Pakļaujoties viltus ziņām, cilvēki sevi lēnām pārdod

Mediju projekti 2018

2018. gada 1. augusts 13:32

372

Pakļaujoties viltus ziņām, cilvēki sevi lēnām pārdod

Katra diena sākas ar jaunām ziņām, aizvien vairāk to vidū ir viltus informācijas, kam nereti pakļaujas daļa sabiedrības. Pirmdien, 30. jūlijā, rīdziniekus autobusu pieturās pārsteidza lieli plakāti ar biedējošu uzrakstu, kurā Veselības inspekcija brīdina “Uzmanību! Indīgi zirnekļi”. Izplatītā informācija nebija patiesa. “Ziemeļlatvijas” uzrunātie cilvēki atklāj, ka gandrīz katrs no viņiem kaut reizi ir uzķēries uz viltus ziņās sniegto informāciju.

Šīs ziņas ir kā sniega pika, kas veļas aizvien lielāka. Mediju eksperts Rolands Tjarve norāda, ka ir svarīgi izglītot sabiedrību, taču medijiem sasniegt īsto auditoriju būs liels izaicinājums. “Lielākā problēma ir tā, ka viltus ziņas lasa un izplata tie, kuri nepatērē ikdienas medijus. Medijiem savu auditoriju vajag padarīt par viltus ziņu atmaskotājiem jeb saviem palīgiem. Piemēram, izlasot izglītojošu rakstu “Ziemeļlatvijā”, lasītājs tālāk stāsta saviem radiniekiem, kuri sēž internetā, kā pārbaudīt ziņās patiesi vai nepatiesi sniegto informāciju. Tas faktiski ir vienīgais veids, kā aizsniegt informāciju – lasītājus mudinot kļūt par medija palīgiem,” laikrakstam saka Mediju eksperts.

R. Tjarve atgādina, ka uz katra internetā veiktā klikšķa kāds nopelna. Viltus ziņas visbiežāk ir sensācijas, kuras izlasīt gribēs daudzi. Jaunākais piemērs ir ziņa par milzu zirnekļiem Rīgā, kas visus apdraudot. Pakļaujoties viltus ziņām, cilvēki sevi lēnām pārdod, tikai nesaņem par to naudu. Šādā veidā negodīgi cilvēki iedzīvojas uz pārējo rēķina.

APTAUJA: VILTUS ZIŅU FENOMENS

Evija Ziemiņa, mediķe

Internetā masveidā ik dienu tiek publicētas viltus ziņas. Kamēr cilvēki nedomās, ko dara, tās strauji izplatīsies. Diemžēl pirms kādiem trīs četriem gadiem pati uzķēros uz vienas šādas ziņas. Pamanīju feisbukā ierakstu ar lūgumu ziedot naudu septiņus gadus vecai ar vēzi slimai meitenītei. Toreiz pārskaitīju 30 eiro, nepaskatoties ne publicētās ziņas datumu, ne informācijas avotu. Īsti vairs neatceros, bet patiesība izrādījās tāda, vai nu viņa jau vairākus gadus bija mirusi, vai nemaz neeksistēja. Kopš tā laika esmu krietni vērīgāka.

Gita Skadiņa, Blomes tautas nama vadītāja

Viltus ziņām daudz nepievēršu uzmanību, jo filtrēju informāciju. Tomēr dažkārt feisbukā attaisu ierakstus un lasot nošausminos, cik cilvēkam ir jābūt stulbam, lai izplatītu informāciju, ka tirdzniecības parkā “Alfa” ir iebrucis jumts. Ar tādām lietām nejoko. Ir cilvēki, kas tam notic. Kas uzņemsies atbildību par to, ka pēc šādas viltus ziņas izlasīšanas cilvēkam, kuram tuvinieki tajā brīdī atrastos “Alfā”, kļūtu slikti ar veselību? Sekas var būt neprognozējamas. Tad labāk lai raksta, ka Vijciema mežā atrasts briedis ar divām galvām, tad aizbrauktu apskatīties (G. Skadiņa joko – red.).

Manuprāt, viltus ziņu izplatīšana un ieteikšana feisbukā nav atkarīga no cilvēka izglītības līmeņa, bet intelekta. Ne jau izglītība veido intelektu. Pieļauju, ka nepatieso informāciju tālāk izplata tie, kam arī ikdienā patīk klačoties. Iesaku pārējiem šīs nepatiesās ziņas vienkārši ignorēt, arī pati tā daru.

Valdis Šaicāns, Valkas novada domes deputāts

Uzķerties ir viegli! Tāpēc vērtīgi ir pārbaudīt ziņu avotu, no kurienes “aug kājas”, un ieslēgt kritisko domāšanu, pirms nospiest like un share. Viltus ziņu fenomens ir interneta negatīvā puse, varam sociālajos tīklos ievietot jebko un mums par to nekas nebūs. Jā, pats arī vienreiz esmu uzķēries, tāpēc tagad vienmēr pievēršu uzmanību atsaucēm, informācijas avotam. Katrā ziņā “Ziemeļlatvijai” var ticēt. Kliedzošākās viltus ziņas ir par slavenībām, to rīcību un politiskajiem brīnumiem. Esmu ievērojis interesantu faktu, ka pēc “Maximas” traģēdijas “sabrūk” arī “Domina”, “Valleta”, “Alfa”. Tam diemžēl ir viegli noticēt. Gudrākais sabiedrībai būtu nereaģēt vispār, jo šādu ziņu izplatīšana notiek ar nolūku. Izlasām, pasmaidām un dzīvojam tālāk, bet neko neiesakām.

Kāds ir viltus ziņu mērķis? Viens no mērķiem, ko var attiecināt uz politiku, ir esošās valsts iekārtas totāla nomelnošana, vietā nepiedāvājot konstruktīvu rīcību. Šeit jābūt ļoti uzmanīgiem. Otrs iemesls – ka joks, izklaide un uzjautrināšanās, lai redzētu iedzīvotāju reakciju.

Birute Mežale, Palsmanes PII vadītāja

Es laikam pilnīgi sajūtu, kuras ir viltus ziņas, tāpēc neuzķeros. Tās no īstām atšķiras ar sensacionāliem un glupiem virsrakstiem. Ja nu tomēr kaut kas mani uzrunā, pārbaudu šo ziņu citos portālos. Ja tajos ir klusums – viss skaidrs.

Cilvēki ir diezgan izklaidīgi, iesakot feisbukā ziņa,s tālāk nepievērš uzmanību ne datumam, ne avotam. Protams, ir daļa, kam gribas duļķot ūdeni un taisīt ažiotāžu. Vajag filtrēt, citu padomu nav. Tagad, pirms Saeimas vēlēšanām, jo īpaši. Domāju, vēl sekos daudzi brīnumi. Ja viltus ziņu autori atradīs īsto tēmu un pasniegšanas manieri, tas var ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Šajā laikā jāspēj saglabāt veselo saprātu.

Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pakļaujoties viltus ziņām, cilvēki sevi lēnām pārdod

Kategorijas