Dzīves jēga ir dzīvošanā

2018. gada 3. jūlijs 00:00

109

Aizejot atvaļinājumā, domāju, par ko rakstīšu savā slejā? Atklāti sakot, vajadzētu priecāties par tik ļoti gaidītajām brīvdienām un plānot atpūtu, bet par neko citu nespēju domāt, kā tikai par sāpīgo zaudējumu. Aizvadītajā nedēļā viss “Ziemeļlatvijas” kolektīvs bija “izsists no sliedēm”, jo atvadījāmies no pēkšņi mūžībā aizgājušas, nebaidos teikt, kolēģes. Kopā strādājām vienā ēkā. Tas nekas, ka katrs savā stāvā, mēs – privātajā struktūrā, Linda – Valkas novada domē, bet tāpat katru dienu satikāmies, sasveicinājāmies, sasmaidījāmies un aprunājāmies. Rakstot šīs rindas, asaru kamols smacē nost un visu laiku izmisīgi moka jautājums – kāpēc kaut kam tādam jānotiek, kāpēc Lindai netika ļauts izdzīvot dzīvi, izaudzināt dēlus un izdarīt vēl tūkstoti un vienu labu darbu. Viņa tiešām bija īpaša – mīloša, radoša, pārapzinīga, līdzjūtīga, saprotoša, gudra un izdarīga. Sarakstu varētu turpināt, bet visi, kas viņu pazina, teiktu to pašu. Reizēm šķita, ka viņa iekšēji staro. Laikam jau tā izskatās un izturas eņģeļi, kas tikai uz brīdi ir atsūtīti uz zemes, lai mūs – pārējos – sargātu, mierinātu un sasildītu kaut vai tikai ar vārdiem. Tagad būs jādzīvo bez Lindas, bet mūžam atcerēšos, cik daudz savā negarajā, uz zemes dotajā laikā viņa paspēja paveikt un kādas cīņas izcīnīt. Protams, dzīve turpināsies, bet pēc šī zaudējuma manī tik tiešām, kā akmenī cirsta, radusies pārliecība, ka nekādā gadījumā neko nevar atlikt uz vēlāku laiku un būvēt nez kādus grandiozus plānus. Jādzīvo tagad un tepat, jāsaka vārdi, kurus gribas un vajag pateikt, jāmīl un jāizbauda ik mirklis uz šīs zemes kopā ar ģimeni, kolēģiem, radiem un draugiem, jo tā visa tik pēkšņi un negaidīti var nebūt. Atklāti sakot, dusmojos, tikai nezinu, uz ko, un klusībā domāju – kāda ir dzīves jēga, ja vienā brīdī dzīve sabrūk kā kāršu namiņš. Tagad zinu – dzīves jēga ir pašā dzīvošanā, nevis tajā, cik bagāts vai nabags esi, kādi ir panākumi un vēl citi zemes labumi. Lindiņ, es no tevis neatvados, jo tu dzīvosi atmiņās un manā sirdī. Es gribu domāt, ka visi, kas no mums aiziet tik pēkšņi, nonāk tur, kur ir viegli un gaiši. Lai šī tava gaišuma pietiek visiem!

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dzīves jēga ir dzīvošanā

Kategorijas