Būt stipriem garā

2009. gada 12. septembris 10:49

789

Gadās lasīt publikācijas, kuras gribas ieteikt izlasīt citiem. Pie šādiem darbiem vēlos pieskaitīt Annas Žīgures eseju, kas publicēta "Latvijas Avīzē" 3. septembra numurā.

Kaut ko tādu uzrakstīt var tikai dziļi inteliģents cilvēks, un es patiesi jūtu, ka autores gēnos runā viņas vectēva un vecmāmiņas sirdsbalss, jo par īstu inteliģentu cilvēks kļūst tikai trešajā paaudzē.

Pirms dažiem gadiem esam lasījuši Annas Žīgures rakstus, kas visādu "lietussargu revolūciju" uzplūdā vismaz mani ne sevišķi pārliecināja. Tagad es redzu atkal to Anniņu - tā mēs viņu saucām Rakstnieku savienībā -, kura klusi un neuzkrītoši koordinēja Tautas frontes tapšanas darbu, ar padomu palīdzot gan Jānim Peteram, gan Dainim Īvānam. Nekādu intrigu, nekādu sektantisku konfliktu.

Kuri ir tie ļaudis, kas visskaļāk vaimanā par krīzi? Un autore atbild, ka tie ir vakardienas - sauktu par treknajiem gadiem - veiksminieki. Jā, patiesi, tie nekustamo īpašumu spekulanti, kuri miljonus gandrīz ar lāpstām šķipelēja, tagad tuvu izmisumam. Un piebildes veidā der atgādināt Ivara Godmaņa teikto, ka krīze pāries, bet tā, kā bija, vairs nebūs nekad. Būs citādi, un cerēsim, ka labāk un taisnīgāk. Uz to mūs visus aicina arī Anna Žīgure.

Vērtējot aizvadīto gadu politisko eliti, par vairumu no "stiprajiem vīriem" gribas atgādināt profesora Paula Dāles pasen rakstīto: "Ir cilvēki ar stipru un cietu raksturu, dzelzs gribu, kurus nekas nevar atbaidīt no uzņemtās gaitas un rīcības, un tomēr viņu vidū var būt ļoti aprobežotas un neinteliģentas personas."

Andra Šķēles uznāciensBijušā premjera un Tautas partijas dibinātāja kredo bija: vadīt valsti kā lielu daudznozaru uzņēmumu. Arī praktiskajā politikā Tautas partija ir pārstāvējusi Latvijas uzņēmēju jeb biznesmeņu intereses. Tā kā pēcsociālisma periodā liela daļa sabiedrības uzņēmējus uzskatīja par ekspluatatoriem un blēžiem, tad nav grūti saskatīt, ka šīs noskaņas izmantoja konkurējošās partijas un politiķi.

Tāda mazliet dīvaina domāšana - brēkt pēc jaunām darba vietām un lamāt šo darba vietu piedāvātājus. Loģiski būtu domāt, ka tagad lielā bezdarba apstākļos jaunu uzņēmumu radītāji tikti īpaši cienīti un godāti, un līdz ar viņiem tiktu reanimēta arī Tautas partija. Tomēr inerce darbojas vairāk jaunu mesiju gaidīšanā.

Atklāti sakot, es no Andra Šķēles runas biznesa forumā gaidīju vairāk svaigu ideju. Bet vai tad mūsu uzņēmējiem daudz svaigu ideju? Visi saprot, ka bez naudas gandrīz neko krīzes pārvarēšanā nav iespējams paveikt, tāpēc visa uzmanība tiek veltīta naudas lietām.

Šķēles runu sapratīsim, ja vērtēsim to kā uzņēmēju interešu izpausmi. Nepalielināt nodokļus, veicināt eksporta iespējas. Un velti Dombrovskis piktojas uz Tautas partiju, kura ar kraso nostāju nodokļu jautājumā graujot jaunā budžeta sastādīšanu, jo tā taču ir uzņēmēju kategoriska prasība.

Domāju, Šķēle labi saprot, ka lata devalvācija šajā brīdī nav iespējama, tāpēc viņa priekšlikums izskatās vairāk pēc pieglaimošanās tiem uzņēmējiem, kas ražo preces eksportam. Ko nozīmētu lata devalvācija biznesa interesēs? Tas nozīmētu, ka nauda tiek atņemta tiem, kam algas, uzkrājumi un kredītsaistības latos, lai tikpat daudz iedotu tiem, kam bankas konti eiro valūtā. Vedas domāt, ka tas būtu izdevīgi arī pašam Šķēlem.

Nākamā gada budžetsRepše, stingri aizstāvēdams nākamā gada budžetu ar 500 miljonu samazinājumu izdevumu daļā, savos aprēķinos ir samudžinājies un aiz kokiem neredz mežu.

Aizvadītā jūnija griezums bija sāpīgs tāpēc, ka pusmiljards tika barbariski nogriezts otrajā pusgadā, kamēr visa gada apritē tā būtu uz pusi mazāk sāpīga operācija. Tāpēc nākamā gada 500 miljoni būtu jāuztver kā 250 miljoni, ja salīdzina ar šā gada otro pusi.

Valdība laikam nav īsti parēķinājusi to, ka pašreiz notiekošie samazinājumi, tostarp valsts pārvaldes ierēdņu samazināšana, līdzekļu ietaupījumu sola tikai nākamgad. Katra reorganizācija un darbinieku atbrīvošana maksā dārgi, tāpēc ekonomija nav iespējama uzreiz.

Vienkāršākais risinājums, protams, ir algu, pensiju un pabalstu apcirpšana. Daudz grūtāk ir rūpēties, lai tiktu dibināti jauni uzņēmumi, lai uzņēmējiem nebūtu jāblēdās un jāizvairās no nodokļu maksāšanas. Graujot uzņēmējdarbības vidi, valdība izšķiras apēst vistiņu, kas dēj zelta olas.

Pasaulē valda neliela eiforija, ka, lūk, krīze jau iet mazumā, jo sācis atdzīvoties nekustamā īpašuma tirgus. Bet aizmirstam, ka tirgus pats materiālās vērtības nerada, tirgus tikai citu radītajām vērtībām pieaudzē naudas burbuļus. Tāpēc agrāko krīžu norise liecina, ka pat ekonomiskās aktivitātes atžirguma sākumposmā bezdarba līmenis nevis samazinās, bet pat palielinās.

Galvenais, ko vēlos akcentēt, ir tas, ka gudru tautsaimnieku vadībā būtu iespējams izstrādāt nākamā gada budžetu ar minimālu izdevumu daļas samazinājumu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Būt stipriem garā

Kategorijas