Vasaras atpūtas vietā – darbs un vēlme nopelnīt

2018. gada 22. jūnijs 00:00

563

Vasaras atpūtas vietā – darbs un vēlme nopelnīt

Strauji beigām tuvojas pirmais skolas vasaras brīvlaika mēnesis. Daudzi skolēni atpūtas vietā izvēlējušies iespēju pelnīt naudu. To var īstenot, pateicoties Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotajiem nodarbinātības pasākumiem vasaras brīvlaikā. Uz tiem var pretendēt jaunieši, kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālajās vai profesionālajās izglītības iestādēs.

Par to, kā jauniešiem veicies ar darba sameklēšanu un kāda ir darba devēju atsaucība, “Ziemeļlatvijai” stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Valkas filiāles nodarbinātības organizatore Linda Ščerbane.
Viņa norāda, ka šovasar skolēni Valkas, Smiltenes un Strenču novadā varēja pretendēt uz 103 darba vietām, kuras piedāvāja desmit darba devēji. Savukārt šogad uz nodarbinātības pasākumu vasaras brīvlaikā elektroniski NVA mājas lapā reģistrējušies 172, pērn – 150 jaunieši. Tas liecina, ka interese strādāt vasarā pieaug. Pašlaik visas darba vietas ir aizpildītas. Skaidrs, ka visus, kuri reģistrējušies nodarbinātības pasākumā, ar darbu vasarā nevarēs nodrošināt, bet skolēni var paši mēģināt vienoties ar darba devējiem par iespēju strādāt. Pēc L. Ščerbanes teiktā, darbiniekus vasaras mēnešos joprojām gaida SIA “Madara ‘89”, SIA ”efn Nord” un SIA “Valkas meliorācija”. Piemēram, SIA “Madara ‘89” ir vajadzīgi noliktavas strādnieki, SIA “efn Nord” – detaļu montētāji, bet SIA “Valkas meliorācija” – strādnieki vietējā kūdras purvā. L. Ščerbane uzskata, ka NVA Valkas filiāles apkalpojošā teritorijā desmit darba devēji, kuri piedāvā skolēniem iespēju strādāt, ir salīdzinoši maz. Viņa rosina jauniešus pašiem būt uzņēmīgiem un drosmīgiem un uzrunāt, piemēram, veikalu vadītājus vai pieteikties uz sarunu ar uzņēmuma vai firmas vadītāju. Tie skolas jaunieši, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, varētu atrast darbu tirdzniecības nozarē. Izpētot datus, L. Ščerbane secina, ka, salīdzinot ar 2017. gadu, šogad jaunieši jau no gada sākuma paši ir interesējušies, kad sāksies elektroniskā reģistrēšanās NVA mājas lapā, daudzi paši vienojušies ar darba devējiem. Taču viņas pieredze liecina, ka reģistrēšanās sākumā aktivitāte ir lielāka, bet, piemēram, augustā vēlme strādāt jauniešiem tomēr samazinās.
L. Ščerbane atzīst, ka pārsvarā darbu vasarā jauniešiem nodrošina tie darba devēji, kuri šajā NVA aktivitātē iesaistījušies vismaz trīs četrus gadus un sapratuši, ka algot skolu jauniešus nav nekas ārkārtējs, bet gan ieguvums. Šogad pirmo reizi darbu vasarā jauniešiem piedāvā, piemēram, SIA “K” Valkā un Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīca. Jau tagad esot skaidrs, ka smiltenieši nākamgad piedāvās darbu ne tikai vienam jaunietim, bet vairākiem, kuri varēs uzkopt telpas un veikt citus nepieciešamos apkalpojošā personāla pienākumus. Kā pozitīvs piemērs tiek minēts, ka šovasar Valkas novada dome piedāvā 11 darba vietas. Lai gan tās ir pusslodzes, tomēr ieguvēji būs ne tikai pilsētnieki, bet arī Ērģemes un Kārķu pagastā dzīvojošie skolēni. Ērģemē un Kārķos darbs vasarā būs garantēts kopumā četriem skolēniem. Šovasar arī Strenču novada dome 15 skolēniem piedāvā darbu uz pusslodzi gan pašos Strenčos, gan arī Sedā.
Ne tikai darba devēji, bet arī paši darba ņēmēji pozitīvi vērtē savu priekšrocību strādāt un nopelnīt. NVA Valkas filiāles darbinieki saņēmuši atzinīgus vārdus par akciju sabiedrību “Smiltenes Piens”, kura piedāvā darbu pienotavā Smiltenē un Blomē kpumā 15 jauniešiem.
Pozitīvas atsauksmes ir arī par auto detaļu montāžas uzņēmumu SIA “efn Nord” Valkā, kur šomēnes strādā 10, un arī pārējos vasaras mēnešos strādās vēl 20 skolēni. Uzņēmuma vadītāja Kristīne Simonova atzīst, ka vasarā nodarbinātie skolēni ir attaisnojuši uz viņiem liktās cerības. Nenoliedzami, sākot strādāt, ir jāsaskaras ar grūtībām, jo dažiem jauniešiem šķiet, ka algots darbs un veicamie pienākumi ir kas līdzīgs viņu ierastajiem “tusiņiem”, bet, kad tiek izskaidroti pienākumi un kāds laiks nostrādāts, tad paši jaunieši secina, ka darbs ir atbildība. K. Simonova stāsta, ka vasaras mēnešos nodarbinātie skolēni strādā rīta maiņā, kas sākas pulksten 6. Neesot nemaz tik viegli no rītiem piecelties, tāpēc jauniešu motivēšanai der arī netradicionālas metodes. Piemēram, ražošanas vadītājs Kristaps Purmalis saderējis ar jaunajiem darbiniekiem, un, ja viņš derības zaudē, visiem desmit pērk saldējumu. Derību iemesls bijis, lai jaunieši maiņā ierodas laikus, bez kavēšanas. K. Simonova uzskata, ka 95 procentos gadījumu ar jauniešiem viss ir vislabākajā kārtībā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vasaras atpūtas vietā – darbs un vēlme nopelnīt

Kategorijas