Der zināt

2018. gada 26. jūnijs 00:00

Kas jāzina par papildu dienām pie ikgadējā atvaļinājuma?

Strādājošajiem, saskaņā ar Darba likumu, ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, taču daudzi iedzīvotāji joprojām neslēpj pārsteigumu, uzzinot par pienākošos papildu atvaļinājumu saistībā ar atpūtas laikā iekritušajām svētku dienām un vecāku statusu.
Uz jautājumiem atbild Valsts darba inspekcijas Sabiedrisko attiecību nodaļas eksperte Megija Ekkerte.

Vai sievietēm, kuras atgriežas darbā no dekrēta atvaļinājuma, laiks par būšanu mājās kopā ar mazuli (bērna kopšanas atvaļinājumu) tiek skaitīts un par to laiku piešķir atvaļinājums?
Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku ieskaita laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, savukārt bērna kopšanas atvaļinājuma laiku neieskaita. Sievietei pēc viņas pieprasījuma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja.

Kādos gadījumos ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarina?
Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ir jāpagarina par svētku dienām, ja tās iekrīt atvaļinājuma laikā. Šādā gadījumā atvaļinājums ir pagarināms par kalendārajām dienām. Valstī noteiktās svētku dienas ir noteiktas likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”.
Kādos gadījumos darbiniekam pienākas papildu atvaļinājums, kuru var izmantot neatkarīgi no ikgadējā atvaļinājuma?
Atbilstoši Darba likuma 151. panta 1. daļai ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir: darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, – trīs darba dienas; darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, – ne mazāk kā trīs darba dienas; darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, – ne mazāk par vienu darba dienu. Papildatvaļinājumu par bērniem var izmantot abi vecāki. Tiesiskais regulējums neparedz šīs papildatvaļinājuma dienas piesaisti konkrētam datumam, tādējādi vecāki var paņemt brīvu, piemēram, 1. septembrī. Papildatvaļinājuma diena pienākas ikvienam bērna vecākam, kas, iesniedzot iesniegumu, var darba devējam uzrādīt apliecinošu dokumentu, ka ir bērna tēvs vai māte un bērns vēl nav sasniedzis 14 gadu vecumu. Darba likums nenoteic, ka 1. septembrī darba devējam vecākiem, kuriem bērni uzsāk skolas gaitas, obligāti jāpiešķir brīvdiena. Tomēr darba devējs saviem darbiniekiem var noteikt labvēlīgākus noteikumus, nekā to paredz Darba likums.
Par papildatvaļinājumu skaitu un to piešķiršanas kārtību darbinieks un darba devējs var atsevišķi vienoties arī darba līgumā, koplīgumā, kā arī iestādes vai uzņēmuma darba kārtības noteikumos vai citā iekšējā dokumentā.

Kā elektroniski nosūtīt iesniegumu slimības pabalsta piešķiršanai?

Kopš E-veselības sistēmas ieviešanas, kad darbnespējas lapas tiek atvērtas un slēgtas elektroniski, iedzīvotājam, kuram bijusi B darbnespējas lapa, vairs nav obligāti jādodas uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) vai vienoto valsts un pašvaldības pakalpojumu centriem pašvaldībās. Iedzīvotājs iesniegumu, atzīmējot un automātiski pievienojot atbilstošo noslēgto darbnespējas lapu, var nosūtīt no sev ērtākās vietas un ērtākajā laikā, izmantojot e-pakalpojumu. Vienīgi ir jāprot darboties portālā “Latvija.lv”, kur meklētājā jāatrod pakalpojums “E-iesniegums VSAA pakalpojumiem”.
Lai izmantotu portālu, iedzīvotājam jābūt portālā reģistrētam lietotājam vai jāautentificējas ar internetbankas starpniecību.
Pēc tam portāla lietotājam jāatzīmē iesnieguma veids – “E-iesniegums slimības pabalsta piešķiršanai vai pārrēķināšanai”. Nospiežot pogu “Turpināt”, būs jāizpilda iesniegums, norādot, ka vēlas slimības pabalsta piešķiršanu, jāatzīmē atbilstošā slēgtā darbnespējas lapa, jānorāda konta numurs, kontaktinformācija, kā arī saziņas veids, kādā iesniedzējs vēlas saņemt informāciju no VSAA par pieņemto lēmumu.
Vēl iedzīvotājam obligāti jāatzīmē, kā viņš vēlas saņemt ziņojumu par pakalpojuma izpildi – tas var būt pats portāls “Latvija.lv”, vēstule pa pastu vai klātienē VSAA nodaļā. Tāpat obligāti jāapstiprina, ka slimības laikā iedzīvotājs neguva nekādus ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, kā arī jāapliecina, ka sniegtā informācija ir pareiza un patiesa.
E-iesniegumu VSAA elektroniski var iesniegt arī citiem pabalstiem – bērna piedzimšanas, bērna kopšanas, ģimenes valsts pabalsta, maternitātes, paternitātes, bezdarbnieka, apbedīšanas pabalstiem un pārrēķiniem, invaliditātes pensijas piešķiršanai un citiem. Pavisam ir 21 iesnieguma veids.

Biežāk apdrošina veselību un auto

Tas, ka reģionu iedzīvotāji pret savu īpašumu un veselību izturas vieglprātīgāk nekā galvaspilsētā, ir tikai mīts, liecina apdrošinātāju dati. Latvijas reģionos dzīvojošie aizvien labāk apzinās brīvprātīgās apdrošināšanas radīto drošības izjūtu un ar katru gadu apdrošināto īpašumu, automašīnu un negadījumu un ceļojumu parakstīto prēmiju skaits pieaug. Arī aizvien vairāk uzņēmumu saviem darbiniekiem izvēlas iegādāties veselības apdrošināšanas polises, informē apdrošināšanas uzņēmumi.
Dati rāda, ka ārpus Rīgas apdrošinātāji visvairāk atlīdzību izmaksā par veselības un automašīnu KASKO apdrošināšanu. Kompensācija par ārstniecības un sporta nodarbību izdevumiem veido 31% no izmaksātajām summām. Savukārt KASKO apdrošināšanai, kas ir otrs populārākais brīvprātīgās apdrošināšanas veids, novirzīti 27% no visām pērn izmaksātajām atlīdzībām, kas ir pat vairāk, nekā izmaksāts transportlīdzekļu obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) īpašniekiem.
Tāpat svarīgi pieminēt, ka aizvien vairāk fizisko personu apdrošina nekustamo īpašumu un iegādājas nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises. Redzot, kā apdrošināšana grūtos brīžos ir palīdzējusi tuviniekiem vai kaimiņiem, ar katru gadu vairāk cilvēku apdrošina mājokļus, automašīnas, kā arī paši apdrošinās pret nelaimes gadījumiem.
Apdrošināšanas kompānija “BTA” uzskata, ka apdrošināšanas popularitāti veicina arī efektīvā un ātrā atlīdzību pieteikumu izskatīšana. Īpaši aktīvi cilvēki apdrošinās valsts rietumos, kur pērn parakstīto prēmiju apjoms audzis par 12%. Daudziem reģionālajiem uzņēmumiem par ikdienišķu lietu kļuvusi veselības apdrošināšanas polišu iegāde darbiniekiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Der zināt

Kategorijas