Sausums izvērsies par valsts mēroga katastrofu

2018. gada 29. jūnijs 00:00

Šo otrdien, 26. jūnijā, Krīzes vadības padome nolēma atzīt ilgstošo sausumu Latvijā par valsts mēroga dabas katastrofu, nevis par ārkārtas situāciju, kā to rosināja 33 pašvaldības.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs jau uzsvēris, ka valsts mēroga dabas katastrofas situācijas izsludināšana valstī nenozīmē sausuma dēļ radušos zaudējumu kompensāciju.

Nepiemēros soda sankcijas
Piemēram, uz kompensācijām par 2017. gada lietavu radīto plūdu postījumiem varēja cerēt tikai to apvidu lauksaimnieki, kuros bija izsludināta ārkārtas situācija.
Šoreiz Krīzes vadības padome nolēma, ka, saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu, pavasara ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa, informē Zemkopības ministrija. Proti, Latvijā ilgstoši nav bijis lietus, tāpēc ir apgrūtināta un vietām pat neiespējama augu veģetācija. No sausuma cietušas lopkopības, graudkopības, augļkopības un dārzeņkopības saimniecības.
“Šis Krīzes vadības padomes lēmums lauksaimniekiem, kuru sadarbības līgumos būs paredzētas atkāpes saistību izpildē sakarā ar nepārvaramas varas vai force majeure apstākļiem, atvieglos šīs nepārvaramās varas vai force majeure apstākļu iestāšanos pamatošanu. Arī iestādes, kuras administrē un kontrolē, kā lauksaimnieki ievieš valsts un Eiropas Savienības atbalsta pasākumus, ņems vērā situāciju un lauksaimniekiem nepiemēros soda sankcijas,” skaidro Rūta Rudzīte, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste.
Tas, piemēram, attiecas uz gadījumiem, kad nozares uzņēmumi sausuma dēļ laikā nevarēs pabeigt Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespēs nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm.

Tagad cīnās ar laputīm
un gliemežiem
33 Latvijas pašvaldības gan bija lūgušas sausuma dēļ izsludināt ārkārtējo situāciju. Mūsu puses novadu – Smiltenes, Valkas un Strenču – šo pašvaldību vidū nav.
Aptaujātie šo novadu lauksaimnieki atzīst, ka salīdzinājumā, piemēram, ar Kurzemes graudaudzētājiem, viņi ir labākā situācijā, jo vasarāju ražas zudumi nebūs tik lieli kā citviet, kur tie prognozēti pat 80 līdz 90 procentu lielā apmērā.
Valkas pagasta zemnieku saimniecības “Kalnieši” saimniece Ilze Anže sarunā ar “Ziemeļlatviju” stāsta, ka graudu ražu “Kalniešos” nekādā gadījumā sausuma dēļ negaida tik lielu, kāda bija citus gadus, taču arī sūdzēties nevar. “Jūtam līdzi citiem, bet mums sausuma trakākā ietekme ir pagājusi garām. Ražas zudumi, protams, būs. Vārpas ir stipri īsākas. Pupas no apakšas nezied. No karstuma rudzi vietām krīt ārā, saknes iznākušas uz augšu. Taču tas nav plašā mērogā. Pārdzīvojam. Taču zudumi nebūs tik lieli, par kādiem runā Kurzemes pusē,” stāsta I. Anže.
Zemniece gan piebilst, ka siltuma un sausuma ietekmē ir savairojušies laukaugu kaitēkļi un tagad ir jācīnās ar tiem. Vieni no šiem kaitēkļiem ir laputis, kuras izēdot vārpas, vārpas savukārt izpūstot un tajās vairs neveidojoties graudi. Savukārt mazie gliemeži kaitē karoglapai, līdz ar to samazinās fotosintezējošā virsma un tiek zaudēts ražas potenciāls.
Arī Valkas novadā lielākās graudkopības saimniecības SIA “Valdro Agro” direktore Māra Bondare-Petersena uzskata, ka sausums Valkas pusē nav nodarījis tik lielu kaitējumu, lai varētu runāt par dabas katastrofu, vismaz “Valdro Agro” sējumos – ne. Viņa to skaidro ar sējumu labu izvietojumu, jo laukiem apkārt ir mežs, kas sniedz ēnu, un ar vasarāju savlaicīgu sēju – jau līdz 10. maijam, kas šopavasar bija ļoti svarīgi

Nepārvaramās varas sviru vajag
Blomes pagasta zemnieku saimniecības “Vecvindas” saimniece Gunta Mangale gan spriež, ka šis Krīzes vadības padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofas izsludināšanu ir vajadzīgs tāpēc, ka “nāks pretī’’ attiecībā uz dažādiem nosacījumiem vai saistībām ar bankām un līzinga kompānijām, ko lauksaimnieki sausuma dēļ nevarēs izpildīt, jo negūs plānotos ienākumus.
Piemēram, liela daļa sēklaudzētāju, iespējams, nevarēs ievākt minimālo sēklas daudzumu, kas jāsagatavo no viena hektāra sēklas lauka, lai saņemtu atbalsta maksājumus. “Daudzās vietās labība ir sprīdi gara un galā maza vārpiņa. Tur nekāda sēkla praktiski neiznāk,” secina G. Mangale.
Arī “Vecvindu” laukiem sausums nav gājis secen, jo lietus atnāca par vēlu, taču šobrīd saimniecība nav tādā situācijā, lai būtu jāiedarbina “nepārvaramās varas” svira. Zaudējumus sausums nodarījis tikai dažviet, piemēram, diezgan spēcīgi cietis āboliņa lauks, auzu lauks un mieži. “Cietis tas, kas iesēts vēlāk, un nozīme ir arī tam, kāda augsne ir katrā laukā. Smilšainākajās vietās mitrums netiek augsnē,” rezumē “Vecvindu” saimniece.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sausums izvērsies par valsts mēroga katastrofu

Kategorijas