Apkopoti dati par gaisa piesārņojumu Latvijā

Oskars Vizbulis

2018. gada 4. jūlijs 19:37

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) eksperti, apkopojot datus par

gaisa kvalitāti Latvijā 2017. gadā, secinājuši, ka pagājušajā gadā ne Rīgā, ne pārējās

Latvijas pilsētās neviena no gaisu piesārņojošajām vielām nepārsniedza normatīvos

pieļaujamos rādītājus.

Pārskatā par gaisa kvalitāti ir ietverta informācija par dažādām piesārņojošām vielām

(piemēram, SO 2 , NO 2 , daļiņas PM 10 un PM 2,5 , benzols, Pb, Cd, Ni, As un citas), kurām tiek

veikts gaisa kvalitātes monitorings. Latvijā paaugstinātas koncentrācijas raksturīgas gaisa

piesārņojošām vielām kā slāpekļa dioksīds, ko visbiežāk saista ar ziemas apkures periodu,

transporta plūsmas intensitāti, kā arī cilvēka organismam bīstamās daļiņas PM 10 un PM 2.5 , ko

rada ceļu kaisīšana ar sāli un smiltīm, kā arī benzols no naftas produktu pārkraušanas un

transporta piesārņojuma.

Analizējot datus visās novērojumu stacijās gan aglomerācijā Rīga, gan zonā Latvija, tiek

secināts, ka 2017. gadā nevienai no piesārņojošām vielām netiek pārsniegts robežlielums

cilvēka veselības aizsardzībai.

Dati par Rīgu apkopoti, izmantojot monitoringa tīklā esošo piecu staciju veiktos mērījumus,

bet datus par gaisa piesārņojumu pārējā Latvijas teritorijā nodrošina septiņas monitoringa

stacijas, kas izvietotas dažādās pilsētās un darbojas nepārtrauktā režīmā.

“Lai arī robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai vielām netika pārsniegts, tomēr Rīgā

novēroti slāpekļa dioksīda, daļiņu PM 10 , benz(a)pirēna augšējā piesārņojuma novērtēšanas

sliekšņa cilvēka veselības aizsardzībai koncentrācijas pārsniegšana. Citviet Latvijā – Liepājā

augšējā piesārņojuma novērtēšanas slieksnis tiek pārsniegts daļiņām PM 2,5 un

benz(a)pirēnam, savukārt Ventspils gaisa monitoringa stacijā augšējais piesārņojuma

slieksnis tiek pārsniegts benzola mērījumiem. Pārsniedzot augšējo piesārņojuma

novērtēšanas slieksni, ir jāņem vērā attiecīgi Ministru Kabineta noteikumi par gaisa kvalitāti,

kur teikts, ka šādos gadījumos ir jāturpina veikt stacionāros mērījumus kopā ar modelēšanu

vai indikatīviem mērījumiem, vai ar abiem kopā,” situāciju ar gaisa kvalitāti raksturoja Aiva

Eindorfa, LVĢMC Gaisa un klimata nodaļas vadītāja.

Pasaules Veselības organizācijas apkopoto pētījumu dati liecina, ka gaisa piesārņojumam ir

būtiska ietekme uz cilvēka veselību. Tas var palielināt elpošanas orgānu saslimstības risku,

izraisīt klepu, reizēm elpas trūkumu un var tikt novērotas biežākas astmas lēkmes. Gaisa

piesārņojuma dēļ var pieaugt hroniski obstruktīvo plaušu slimību risks un palielināties

jutīgums pret elpošanas ceļu infekcijām, pat izraisīt plaušu vēzi un palielināties saslimšana ar

sirds-asinsvadu sistēmas slimībām, kā arī izraisīt atmiņas un koncentrēšanās spēju

pavājināšanos un ietekmēt reproduktīvo sistēmu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS