SAIMNIEKO GUDRI: Šķirot mācās jau skolā

2018. gada 27. jūnijs 19:09

244

Līdz 2030. gadam Latvijā būtiski jāsamazina nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums, palielinot šķiroto un otrreizējai pārstrādei nododamo atkritumu apjomu. Viens no veidiem, kā izglītot par to sabiedrību, ir mācīt to pareizi darīt jau pirmsskolas un skolas vecuma bērniem, kuri šīs zināšanas nodod tālāk arī ģimenes locekļiem. To darīt jau 14 gadus skolās palīdz arī SIA “Zaļā josta”, rīkojot otrreizējo izejvielu vākšanas konkursu “Tīrai Latvijai!”. Šogad tajā piedalījās 91 352 bērni un jaunieši no 379 izglītības iestādēm Latvijā, savācot un otrreizējai pārstrādei nogādājot 1049,307 tonnas makulatūras. Nu tā jau pārtapusi jaunā papīrā un citos celulozes šķiedras materiālos – olu bretēs, kartonā, ekovatē vai celulozes granulās.
Šajā rakstā vienas no akcijas dalībskolu – Alūksnes novada Strautiņu pamatskolas – pieredzes stāsts par atkritumu šķirošanu.

Vairākos mācību priekšmetos
Strautiņu pamatskolas skolotājas atzīst – skolā vairākos mācību priekšmetos tiek apgūta tēma par atkritumu šķirošanu, piemēram, dabaszinībās, fizikā, sociālajās zinībās, audzināšanas stundās, un skolēnu teorētiskās zināšanas par šķirošanu un atkritumu otrreizējo pārstrādi ir labas. Skolēni ir piedalījušies arī dažādos konkursos par atkritumu šķirošanu. “Mācību stundās demonstrēju arī izglītojošas dokumentālas filmas par to, kas pasaulē notiek. Pasaulē ir astoņi miljardi cilvēku, kuri gadā katrs saražo milzum daudz atkritumu! Filmās redzēto skolēni ļoti labi izprot, tas paliek ilgi atmiņā un rosina domāt, kā darīt pareizi,” stāsta 6. klases audzinātāja Alla Jaunzema.

Trūkst iespēju šķirot
2. klases audzinātāja Gunta Epnere uzsver, ka skolēniem priekšstatu par stāstīto rada praktiska darbošanās – dabaszinību kabinetā jau vairākus gadus atrodas lieli, stilizēti konteineri šķirotajiem atkritumiem un izvietota informācija, no kā gatavoti iesaiņojamie materiāli. “Bērniem ir liels brīnums, ka piena pakā iekšā ir folija, kas patiesībā ir metāls. Kad visu sīki izzinām, bērniem rodas priekšstats, kas ir kas. Ja vēl būtu iespēja aiziet un attiecīgā konteinerā izmest šo iepakojumu, tad būtu pavisam labi,” saka G. Epnere. Diemžēl Strautiņos šķirojamie konteineri ir tikai pie daudzdzīvokļu mājām un pārsvarā vienmēr pārpildīti, tādēļ bieži nemaz nav iespējas sašķirot, uzsver skolotājas. “Būtu labi, ja Strautiņos šķirojamie konteineri būtu divās vietās, tostarp pie skolas,” viņas saka un piebilst: šāda problēma, ka šķiroto atkritumu konteineri netiek laikus izvesti, novērota arī citviet.

Vajag izdarīt līdz galam
“Igaunijā ir ieviesta atkritumu depozīta sistēma – Latvijā tai pretojas, jo esot ieviesta jau esošā sistēma, bet tad vajag to ieviest līdz galam, lai tas iedzīvotājiem ir noderīgi! Diemžēl šobrīd Latvijā atkritumu šķirošanas sistēma – iespēja šķirot, savlaicīga konteineru izvešana – nav pilnvērtīga,” secina G. Epnere.
Strautiņu pamatskolas direktore Ingrīda Pedece piebilst: gan skolēniem, gan iedzīvotājiem ir nostāja, ka grib šķirot atkritumus, bet pietrūkst iespēju, kur to darīt. “Ja Latvijā sakārtotu sadzīves atkritumu šķirošanas sistēmu, tad nevajadzētu katru gadu rīkot Lielo talku. Kāpēc cilvēkiem gadu no gada jāvāc citu atstātie atkritumi? Parasti talkās piedalās tie, kuri vēlas, lai vide būtu tīra un sakopta, nevis tie, kuri to piegružo,” saka I. Pedece.

Otra dzīve
Strautiņu skolā skolēni apgūst arī prasmes, kā, piemēram, kādreizējam iepakojumam rast otrreizēju izmantošanu. “Priekšmetiem dodam otru dzīvi – no plastmasas pudelēm esam veidojuši krājkasītes, trauciņus stādiem. Zinām, ka, piemēram, plastmasu pārstrādājot pēc tam izmanto kā sakausējumu bruģa ražošanā, ka ir ražotāji, kuri stikla pudeles uzpērk atpakaļ un pilda atkārtoti,” saka G. Epnere.
Piemērs tam ir arī iesaistīšanās makulatūras vākšanas akcijā – par nodoto makulatūru skolēni pretim dabū jaunu zīmēšanas papīru, ko izmantot saviem radošajiem darbiem. “Mēs izvēlamies tieši zīmēšanas papīru – tā nokrāsa ir dzeltenīgāka, bet tas ir veselīgāk bērnu acīm. Tas, ka pretī var saņemt balvu, bērnus motivē iesaistīties,” novērojusi G. Epnere.

Vāc makulatūru un baterijas
Šogad Strautiņu pamatskola SIA “Zaļā josta” rīkotajā otrreizējo izejvielu vākšanas konkursā “Tīrai Latvijai!” savāca 1980 kilogramus makulatūras un 69,9 kilogramus izlietoto bateriju. Vākšanas darbi notika visu mācību gadu. Šajā akcijā Strautiņu skola piedalās jau 11 gadus. “Šķiet, ka šodien cilvēkiem ikdienā papīra ir mazāk, jo tik daudz vairs nepērk grāmatas, retāk abonē periodiku – vairāk izmanto internetu –, tomēr makulatūras savācām diezgan daudz. Tas, ka grāmatas nonāk makulatūrā, ir skaudra realitāte – bērniem ir liela cieņa pret grāmatām, viņi jautā, ko ar tām, kas makulatūrā, darīs. Bet nodot makulatūrā ir labāk nekā kaut kur nomētāt vai sadedzināt krāsnī,” saka I. Pedece. Izlietotās baterijas visvairāk savāca Ivars Masings (42,35 kilogrami), makulatūru – Annija Āboliņa (271 kg), Laima Zvirbule (182 kg), Oskars Marcinkevičs (172 kg).
Maija beigās Strautiņu skolēni devās arī uz “Zaļās jostas” Vides svētkiem Tērvetes dabas parkā, saņemot suminājumu par dalību konkursā “Mans mazais pārgājiens” par tēmu “Koka pārvērtības enerģijā”. “2. klasei vadu pulciņu “Prātnieks” – pētījām kokus ap skolu, mērījām, atpazinām sugas. Iesaistījām arī vecākus. Kopā gājām pārgājienā pie karošu meistara Harija Buliņa. Un Latvijā ieguvām trešo vietu!” lepojas G. Epnere, sakot paldies vecākiem, sponsoriem un pašvaldībai par atbalstu.

Slinkais un ērtības mīlošais
Skolā gūtās zināšanas par atkritumu šķirošanu bērni aiznes arī uz mājām – brāļiem un māsām, vecākiem, radiniekiem. “Mēs Latvijā varam būt laimīgi, ka dzīvojam tīrā vidē – redzot, kas notiek pasaulē... Tādēļ atkritumu šķirošanai, otrreizējai pārstrādei ir ļoti liela nozīme un ir svarīgi to darīt. Izbrīna, ka daudzus atkritumus Latvijā uz vietas nemaz nepārstrādā – izšķiro un ved uz citām valstīm. Šajā ziņā mums ir vēl daudz, kur augt. Cilvēks aiz sava slinkuma un prasībām pret dzīvi, ērtībām ik dienu rada milzum daudz atkritumu. Lai tā nebūtu, katram jāsāk pašam ar sevi un jāpārvērtē, vai tiešām to visu ikdienā vajag,” saka A. Jaunzema.

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

SAIMNIEKO GUDRI: Šķirot mācās jau skolā

Kategorijas