Mācīsimies kopā atpazīt melus un manipulatīvas ziņas, lietot medijus gudri

Mediju projekti 2018

2018. gada 1. augusts 12:48

103

Mācīsimies kopā atpazīt melus un manipulatīvas ziņas, lietot medijus gudri

Bija laiki, kad cilvēki pieplaka pie radioaparātiem, lai uzzinātu jaunākās ziņas, ar nepacietību gaidīja “Panorāmas” laiku vai visu jauno izlasīja laikrakstā. Jo zināja, ka par visu svarīgāko tur uzzinās.

Laiki mainās un līdz ar moderno tehnoloģiju – datoru, mobilo telefonu un interneta – izgudrošanu ļoti mainījusies informācijas aprite. Tradicionālie mediji – laikraksti, televīzija un radio – vairs nevar būt vienīgie un paši pirmie informācijas avoti, kas paziņo par jaunumiem. Mūsdienās ir ātrāki informēšanas veidi. Tagad katrs var kļūt par pirmo, kas pastāsta citiem jaunumus virtuālajā vidē. Tam vajag vien telefonu un interneta pieslēgumu. Ieraugi kaut ko svarīgu, nofotografē un sociālajos tīklos iekšā. Vēl pāris klikšķu un pusstundas laikā ziņa aplido vai visu Latviju, ja vien tā ir piesaistoša. Nav jau slikti, ja runa it par informāciju, kas ir patiesa. Bet, ja nu nav? Ja tas, kurš palaiž ziņu pasaulē ar tik mazu piepūli, ir negodīgs, ja mērķis ir pavisam cits, nekā mēs spējam, izlasot ziņu, uztvert? Nesen facebook, kur “apgrozās” liels procents Latvijas iedzīvotāju, kas ir sociālo tīklu lietotāji, bija ziņa, ka veikalam “Alfa” iebrucis jumts, ir daudzi bojāgājušie. Spējat tam noticēt? Protams, es momentāni sapratu, ka tā ir viltus ziņa, jo esmu apmācīta lūkot pēc informācijas izplatītāja un tur nu skaidrāks par skaidru – nedrošs ziņu avots, kas medī klikšķus. Bet redzēju, ka daži mani paziņas bija ziņu pārsūtījuši tālāk. Acīmredzot viņos neradās šaubas, ka tā varētu nebūt patiesība, viņi steidza citiem ziņot par traģēdiju, kas ir vienkārši meli. Teorētiski pēc Zolitūdes traģēdijas mēs zinām, ka lielas nelaimes ir iespējamas. Šādus piemērus es varētu minēt desmitiem, ja speciāli tos piefiksētu, tad simtiem, jo viltus ziņas ir kļuvušas par mūsu dzīves sastāvdaļu. Diemžēl. Otra problēma, kas īpaši uzplaukst pirmsvēlēšanu laikā, ir manipulatīvās ziņas. Tik daudz jaunumu uzzināsim par kandidātiem, par daudzām lietām šausmināsimies, bet vai mācēsim atšķirt faktus no speciāli emocionāli sakāpinātas informācijas, saskatīt kritisko vai sensacionālo ziņu izplatīšanas īsto iemeslu un autorus?

Kā lai šais laikos, kad tik viegli kā nekad ir izplatīt jebkādu informāciju, cilvēks spēj atšķirt patiesību no meliem vai manipulācijas kādu spēku interesēs? Atbilde ir – izglītojot lasītāju un soctīklu lietotāju, mācot atšķirt informācijas sniedzējus – īstos no neīstajiem, rosinot domāt, analizēt un izvērtēt. Kāpēc es visu to rakstu? Tāpēc, ka laikraksts “Ziemeļlatvija” saņēmis atbalstu reģionālo mediju atbalsta programmā un līdz pat decembrim veidosim rakstus par safabricēto un manipulatīvo ziņu fenomenu, ārējo ietekmi uz valsts sabiedriski politiskajiem procesiem saistībā ar Saeimas vēlēšanām un sabiedrības spēju kritiski vērtēt mediju saturu. Pētīsim, kādus medijus lieto dažādas sabiedrības grupas, tai skaitā jaunieši un Sedā dzīvojošie, un vai tas ietekmē attieksmi pret notiekošo, analizēsim vēlēšanu programmas, solījumus un atklātībā nonākušos faktus. Izsekosim dažu reālu viltus ziņu izcelsmei, sniegsim praktiskus padomus, kā orientēties sociālajos tīklos. Zem rakstiem, kas veidoti ar Mediju atbalsta programmas finansējumu, allaž redzēsiet atsauci par to. Šis ir jau otrais gads, kad valsts piešķir līdzekļus nekomerciāla, sabiedriski nozīmīga satura radīšanas veicināšanai medijos. Arī “Ziemeļlatvija” ir starp tiem reģionāliem medijiem, kuras projekts ir saņēmis finansiālu atbalstu.

Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Mācīsimies kopā atpazīt melus un manipulatīvas ziņas, lietot medijus gudri

Kategorijas