Mērķis – pastiprināt vēlētāja fobijas, naidu un citas emocijas

Mediju projekti 2018

2018. gada 24. augusts 10:21

399

Mērķis – pastiprināt vēlētāja fobijas, naidu un citas emocijas

Latvija nav vientuļa sala pasaulē. Ar dzeloņdrātīm aizbarikādēta robeža no Austrumu kaimiņa mūsdienu pasaulē nepasargās, jo apdraudējums uzglūnēs no jūsu datora, planšetes vai viedtālruņa ekrāna, kad ieskatīsities, kādas jaunas ziņas parādījušās sociālajos tīklos.

Šobrīd tas netiek definēts kā karš informatīvajā telpā, bet gan kā hibrīdapdraudējums, taču ārvalstu pieredze rāda, ka šis apdraudējums var skart ikvienu no mums.

Hakeru darbības ar sociāliem un izziņas procesiem. Viltus ziņu portālu un viltus identitāšu radīšana. Tehniskas manipulācijas ar tekstiem, attēliem un video. Dezinformācijas sacerēšana. Mākslīgi uzpūstas simboliskas, publiskas akcijas. Vēlēšanas ASV un Francijā, referendumi Lielbritānijā un Spānijā jau ir parādījuši, kā izpaužas ārējo spēku ietekme uz vēlēšanu procesu. Vēlētājam ir jābūt gudram, lai atšķirtu, kas ir kas, tāpēc ir vērtīgi zināt, kā ārvalstu spēki ar viņu var manipulēt.

Lai cīnītos ar hibrīdapdraudējumu, šogad Valsts kancelejā ir izveidots īpašs amats. Galvenais šā amata izpildītāja uzdevums līdz oktobrim būs novērst jebkādus Krievijas vai kāda cita ārvalstu spēka centienus nelikumīgā veidā ietekmēt gaidāmās Saeimas vēlēšanas.

Par Valsts kancelejas direktora vietnieku šajā jomā ir iecelts bijušais Latvijas vēstnieks Dānijā Kaspars Ozoliņš. Grupā darbojas arī drošības iestāžu un citu institūciju pārstāvji.

Valsts kancelejas direktora vietnieka amata izveidošana ir pilotprojekts, kas notiek esošo finanšu resursu ietvaros.

– Gandrīz katra valsts, kurā gaidāmas vēlēšanas, veido speciālas darba grupas vai mehānismus, savlaicīgi pievēršoties vēlēšanu aizsardzības un integritātes jautājumiem, jo ārvalstu pieredze ir labi zināma un redzama, piemēram, gan ASV prezidenta vēlēšanās, gan Brexit referendumā Lielbritānijā, gan Katalonijas neatkarības referendumā Spānijā, norāda Valsts kancelejas direktora vietnieks Kaspars Ozoliņš.

– Kādi ir jūsu secinājumi par to, kā izpaužas šādi ārvalstu spēku centieni?

K. Ozoliņš: - Mēs zinām, ka ir tikušas uzlauztas vēlēšanu kampaņu biroju, partiju vai vēlēšanu iecirkņu mājas lapas un nelikumīgi no šīm vietnēm iegūta informācija, arī elektroniskā sarakste un pēc tam nopludināta īsu brīdi pirms vēlēšanām, lai diskreditētu vienu vai otru amata kandidātu. Tāpat ir notikušas savlaicīgas dezinformācijas kampaņas pret vienu kandidātu par labu otram kandidātam. Bijušas arī ielaušanās vēlēšanu sistēmās un vēlētāju datu nozagšana.

Amerikas gadījumā bija redzams, – informāciju par vēlētājiem, ko viņi, ikdienā lietojot internetu, sociālās platformas vai aplikācijas, ir nodevuši lielajām sociālo mediju platformām, iespējams izmantot tādā veidā, ka vēlētāji saņem viņiem speciāli ar algoritmiem automatizēti atlasītu mājaslapu saturu vai reklāmas, un tādējādi viņi iekļūst informatīvā burbulī ar līdzīgi domājošiem. Šāda veida satura mikro-mērķēšana (micro-targeting) pastiprina informatīvā burbulī nokļuvušā vēlētāja fobijas, naidu vai citas emocijas tādā veidā, lai veicinātu viņa uzskatu radikalizēšanos un rezultātā arī ekstrēmākas izpausmes. Šādu manipulāciju rezultātā vēlēšanās uzvar lielākā vai mazākā mērā populistiskākas un ekstrēmistiskas partijas vai kandidāti. Ne vienmēr tā notiek, bet vismaz var apgalvot to, ka ārējās informatīvās ietekmes mērķis lielākoties ir šķelt Rietumu demokrātisko valstu sabiedrības, polarizēt tās maksimālā veidā un radīt šajās sabiedrībās neuzticību pret pašu valstisko iekārtu, demokrātiskumu un tamlīdzīgi. Tas ir bīstams process.

– Un ko var darīt ikviens no mums, lai no tā izvairītos?

– Vēlētājiem ir jāsaprot, ar kādām problēmām un kādiem izaicinājumiem viņi mūsdienās var saskarties, jāsaprot, ka viena vai otra informācija uz viņu galda vai telefona, vai datora ekrāniem nav nonākusi organiskā veidā, bet ir piemeklēta caur algoritmiem vai caur reklāmām, balstoties uz to, ko cilvēks pats kādreiz ir skatījies internetā. Tāda ir mūsdienu vide, tādā mums ir jādzīvo un tādā jāspēj mēģināt atšķirt, kas ir ne tik balts, kā izskatās, un kas ir mazāk melns, nekā to iztēlo.

Britu parlamenta komisijas veiktajā ziņojumā var redzēt, ka 2016. gadā ASV prezidenta vēlēšanu laikā Facebook un instagrammā tika izvietotas apmēram 3000 ar Krieviju saistītas reklāmas, kuras vairoja Krievijas atbalstītu 120 Facebook lapu saturu, sasniedzot aptuveni 126 miljonus ASV vēlētāju. Tas ir iespaidīgs skaits.

Lielbritānijā Brexit referenduma laikā izrādījās, ka “Russia Today” (Krievijas starptautiskais ziņu kanāls) un “Sputnik” (Krievijas valsts propagandas kanāls) Twitter kontiem bija daudz lielāka ietekme, nekā britu diviem galvenajiem izstāšanos no Eiropas Savienības atbalstošajiem Twitter kontiem “VoteLeave” un “Leave.EU”. To var panākt ar algoritmiem, ar sekotāju piesaistīšanu mājas lapām ar noteiktu saturu, izmantojot reklāmas, robotizētos kontus un citus. Tas ir nopietni, tāpēc mums ir jāskatās uz Saeimas vēlēšanām. Mēs labi zinām, ka Krievijas resursi arī pagātnē bijuši veltīti uz Latvijas vēlēšanām, par to lasām mūsu valsts drošības iestāžu ziņojumos par Krievijas interesi attiecībā uz vēlēšanām Latvijā. Krievijai šī interese ir lielāka nekā citām valstīm. Tas nav jauns fenomens. Domāju, ka mūsu vēlētājs savā veidā ir jau mazliet norūdījies, un tā viņam nav pilnīgi jauna pieredze. Jaunā pieredze ir veids, kā informācija nonāk līdz vēlētājam un kas vēlētājiem var likt emocionālāk paskatīties uz vienu vai otru lietu un pieņemt lēmumu, kuru viņš pats mazāk ekstrēmākā situācijā droši vien nepieņemtu.

Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no valsts budžeta līdzekļiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Mērķis – pastiprināt vēlētāja fobijas, naidu un citas emocijas

Kategorijas