Politikā darbojas, lai panāktu pārmaiņas

2018. gada 21. augusts 12:20

498

Politikā darbojas, lai panāktu pārmaiņas

“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka no Jaunās konservatīvās partijas Vidzemes vēlēšanu apgabalā 13. Saeimas vēlēšanās kopumā kandidē pieci deputātu kandidāti. Šoreiz apskatīsim divus no tiem, BMX ieviesēju Latvijā, pensionāru Jāni Siliņu (20. kārtas numurs) un smiltenieti, AS “Valmieras stikla šķiedra” elektrotehniķi Ivaru Pukstu (27. kārtas numurs).

J. Siliņš Smiltenē ir dzimis, audzis, skolojies un pēc augstskolas absolvēšanas te uzsācis savas pedagoga gaitas, bet no 1974. gada līdz pensijai sevi uzskatīja par valmierieti. J. Siliņš vairāk nekā 40 gadus veltījis trenera darbam un pedagoģijai Smiltenē un Valmierā, nedaudz mazāk ‒ politikai. “Politikā iekšā esmu jau no pirmsākumiem ‒ 1989.‒1990. gada. To es uztveru par savu politisko sākumu. Tad atvērās acis, kas notiek šajā valstī, jo bija cilvēki, kas gāja uz barikādēm godīgi un bija tādi, kas vakaros piedalījās slēgtās sapulcēs, sadalīja lomas, kādas turpmāk spēlēs korporatīvo grupu (domāts partiju – red.) vadībā. Šajā brīdī Latvija nodeva parlamentārās iekārtas privilēģijas vārda tiešā nozīmē. Uz Saeimu kandidēju trešo reizi, iekļuvu 5. Saeimā un četrus mēnešus biju “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts,” iesākumā laikrakstam stāsta 13. Saeimas deputātu kandidāts J. Siliņš.

Kāpēc tieši Jaunā konservatīvā partija? J. Siliņš atbild: “Tāpēc, ka šī partija faktiski veidojusies no apakšas un tautas. Partija pārtiek no savu biedru maksas, nevis sponsoriem. Protams, mums ir mēģināts piedāvāt, bet neesam pieņēmuši. Šādi nedrīkst kārtot valstiskas lietas, kas saistītas ar valsts politikas pamatiem. Mēs redzam, kas ir jāmaina, lai dzīvotu kā civilizētā, normālā valstī, kurai varētu piedēvēt demokrātiskus principus. Tagad diemžēl vārdu demokrātija lietojam, kur vajag un nevajag. Esmu viens no šīs partijas dibinātājiem. Atmodināt Latvijas tautu, lai sāk domāt un uzņemas atbildību par šo valsti, ir mūsu ilgtermiņa projekts. Tauta jau ir tā, kas izsaka savu vēlmi pirms katrām vēlēšanām. Uzskatu, ka ir jāmaina Vēlēšanu likums, jo pašreizējais neļauj atlasīt pret valsti godīgus un lojālus cilvēkus.”

Viņaprāt, ir jānotiek politikas maiņai, kas kopš 1990. gada Latvijā neesot notikusi. “Valstij ir jāattīrās, vajadzīgi tādi politiķi, kas var dot attīstības pienesumu, nedomājot tikai par savu personīgo labumu. Jādemontē visi iepriekšējās ideoloģijas cilvēki. Viņi nav jātiesā, pret viņiem nav jāvērš represijas, bet jāpatur prātā, ka viņi citādāk neprot,” saka viens no Jaunās konservatīvās partijas dibinātājiem J. Siliņš.

Kopš pagājušā gada pavasara politikā iesaistījies smiltenietis I. Puksts. “Ikdienā strādāju “Valmieras stikla šķiedrā” par elektrotehniķi, darbojos arodbiedrībā un esmu uzticības persona, kas pārstāv uzņēmuma darbiniekus darba drošības jautājumos. Ar politiku esmu saistīts nedaudz vairāk kā gadu. Man aug divas meitas un, redzot situāciju valstī, gribu labāku nākotni, nekā tā pašlaik rādās. Kas tad darīs kaut ko lietas labā, ja ne mēs paši? Latvijā joprojām ir ārkārtīgi maz cilvēku, kuri iesaistās politikā, jo pie mums politika un politiķis ir kā lamu vārds. Jāatzīst, ka sākotnēji mans mērķis nebija kandidēt 13. Saeimas vēlēšanās, bet dzīve piespieda to darīt. Pēc idejas mūsu valsts ir diezgan bagāta, bet ļoti neefektīvi izmanto līdzekļus un pieejamos resursus. No katra Latvijas iedzīvotāja mēnesī nozog 160 eiro, kas kopsummā ir ļoti liela summa. Valda nesaimnieciskums un korupcija,” laikrakstam stāsta jaunās konservatīvās partijas deputātu kandidāts I. Puksts.

Jauno konservatīvo partiju I. Puksts izvēlējies, jo ilgstoši seko līdzi partijas līdera, politiķa un advokāta, Jāņa Bordāna gaitām. “Redzot, kā Bordāna kunga centieni, kad viņš vēl bija tieslietu ministrs, tika momentā apslāpēti, sapratu, ka tas ir cilvēks, kurš grib un ir gatavs darīt. Iepriekšējās vēlēšanās pats par viņu balsoju,” atklāj smiltenietis.

I. Puksts stāsta, ka partijas prioritāšu sarakstā ir cīņa pret azartspēlēm un to izplatību, kā arī ātrajiem kredītiem, kas iedzīvotājus ieved vēl lielākās saistībās un grūtībās. Ilgtermiņā tas nevis veicina valsts izaugsmi, bet bremzē.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Politikā darbojas, lai panāktu pārmaiņas

Kategorijas