Izjūt lielu godu un atbildību

2018. gada 29. jūnijs 00:00

Būt Dziesmu un Deju svētkos Latvijas simtgadē ir īpašs notikums ne vien dziedātājiem un dejotājiem, bet arī amatierteātru dalībniekiem. Īpašu pacēlumu un vienlaikus atbildību, tostarp politisku, izjūt Blomes amatierteātris, kurš nākamajā ceturtdienā, 5. jūlijā, Rīgā uz Dailes teātra skatuves izrādē “Austras grāmata” izdzīvos blomēnietes Austras Jurgenas atmiņas par skaudro Sibīrijas laiku. Tieši šo izrādi Latvijas amatierteātru iestudējumu skatē 2015. gadā žūrija atzina par Vidzemes reģiona “Gada izrādi 2014”.

“Ziemeļlatvija” jau tolaik rakstīja, ka uzvedums divās daļās pēc blomēnietes Austras Jurgenas grāmatas “Austras atmiņas par Sibīriju” motīviem ieguva arī skatītāju augstu atzinību. Īsi pirms XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem “Ziemeļlatvija” devās uz Blomi, kur tautas namā pulcējās vietējā amatierteātra aktieri, lai pirms nozīmīgā notikuma veiktu pēdējos sagatavošanās darbus.
Blomes amatierteātra režisore Gita Skadiņa neslēpj pagodinājumu par pērn saņemto uzaicinājumu no Latvijas Nacionālā kultūras centra “Austras grāmatu” spēlēt svētkos. “Amatierteātrim tas ir visaugstākais novērtējums. Spēlēt dziesmu svētkos, turklāt vēl Latvijas simtgades – tāda iespēja ir vienreiz mūžā. Šie laikam ir otrie svētki, kuros latviešu autoru lugas spēlēs amatierteātri. Iestudējot “Austras grāmatu”, mums nebija nodoma tikt uz Dziesmu svētkiem. Kad izrādes pirmā daļa jau kādu laiku bija spēlēta, vienu brīdi sevi šaustīju, vai drīkstētu rakstīt otru. Paldies Valdim Lūriņam, kurš mums palīdzēja to visu pieslīpēt uz skatuves,” stāsta G. Skadiņa.
“Ziemeļlatvija” režisorei vaicāja, vai ir kaut kas mainījies, kopš uzaicinājuma atgriezties uz Dailes teātra skatuves tieši Latvijas simtgadē, uz ko G. Skadiņa atbildēja: “Man kā režisorei tas dod spārnus. Kopumā mēs izrādi esam nospēlējuši vairāk kā divdesmit reižu, arī pirms diviem gadiem Zviedrijā, somu baznīcā, kas atradās līdzās karaļpilij. Mūsu “kontā” ir trīs baznīcas. Īsu brīdi pirms svētkiem noskaņojums ir visnotaļ pacilājošs, bet ir bail, tā ir milzīga atbildības sajūta. Saprotu, ka skatīsies ne tikai Latvijā dzīvojošie, bet arī ārzemju latvieši, kuriem gāja secen šīs represijas. Tā ir arī milzīga politiska atbildība, jo tik atkailināti un emocionāli parādīt šo laiku mūsu mākslā nav tik bieža parādība. Pie tā neķeras pat profesionāļi, jo tas ir riskanti un ļoti sāpīgi gan aktieriem, gan skatītājiem. Bet tā ir dzīves īstenība.”
Lai arī strādāt ar nopietnām lugām G. Skadiņai patīk labāk kā ar komēdijām, “Austras grāmatu” režisore atjauno pirmo un pēdējo reizi, jo tas esot kā līdumu plēst. “Dabūt atpakaļ emocijas, to sajūtu sirdī, prātā, smaržās, tas ir vājprātīgi smagi. Varu vien vēlreiz pateikties Valdim Lūriņam, kurš mums ir daudz palīdzējis. Mani aktieri ir brīnišķīgi, apzinīgi, mīļi, es pat teiktu – unikāli. Izrādē uz skatuves spēlēs 16 cilvēki, bet uz Rīgu kopā ar tehniskajiem darbiniekiem dosimies 21 cilvēka sastāvā,” atklāj Blomes amatierteātra režisore.
Dziesmu un Deju svētkos Rīgā, pulcējoties vienkopus tūkstošiem amatiermākslas kolektīvu dalībniekiem, G. Skadiņai raisās asociācijas ar dziesmoto revolūciju. “Tāda sajūta, ka esam tāds kā sausu lapu mežs, kur vajag tikai vienu dzirksteli, lai uzšvirkstētu. Tā ir tā milzīgā kopības sajūta, līdz maģiskumam. Liekas, ka pacelsi rokas pret debesīm un tev kāds palīdzēs. Mūsu ir tik daudz, un tas ir tāds spēks!” emocionāla ir G. Skadiņa.

VIEDOKĻI
Ilze Nulle, spēlē Blomes amatierteātrī
Dziesmu un deju svētkos kā dalībniece būšu pirmo reizi, tas rada lielu prieku. Tā arī mans sapnis par dejotāju nepiepildījās, bet tagad es beidzot būšu tajā visā iekšā, spēlējot teātri. Manuprāt, dziesmu svētku dalībnieki to visu izjūt daudz spilgtāk un emocionālāk nekā skatītāji. Mēs, Blomes amatierteātrī, visi bijām laimīgi, kad pagājušajā gadā Gita paziņoja, ka esam uzaicināti Dailes teātrī svētkos spēlēt “Austras izrādi”. Izjūtu lielu pacēlumu, jo izrāde ir to vērta. Atceros, ka pirms dažiem gadiem režisore teica: “Liekam nost izrādi.” Bet man jau tobrīd bija tāda nepabeigtības sajūta. Šķita, to vajadzētu vēl kaut kur parādīt. Daile mums amatierteātriem ir meka, vienreiz bijām, un tagad atkal tas pagodinājums.
Prieks, ka Gitas darbs ir novērtēts. Tas ir unikāli, kā Gita to visu pacēlusi. Tieši viņa iestājās, lai Austras Jurgenas piezīmes par Sibīrijas laiku iespiestu grāmatā, un tad vēl izdomāja, kā no tām izveidot izrādi. Tas ir apbrīnojami, jo ikdienā mēs par izsūtījuma tēmu vispār neaizdomājamies. To visu izdzīvot uz skatuves un sabiedrībai, it īpaši bērniem, uzskatāmi parādīt nozīmīgu vēstures daļu – represijas... Notikumi patiešām ir šausmīgi.
Gitai ir apbrīnojams talants, viņa ir vērīga cilvēkos, ļoti labi atpazīst to cilvēciskās izpausmes un raksturu. Arī lomas tiek piemeklētas rūpīgi. Tas ir ļoti sarežģīts darbs, bet mūsu režisorei tas izdodas.

Zigeta Vīķele, Blomes amatierteātra aktrise
Uz Dziesmu un Deju svētkiem došos ar patiešām lielu gandarījumu – par to, ka Blomes amatierteātris tika uzaicināts Dailes teātrī spēlēt šo dramatisko izrādi “Austras grāmata”. Jūtam lielu pagodinājumu, ka tas mums tiek uzticēts. Protams, šī nav svētku izrāde, bet simtgades ietvaros tā ir daļa no mūsu vēstures. Tas rada lielu pienākuma apziņu, jo uz skatuves Austras stāsts ir jāiznes tik labi, cik vien varam.
Šie nebūs mani pirmie Dziesmu un Deju svētki kā dalībniecei. Savulaik esmu dejojusi tautas deju kolektīvā Blomē un piedalījusies Atmodas laika Dziesmu svētkos, kā arī nākamajos. Savukārt, kad biju Blomes pagasta priekšsēdētāja, uz svētkiem pavadīju gan bērnu, gan pieaugušo kolektīvus. Dziesmu un deju svētki dod sajūtu, ka esi daļa no valsts, tā ikdienā nedaudz pietrūkst. Aizbraucot tur, cilvēki izjūt ļoti lielu kopības sajūtu, latvieši savu garīgumu iznes caur dziesmām un dejām. Gribētos, lai tad, kad svinam svētkus, politiski strīdi paliktu otrajā plānā. Šodien klausījos ziņās, ka tiks atjaunota Raimonda Paula dziesma, kas kādu laiku bija aizliegta. Jau skatoties to televizorā, skudriņas izskrēja cauri ķermenim. Svētki ir kaut kas ļoti emocionāls.
Tik ļoti vēlējos tikt uz svētkiem, ka internetā “Biļešu Paradīzē” dabūju biļetes, iegādājos tik, cik ļāva vienam cilvēkam. Nopirku uz noslēguma koncertiem un godīgi ģimenē tās sadalījām.
Latvijas simtgade ir īpašs gads, bet mēs dzīvojam šeit un tagad, mums jātiek galā ar tām problēmām, kas mums ir. Dziesmu svētkus varam svinēt tāpat kā jebkuru dzimšanas dienu, bet mums, Latvijas tautai, ir jāvar sakārtot savu valsti. Pēdējo nedēļu laikā, redzot notiekošos politiskos procesus, rodas sajūta, ka vairs nevienā sfērā nevar justies droši. Un tas mani satrauc.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Izjūt lielu godu un atbildību

Kategorijas