cik daudz naudas vajadzēs izdot, lai visu sakārtotu.

To, ka objekta sakārtošana būtu ļoti dārga, atzīst arī K. Albergs. "Pagaidām mēs tikai iepazīstamies ar bunkuru stāvokli. Konkrētu lēmumu par to nākotni nav, jo pazemes eju atjaunošana prasa lielu naudu," saka K. Albergs.

E. Lībietis uzskata, ka vispirms jāizdara tie darbi, kas neprasa pārlieku daudz līdzekļu. "Vispirms bunkuri jāiztīra un jāievelk tajos elektrība. Pēc tam domāsim, ko ar tiem tālāk darīt," saka E. Lībietis.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pašvaldību pārstāvji Valkā spriež, kā izmantot armijas atstātos objektus

Kategorijas