Izprast informāciju

2009. gada 5. septembris 08:37

784

Es brīnos nenobrīnīdamies. Teiksim, cilvēks tirgū cenšas pārdot pašaudzētas krūmmellenes vai vīnogas, bet krietna daļa pircēju netic, ka ogas audzētas Latvijā, jo, viņuprāt, tas neesot iespējams.

Grūti saprast, ar kādu vieglumu mēs citu cilvēku pasludinām par blēdi, vēl grūtāk izprast šādu ļautiņu neinformētību. Vai tad vispār šie pārgudrie klaigātāji nav neko ne lasījuši, ne dzirdējuši?

Pasaulē ir notikumi, par kuriem informāciju saņemam pakāpeniski, tiesa, dažos gadījumos patiesību neuzzinām vispār vai tikai pēc īpaši slepenu dokumentu atslepeņošanas. Bet tie ir īpaši gadījumi.

Jā, man sacīts, arī Latvijas valdība reizēm darbojas slepenības režīmā, kaut ekonomisko jautājumu risināšanā nekāda slepenība nebūtu pieļaujama. Līgumi ar SVF vairumam sabiedrības locekļu nav zināmi aizvien.

Lielāku atklātību raisa uzņēmēju iesaistīšanās diskusijās par krīzes pārvarēšanu. Mans secinājums: cik ģēniju, tik piedāvāto brīnumlīdzekļu. Kopīga tikai neapmierinātība ar valdību.

Lai neizvērstos disertācijas vērtā izklāstā, šoreiz minēšu tikai vienu diskusijas aspektu. Vieni apgalvo, ka krīzi var pārvarēt, ja ražo vietējam tirgum, citi aicina spiest uz eksporta palielināšanu. Faktiski pareizi ir abi viedokļi: ātrākus panākumus var gūt, ražojot vietējam tirgum, tādējādi aizstājot importu, bet tālākai perspektīvai noteikti jāražo eksportam.

Tikdaudz par vietējām problēmām, jo vēlos analizēt dažus aizrobežu notikumus. Raksta ierobežotā apjoma dēļ atlikšu uz citu reizi pārdomas, ko raisa ASV politikas smagsvara Edvarda Kenedija nāve.

Tehnogēno katastrofu svarsKad notika kauja pret Daugavpils HES celtniecību, viena no bažām saistījās ar apokaliptisku ainu, - kas notiktu, ja šīs spēkstacijas dambi pārrautu un milzu ūdens masas aiznestu visu Daugavas kaskādes dambjus. Rīga taču ir uzbūvēta visai zemā vietā.

Sajānu-Sušenskas HES avāriju mēdz salīdzināt ar Černobiļu. Starpība tikai tā, ka Černobiļas spēkstacija tika zaudēta uz visiem laikiem, nerunājot nemaz par radiooaktīvo piesārņojumu. Sajānu-Sušenskas HES tiks atjaunota, jo tā deva ap 4 procentiem no Krievijā saražotās elektrības, Hakasijā alumīnija rūpnīcā kausēja metālu šī HES.

No desmit energoblokiem pilnībā sagrauti trīs, un Krievijā īsti nav jaudu, lai ātri izgatavotu jaunas turbīnas. Pārējos agregātus it kā varot savest kārtībā īsākā laikā, bet eksperti ir visai skeptiski par šādu lāpījumu kvalitāti.

Par avārijas cēloni trūkst informācijas. Zināms, ka otrais energobloks tika remontēts, avārijas brīdī zonā atradās divu maiņu strādnieki. Ūdens masas izsita izbalansētu rotoru un ar graujošu spēku piepildīja mašīnu zāli. Vajadzēja automātiski aizvērties aizvaram, bet automātika nav darbojusies, tāpēc slūžas aizvērtas rokas režīmā.

Prezidents Medvedevs atzinis Krievijas tehnoloģisko atpalicību, kas pēc ekspertu vērtējuma, salīdzinot ar Rietumiem, ir vismaz divdesmit gadu. Pēc Černobiļas visā pasaulē radikāli paaugstināja spēkstaciju un rūpnīcu drošību, ieviešot dubultu un trīskāršu aizsardzību.

Tikmēr Krievijā uzņēmumu peļņa nav virzīta uz jaunām tehnoloģijām, bet ar Putina svētību ieguldīta ar profilu nesaistītos projektos, piemēram, uzpirktas televīzijas studijas, avīzes vai sapņots par ziemas olimpisko spēļu rīkošanu subtropos.

Sajānu-Sušenskas HES projektēta un celta ar daudzām nepilnībām. Pirmo energobloku palaida 1978. gadā, un jau pēc gada pirmā avārija. Cēla divdesmit gadus. Nav drošības par milzu aizsprosta izturību, jo tam cauri sūcas mitrums.

Franču speciālisti centušies aizsprostu padarīt drošāku, bet klimata izmaiņu dēļ gadskārtējie pali Jeņisejā pārsniedz projektā paredzēto maksimumu. Ir sākta apvadkanāla būve, bet šie darbi nav pabeigti.

Trauksmi sauc tie speciālisti, kuri saprot, ka līdzīgi bīstamā stāvoklī ir 49 % Krievijas spēkstaciju. No šīs traģēdijas arī mums, latviešiem, dažu skarbu mācību der likt aiz abām ausīm.

Afēra ar "pirātiem"Epopeja ar kuģi "Arctic Sea" ir patiesi dīvaina. Ārzemju žurnālisti novērojuši, ka Lefortovas cietuma nopratināšanas telpā daži "pirāti" gaida izmeklētāja ierašanos, sacēluši kājas uz galda. Un taisnība, ka Krievija nav tiesīga viņus tiesāt, jo ne kuģis, ne krava nepieder Krievijai, bet incidents noticis Zviedrijas ūdeņos.

Karakuģa un divu zemūdeņu sūtīšana pirātu tvarstīšanai, pašu pirātu un kuģa apkalpes locekļu pārvešana uz Maskavu trijās kravas lidmašīnās liek domāt, ka runas par slepeno kravu nav bez pamata. Tagad par slepenu ieroču kravu raksta arī Krievijas avīzes, tiek minēts, ka runa varētu būt par spārnotajām raķetēm S-300, kas paredzētas Irānai.

Šis minējums tiek saistīts ar faktu, ka Sočos pie Medvedeva pēkšņi ieradies Izraēlas politikas veterāns Šimons Peress, kurš it kā pieprasījis, lai Krievija nepiegādā Irānai raķetes.Dīvaini arī tas, ka apcietinājumā bez iespējas sazināties ar piederīgajiem tiek turēti kuģa komandas locekļi.

Krievijas specdienesti arī šoreiz dažas dubļu šļakatas no sava zaņķa mēģināja uzsviest Baltijas valstīm, jo, lūk, pirāti bijuši igauņi un latvieši. Tādi latvieši īstam latvietim no ratu pakaļas izkrituši, bet kauls žurnālistikas buldogiem pamests. Interesanti, ka nelaimīgais kuģis "pazudis" otrreiz.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Izprast informāciju

Kategorijas