Iedarbīgā alternatīva – hidžama

2018. gada 15. augusts 16:40

2876

Latvieša ausij dziedniecības metodes “hidžama” nosaukums skan svešādi, bet tas ir ļoti sens, nepelnīti aizmirsts organisma attīrīšanas paņēmiens, ko pasaule pazina jau pirms mūsu ēras.

Hidžama jeb hijama atgādina kopš vecmāmiņu laikiem zināmās banku terapijas un hirudoterapijas (ārstniecība ar dēlēm) apvienojumu. Tiem, kurus pat skabarga pirkstā un sīkākais asins piliens pēc skrambas var novest līdz ģībonim, šī metode gan nederēs, jo tā paredz arī asins nolaišanu.

Hidžamas uzdevums – organismu efektīvi atbrīvot no netīrajām asinīm, kas izraisa ne vienu vien slimību, skaidro Liepājā praktizējoša sertificēta masiere un speciāliste hirudoterapijā Elena Janeka, kura apguvusi arī hidžamu.

No musulmaņu un budistu pasaules

Asinis ir svarīgs ķermeņa elements, jo piedalās skābekļa, barības vielu un hormonu transportēšanā uz šūnām, termoregulācijā, kā arī ūdens un sāļu līdzsvarošanā. Asinis mēdz arī “sastāvēties”, veidot sabiezējumus, zaudēt kvalitāti, jo ir uzsūkušas toksīnus, kas rodas no stresa, piesārņotas vides un nepareiziem ēšanas paradumiem.

Seno laiku dziednieki, tāpat alternatīvās medicīnas praktizētāji mūsdienās uzskata, ka “sliktās” asinis ir jānolaiž, tā uzlabojot savārguša ķermeņa funkcionēšanu un atbrīvojoties no dažādām kaitēm. Musulmaņi pieļauj hidžamu veikt arī bērniem un grūtniecēm, bet aizliedz sievietēm menstruāciju laikā. Tibetiešu mūki šo procedūru neiesaka izmantot novājinātiem cilvēkiem, sievietēm pirms un pēcdzemdību periodā, slimniekiem ar audzējiem vēdera dobumā, bērniem līdz 16 gadu vecumam un sirmgalvjiem.

Speciālisti ir vienisprātis – hidžamu ieteicams veikt ne biežāk kā divas reizes gadā – rudenī un pavasarī. Neauglības ārstēšanai šī procedūra vēlama trīs reizes, ik pēc mēneša.

Hidžamu var veikt gan ar mums jau labi zināmajām bankām, gan speciāliem hidžamas trauciņiem. Tie iedarbojas uz ādas receptoriem, kas vakuumā tiek kairināti. Tādējādi tiek uzlabota perifērās asinsrites un limfas cirkulācija, veicināta vielmaiņa un ādas elpošana, uzlabots muskuļu tonuss, kā arī caur ādu izvadīti sāļi, urīnvielas.

Praktizējošo mediķu vidū hidžama kļūst arvien populārāka, jo šī metode darbojas arī profilaktiski – mazina ar prostatītu, cukura diabētu, reimatismu, hepatītu saistītās problēmas, kā arī palīdz novērst galvas, muguras, plecu un muskuļu sāpes.

Mitrais un sausais variants

Par sauso hidžamu sauc ādas masāžu, kad uz rūpīgi notīrītas, dezinficētas ādas noteiktos ķermeņa punktos tiek uzlikti sterili stikla trauciņi ar biezām, gludām malām. Vakuums izsauc vieglu ādas virsslāņa kairinājumu un uztūkumu.

Mitrā hidžama faktiski ir kapilārā asins nolaišana. Speciālists, kurš ar to nodarbojās, senāk tika saukts par hadžamu. Pēc 5 minūtēm bankas noņem un kairinātajā ādā ar sterilas injekciju adatas vai speciāla instrumenta – mihdžamas – palīdzību veic aptuveni piecpadsmit dūrienus. Atpakaļ uzliktās bankas izsūc tumšas un biezas asinis. Tās dažu minūšu laikā sakrājas vakuuma trauciņā. Pēc procedūras ādu vēlreiz dezinficē un ieziež ar melno ķimeņu eļļu, kas veicina sīko brūcīšu ātrāku sadzīšanu.

Kas īsti stimulē jaunu, tīru asiņu izstrādāšanos nolaisto vietā? Organismā provocētā stresa situācija, kas ieslēdz rezerves pašatjaunojošu mehānismu, dodot spēku cīnīties ar dažādām kaitēm. Dažkārt organisma imūnsistēmas pārkārtošanās notiek tik intensīvi, ka cilvēks pēc asins nolaišanas pat var zaudēt samaņu. Savukārt, ja pašsajūta hidžamas rezultātā nemainās, iespējams, punkti nav izvēlēti pareizi un seansu var nākties atkārtot.

Hidžamu un hirudoterapiju praktizējošie mediķi uzskata, ka tādējādi iespējams ievērojami uzlabot cilvēka pašsajūtu, veicināt vielmaiņu, novērst liekā svara problēmu un pat cīnīties ar hroniskām kaitēm, ko apliecina laboratoriski asins izmeklējumi. Tajos redzams, ka hidžama novērš eritrocītu sabiezējumus, daudzos gadījumos izpaliek ķīmisko preparātu izmantošana un pat ķirurģiska iejaukšanās.

Hidžama jeb organisma attīrīšana ar asins nolaišanu var palīdzēt pie ļoti daudzām kaitēm, piemēram, lēkājoša asinsspiediena, regulārām muguras un galvas sāpēm, novājinātas imunitātes, impotences, neauglības, hemoroīdiem un dažādām ādas slimībām. Tomēr, pirms kaut ko tik neierastu izmantot, noteikti vajag pakonsultēties ar uzticamu ģimenes ārstu vai hematoloģijas speciālistu.

Vakuumterapijas vēsture

Terminu “vakuums“ sāka lietot 20. gadsimta sākumā, taču vēsturiski avoti liecina, ka šo metodi izmantoja jau pirmatnējās sabiedrības sadzīvē: senie cilvēki, cenšoties remdēt sāpes, izmantoja “veselības traukus“, t. i., dažādas tilpnes un burkas.

Viens no Senās Romas izcilākajiem ārstiem Klaudijs Galēns vakuumterapiju pielietoja, lai atvērtu un dziedētu brūces. Viņš uzskatīja, ka šādā veidā no pacienta organisma tiek izsūkti toksīni un indes. Asins nolaišanu ar medicīnisko dēļu vai hidžamas palīdzību izmantojuši zinātnieki, tostarp Hipokrāts.

Slimību ārstēšana ar vakuuma palīdzību vienlaicīgi attīstījās arī Austrumos – Japānā, Korejā, Mongolijā. Austrumu dziednieki dažādu formu un izmēru burkas asins nolaišanas procedūrai izgatavoja no dažādiem materiāliem – stikla, bambusa, māla. Vakuuma terapijas pamatā ir zema spiediena veidošana problemātiskajā ķermeņa daļā. Kā zināms no fizikas, jebkurš šķidrums no augsta spiediena zonas tiecas uz zemākā spiediena zonu. Jo zemāks ir spiediens, jo vairāk šķidruma uzkrājas šajā vietā. Ja šāda situācija radusies kādā cilvēka organisma punktā, limfa, asins un citi starpšūnu šķidrumi pārplūdīs zemākā spiediena zonā. Šādi tiek nodrošināta nepieciešamā šķidrumu kustība un šūnu atjaunošanās, kas savukārt veicina organisma aizsargfunkciju aktivizāciju, skarto zonu atjaunošanos un limfas sistēmas darbības uzlabošanos.

Mūsdienās vakuuma terapija (sausā hidžama) ir ļoti populāra metode arī kosmetoloģijā. Piemēram, to lieto sejas un ķermeņa apstrādāšanai – masēšanai. Procedūra tiek veikta ar speciālu stikla vai silikona burku palīdzību vai arī izmantojot citus instrumentus, kas rada vakuuma efektu.

Hidžama kategoriski aizliegta, ja ir:

mazasinība,
arteriālā hipotensija,
astēnisks stāvoklis pēc smagām slimībām,
cerebrālā ateroskleroze,
anēmija,
asinsrites traucējumi.

Asins nolaišana palīdzot dziedināt:

miozītus,
depresiju, hroniska noguruma sindromu,
ausu, kakla, deguna slimības,
ginekoloģiskas saslimšanas,
prostatītu, enurēzi un vīriešu dzimumorgānu slimības,
sasitumus, sastiepumus, skoliozi, artrozi,
mugurkaula osteohondrozi plecu un krustu rajonā,
veģetatīvo distoniju,
vēdera aizcietējumu,
žults un aknu slimības,
nieru bojājumus,
elpceļu slimības, bronhiālo astmu un bronhītu,
psihosomatiskus emocionālos stāvokļus.

Paralēli ieteicams normalizēt asins sastāvu (hemoglobīna līmeni), lietojot iekšķīgi:

ēdienus, kuros iekļautas cūku un liellopu aknas, griķi un auzu putraimi, olas, pupiņas, spinātus, selerijas, pētersīļus, ziedkāpostus, aprikozes, granātābolus, žāvētas plūmes – šie produkti ir bagāti ar B12 vitamīnu, dzelzi un folijskābi,hemoglobīna līmeni iespējams reāli paaugstināt, ja trīs mēnešus 2 – 3 reizes dienā lieto pa ēdamkarotei biešu, burkānu un rutku sulas maisījumu, dzerot uzlējumu, ko pagatavo, ieberot termosā 2 ēdamkarotes žāvētu sasmalcinātu mežrozīšu augļu, ko aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, to pāris stundas nostādina, tad nokāš un dzer pa pusglāzei 2 – 3 reizes dienā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Iedarbīgā alternatīva – hidžama

Kategorijas